APRITĒ: Mistika ar šausmu elementiem
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) reizi sezonā veido īpašu kinokoncertu, un piektdien, 21. aprīlī, publikai tiks piedāvāta ekskluzīva iespēja noskatīties mēmā kino šedevru – 1928. gadā uzņemtu filmu Ašeru nama gals, kurai muzikālo pavadījumu izvēlējies šī koncerta diriģents Ainārs Rubiķis.
Koncerta pirmajā daļā tiks atskaņota Jura Karlsona skaņu ainava Jāzepa vīzijas, kas pirmatskaņota 2015. gadā un radusies no atmiņām par mūziku, kas savulaik komponēta Dailes teātra leģendārajai izrādei Jāzeps un viņa brāļi, kā arī no komponista nesenā ceļojuma uz Ēģipti. Šī opusa atskaņojumā piedalīsies arī solists Daumants Kalniņš.
Šis darbs un arī šī koncerta tematiskais ietvars - šausmu filma - arī bijis «koncerta rotējošā ass», kam piemeklēts mēmā kino repertuārs. LNSO šo ciklu veido sadarbībā ar kinorežisoru Dāvi Sīmani, kurš izvēlas filmu komplektu, šoreiz režisors izvēlei piedāvājis 12 šausmu filmas, un Ainārs Rubiķis izvēlējies franču kinoimpresionista Žana Epsteina režisēto filmu Ašeru nama gals (The Fall of the House of Usher - angļu val., La chute de la maison Usher - franču val.), kas veidota pēc Edgara Alana Po šausmu stāsta ar tādu pašu nosaukumu un kurai scenārija līdzautors ir Luiss Bunjuels. Filma stāsta par ceļotāju, kas ierodas Ašeru namā un tajā sastopas ar brāli un māsu - Roderiku un Madlēnu Ašeriem, kuru dzīvi ietekmējis mistisks ģimenes lāsts: Roderika maņas ir pārlieku asas, savukārt Madlēna cieš no mentālas slimības. Ciemiņa uzturēšanās laikā lāsts arvien pieņemas spēkā, līdz sasniedz kulmināciju. «Protams, pirms teju gadsimta veidotā filma nekādi nevar līdzināties mūsdienu šausmu filmām, bet 1928. gada estētikai tā ir diezgan pabriesmīga,» atzīst Ainārs Rubiķis. Diriģents šo filmu skatījies klusumā, lai neietekmētos no citu izvēlētiem skaņu celiņiem, un tad veidojis «savu» skaņu celiņu, ko koncertā atskaņos LNSO. Diriģents sākotnēji vēlējies izmantot pirms pāris gadiem Bregencas festivālā pirmo reizi atskaņoto Kloda Debisī nepabeigto operu, kuras pamatā, tieši tāpat kā filmai, ir Edgara Alana Po šausmu stāsts, taču no šīs idejas nācies atteikties, jo filmā un operā ir atšķirīga notikumu secība. «Man šķita svarīgi šīs filmas skaņu celiņā izmantot attiecīga laikmeta mūziku, tāpēc izrakņāju Kloda Debisī, Dariusa Mijo, Artura Onegēra un Morisa Ravela skaņdarbus, un viņu darbi ir skaniskās kolāžas pamatā,» stāsta Ainārs Rubiķis.
Mūziķis ir pārliecināts, ka tiem, kas nopietni nodarbojas ar mūziku un ir pazīstami ar konkrētiem skaņdarbiem, būs interesanti klausoties un redzot, kā mūzika papildina filmu, un otrādi. Savukārt cilvēkiem, kuriem mūzikas un kino joma ir svešāka, šajā koncertā saistošais varētu būt tas, ka šajā koncertā tiek nodarbinātas divas maņas, kā redze sadarbojas ar dzirdi, kādas emocijas izraisa. «Skaņa ir ļoti spēcīgs izteiksmes veids. Katrs skaņu celiņš daudz ko pagriež citādāk, turklāt, kad vienlaikus strādā acs un auss, rodas pavisam citas emocijas, salīdzinot ar to, ja strādā tikai viena no šīm maņām.»
Pēc šī koncerta Ainārs Rubiķis nedēļu būs Latvijā, gatavosies mēnesi ilgam darbam Helsinkos. Somija šogad atzīmē valsts simtgadi, tai par godu top četru somu komponistu un horeogrāfu veidots baleta galā koncerts, kura iestudēšanā piedalīsies Ainārs Rubiķis. Pēc šī darba viņš uz vienu dienu ieskries Latvijā, pēc tam uz pusotru mēnesi dosies uz Vāciju, kur Oberammergau ciemā, kas atrodas apmēram 100 kilometrus no Minhenes, pavisam tuvu Austrijai, veidos Riharda Vāgnera operas Klīstošais holandietis iestudējumu. Tā sanācis, ka pavasarim un vasarai darbi blīvi saplānoti, tomēr atpūtai laiks arī atradīšoties, visticamāk - augustā.