Madara Bērziņa: Mūzikas valoda ir universāla. To saprot visi

GAIDĀM CIEMOS. Skolotāja Madara Bērziņa ar saviem audzēkņiem gaida ciemos jauniešu grupu no Ukrainas, lai kopīgi piedalītos programmā Mūzikas valod © Publicitātes foto

Ukraiņu un latviešu pusaudži ar īpašām vajadzībām Ropažos mācīsies runāt «mūzikas valodā».

Divdesmit bērni ar īpašām vajadzībām un viņu atbalstītāji no Latvijas un Ukrainas pirmsjāņu nedēļā pulcējas Ropažos, lai piedalītos Rīgas 3. speciālās pamatskolas organizētajā starptautiskajā Erasmus+: Jaunatne darbībā jauniešu apmaiņas projektā Mūzikas valoda. Katru valsti pārstāvēs desmit 13-17 gadus veci jaunieši ar īpašām vajadzībām, kā arī viņus pavadošās personas, kuru uzdevums būs atbalstīt un nodrošināt, lai nedēļu garā darbošanās projektā Mūzikas valoda jauniešiem būtu pozitīvām emocijām pilna. Intervijā laikrakstam Diena par projektu un tā nepieciešamību stāsta Latvijas grupas līdere, Rīgas 3. speciālās pamatskolas skolotāja MADARA BĒRZIŅA.

- Kāpēc tieši runāšana mūzikas valodā ir izvēlēta kopīgajam Latvijas un Ukrainas projektam?

- Pirmkārt, mūzikas valoda ir universāla. Un to saprot visi, neatkarīgi no rases, dzimuma, vecuma, vajadzībām un interesēm. Otrkārt, mūsu jauniešiem (tas attiecas gan uz mūsu skolas bērniem, gan programmas viesiem no Ukrainas) ir problēmas ar komunikāciju jau dzimtajā valodā, tāpēc vajadzēja atrast tādu formu sadarbībai ar ukraiņu bērniem, kas būtu saprotama gan latviešiem, gan ukraiņiem. Un kas gan var būt saprotamāks un universālāks par mūziku. Galu galā mūzikas skaņai un ritmam nav robežu.

- Kas ir Mūzikas valoda, un kā tā sākās?

- Ideja par projektu mums radās jau pērnā gada pavasarī, taču nebija skaidrs, kā sākt, ko un kā darīt, lai ideja realizētos. Mums nebija nekādas pieredzes ne par projektu rakstīšanu starptautiskai sadarbībai, ne arī sapratnes, kā mūsu bērnus iesaistīt šādā starptautiskā projektā. Un te varu teikt milzīgu paldies Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrai un mentorei Ievai Grundšteinei. Tieši Ieva palīdzēja saprast, kā darbojas šādas apmaiņas programmas, kādi ieguvumi būs mūsu skolas bērniem, ko un kā darīt, lai varētu pareizi nokārtot arī vajadzīgo dokumentāciju. Un, protams, viņa, izmantojot savus kontaktus, arī saveda mūs kopā ar Ukrainas jauniešu atbalsta organizāciju. Projekta galvenā ideja - pulcēt jauniešus ar īpašām vajadzībām, kurus interesē mūzika.

- Vasaras nometnes, projekti un programmas bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām tiek rīkotas regulāri, atbalsta pasākumos iesaistās arī nevalstiskās organizācijas. Ar ko Mūzikas valoda ir īpaša?

- Uzreiz gribu teikt, ka šādu pasākumu nevar būt par daudz. Ikdienā strādājot skolā, kurā mācās bērni ar īpašām vajadzībām, labi varu salīdzināt vajadzības un iespējas. Tāpēc nedrīkst neizmantot jebkuru iespēju, lai iesaistītu šos bērnus un jauniešus kopīgos pasākumos. Mūzikas valoda būs vieta, kur mūsu skolas jauniešiem atrast jaunus draugus no pavisam citas valsts un vienlaikus veselu nedēļu pavadīt ārpus sava ierastā ikdienas ritma. Varbūt mums, lielākajai daļai sabiedrības, tas skan tik vienkārši un pierasti - sak, kas tur liels. Bet šiem bērniem ar īpašajām vajadzībām katrs šāds pasākums ir piedzīvojums, kas rada spēcīgas pozitīvas emocijas, bet katrs jauniegūts draugs ir zelta vērtē. Turklāt Mūzikas valoda būs ne tikai vasaras izklaide ar muzikāliem elementiem, bet mācīs šiem jauniešiem sadarbošanos, pašizpausmi un pat atklāsmi par savu varēšanu, darbojoties kopā. Jāņem vērā, ka daļa no programmas dalībniekiem ir bērni ar visai smagām diagnozēm.

- Ko piedāvāsiet projekta dalībniekiem - jauniešiem no Latvijas un Ukrainas?

- Domāju, ka katra diena gan mūsu, gan ukraiņu bērniem būs piedzīvojumu pilna. Un uzreiz gribu pateikt paldies mūziķei Madarai Celmai un viņas dēlam Kristjānam Daniēlam, perkusionistam Nilam Īlem, folkloras kopai Mare un vadītājai Mārītei Osei, 3. speciālās pamatskolas direktorei Dacei Skeranskai, kā arī mūsu skolas pedagoģēm Leldei Jansonei, Benitai Rubiķei un Kristīnei Koncevičai par atbalstu projektam un piedalīšanos Mūzikas valodas darbā, ziedojot savu brīvo laiku, lai strādātu ar bērniem, palīdzētu viņiem iejusties un vadītu nodarbības. Katra paredzētā aktivitāte - vienalga, vai tā būtu mūzikas skaņu ierakstīšana dabā, mūzikas instrumentu darināšana no sadzīves priekšmetiem, piedalīšanās īstu mūzikas instrumentu spēlē vai latviešu un ukraiņu tradīciju apguve - dos kaut ko jaunu un iepriekš vēl neiepazītu. Bet, protams, pats svarīgākais (un arī to varu teikt pēc pieredzes darbā ar bērniem ar īpašām vajadzībām) ir tas, ka viņi būs kopā. Milzīgs paldies arī Ukrainas organizācijas viceprezidentei Irinai Bodnarei - bez viņas entuziasma šā projekta nebūtu. Jāņem vērā, ka teju visi ukraiņu grupas jaunieši vispār pirmo reizi izbrauks ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas.

***

Projekts Mūzikas valoda norisināsies Ropažu viesu namā Pie Zeltītes no 15. līdz 22. jūnijam. Tajā no katras valsts iesaistīti 10 jaunieši vecumā no 13 līdz 17 gadiem, grupas līderis un trīs atbalsta personas. Projekta Mūzikas valoda sadarbības partneri ir Ukrainas starptautiskās sadarbības organizācija All-Ukrainian Association fot Youth Co-operation «Alternative-V», kā arī Latvijas Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra. Pie Mūzikas valodas dalībniekiem viesosies mūziķe Madara Celma ar dēlu Kristjānu Daniēlu, folkloras kopa Mare, Rīgas 3. speciālās pamatskolas pedagogi, kuri palīdzēs jauniešiem gan izgatavot, gan darboties ar mūzikas instrumentiem, bet viena diena tiks veltīta ekskursijai pie perkusionista Nila Īles. Programmas ievadā paredzēta latviešu nacionālā diena, kurā ukraiņu jaunieši tiks iepazīstināti ar mūsu nacionālajām tradīcijām, bet izskaņā ukraiņi iepazīstinās mūsu jauniešus ar savām tradīcijām. 21. jūnijā paredzēts noslēguma koncerts, kurā par savu izpratni, kā runāt mūzikas valodā, jaunieši dalīsies ar citiem. Pēc noslēguma koncerta paredzēta saulgriežu nakts svinēšana, tajā folkloras kopa Mare un tās vadītāja Mārīte Ose rādīs īstās saulgriežu nakts tradīcijas.

Projekts «Mūzikas valoda» tiek realizēts Eiropas Savienības izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programmas «Erasmus+» ietvaros (pieteikuma Nr. 2018-3-LV02-KA105-002349) ar Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Eiropas Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.

Svarīgākais