Pēc platības Ķīnas Tautas Republika ir divas reizes lielāka par Eiropas Savienību, savukārt pēc iedzīvotāju skaita gandrīz trīs reizes pārsniedz ES. Lielākās Ķīnas provinces pēc izmēriem un iedzīvotāju skaita pārsniedz pat lielākās Eiropas Savienības valstis.
Gaņsu province Ķīnas mērogiem nav liela – tikai 425,8 tūkstoši kvadrātkilometru ar vairāk nekā 26 miljoniem iedzīvotāju. Ja šāda izmēra teritorija atrastos Eiropas Savienībā, tad tā būtu ceturtajā vietā ES pēc platības (par Gaņsu provinci lielākas ir Zviedrija, Spānija un Francija) un septītajā vietā pēc iedzīvotāju skaita (vairāk nekā Rumānijā un mazāk nekā Polijā).
Duņhuana ir neliela pilsēta, kas atrodas Gaņsu provinces rietumos (sk. Neatkarīgā 28. novembrī). No Duņhuanas līdz provinces ziemeļdaļas lielākajam rūpniecības centram Dzjajuguaņas pilsētai mēs vairāk nekā trīssimt kilometru braucām pa Gobi tuksnesi. Pēc tam vēl bija vairāk nekā stunda jālido ar lidmašīnu. Brauciens pa Gobi tuksnesi bija visai vienmuļš. Mālains, saulē izkaltis līdzenums, tālumā kalni. Retas oāzes. Taču neauglīgais tuksnesis desmitiem kilometru attālumā uz abām pusēm no galvenās autostrādes tiek saimnieciski izmantots. Ir redzami vai tiek veidoti iespaidīgi atjaunojamo resursu enerģētikas kompleksi. Saules elektrostaciju paneļi plešas līdz pat apvārsnim. Vēl biežāk šajā ainavā ir vērojami vēja parku meži. Lai gan no vēja stacijām enerģiju iepērk par divreiz lielāku tarifu nekā no ogļu stacijām, elektroenerģijas tarifi ir daudz zemāki nekā Latvijā. Tiesa, elektrības cena ir atkarīga no laika, kad to patērē. Maksimālā patēriņa stundās tā maksā ievērojami dārgāk. Parastā komerciālā elektrības cena patēriņa maksimuma laikā ir 15 eirocentu par kilovatstundu, bet nakts laikā elektrības cena jau ir trīsreiz zemāka – tikai 5 eirocenti par kilovatstundu. Lielajiem rūpnieciskajiem patērētājiem elektrības cena ir vēl zemāka – 7,8 eirocenti par kilovatstundu maksimālā patēriņa laikā un 2,7 eirocenti par kilovatstundu naktī. Algas nav lielas – 260 eiro mēnesī strādniekiem un 400 eiro inženieriem.
Zinot šos rādītājus, mēģiniet pārliecināt ārvalstu investoru, ka izdevīgāk ir investēt nevis Ķīnas, bet gan Latvijas ražotnēs.
Maksas šosejas
Ķīnā, tiklīdz zeme ir piemērota lauksaimniecībai, pat vismazākā tās strēle ir apstrādāta. Pie reģionālo autoceļu krustojumiem ir izvietojušies vietējās lauksaimniecības produkcijas pārdevēji. Piedāvā to, kas turpat izaudzēts: vīnogas, melones, kukurūzas vālītes, svaigus un kaltētus čili piparus utt. Taču šāda aina ir tikai pie reģionālajiem ceļiem. Tiklīdz uzbraucam uz maksas ātrgaitas šosejas – šāda veida tirdzniecība beidzas. Tuvākā smēķēšanas pieturas vieta (benzīntankos smēķēt ir aiz
liegts) – pēc piecdesmit kilometriem. Virs ātrgaitas šosejas ik pēc padsmit kilometriem izvietoti ātruma mērītāji, kas fotografē ātruma pārkāpējus, tāpēc ļaudis brauc mierīgi, bez pārmērībām. Tas viss notiek vienā no nabadzīgākajām provincēm tūkstošiem kilometru attālumā no attīstītās austrumu piekrastes un galvaspilsētas.
Ķīnas kohēzijas politika
Viens no Gaņsu provinces apmeklējuma mērķiem bija iepazīties ar Ķīnas kohēzijas politiku. Smaga Ķīnas valdības problēma ir reģionālā nevienlīdzība. Lai mazāk attīstītie Ķīnas rietumi un dienvidi pēc IKP līmeņa pietuvotos attīstītajai Ķīnas austrumu daļai, to izaugsmes tempiem jābūt lielākiem nekā Šanhajā vai Šendžeņā. Savukārt apstākļos, kad ir brīva ārvalstu investīciju plūsma, investēts tiek praktiski tikai jau tā attīstītajā Ķīnas austrumu daļā. Ķīnas pārapdzīvotajā daļā dibinās jaunas ražotnes, attīstās arvien vairāk investīciju projektu, ir jāceļ jaunas elektrostacijas un jāpilnveido pārblīvētā transporta sistēma... Ķīnas rietumos ir liekas enerģētiskās jaudas, ir brīvs darbaspēks, bet investori nevēlas ienākt. Veidi, kā pievilināt investorus, ir tieši tādi paši kā pie mums. Ar vietējās varas atbalstu tiek veidoti industriālie parki, kur potenciālajai ražotnes vietai tiek izveidota visa nepieciešamā infrastruktūra. Dibini rūpnīcu un attīsti ražošanu! Vietējais lepnums ir Dzjajuguaņas industriālais parks. Pasaules līmenis! Tikai ārvalstu investori ir liels retums. No simt industriālā parka uzņēmumiem tikai trīs ir ar ārvalstu kapitālu, pārējie – ķīniešu.
Atziņa ir smaga – ja ir vajadzība attīstīt atpalikušu reģionu, ar ārvalstu investīcijām nevajag īpaši rēķināties. Tās ieplūdīs tur, kur attīstība jau ir sasniegusi augstu līmeni. Reģionālajai attīstībai svarīgākais investors ir vietējie uzņēmēji un valsts uzņēmumi. Tie nodrošinās 97% no attīstības rādītājiem. Tā ir arī Ķīnas ekonomiskās attīstības vēsture.
Ārvalstu investīcijas seko panākumiem
Ārvalstu investīcijas nerada ekonomisko brīnumu. Tieši pretēji – lielas ārvalstu investīcijas ir balva par vietējo uzņēmēju panākumiem, nevis otrādi. Ķīna sāka reformēt savu ekonomisko sistēmu 1978. gadā, taču nozīmīgas ārvalstu investīcijas sāka ienākt tikai pēc piecpadsmit gadiem, kad investori noticēja Ķīnas ekonomikas brīnumam un Ķīna demonstrēja pirmos panākumus. Ārvalstu investīcijas ir savdabīgs apbalvojums par panākumiem. Tās masveidā neienāks, lai attīstītu atpalikušos novadus vai provinces. Cerēt uz pārsteidzošiem pieauguma tempiem, attīstot tikai pārtikas pārstrādi vai derīgo izrakteņu ieguvi, ir naivi. Šīs nozares balstās vietējo resursu izmantošanā, taču to panākumi ir atkarīgi no globālās cenu konjunktūras. 2014. gadā Ķīnai bija laba vīnogu raža, iepirkuma cenas kritās, un tie, kas Gaņsu provincē specializējās vīnogu audzēšanā, guva mazākus ienākumus, viņu devums IKP samazinājās, nevis pieauga. Vienlaikus ar tradicionālajām nozarēm attīstību nodrošina augsto tehnoloģiju uzņēmumi. Dzjajuguaņas industriālajā parkā ir izvietotas vēja ģeneratoru ražotnes, Gaņsu provinces citās pilsētās atrodas kosmiskā aprīkojuma ražotnes utt. Ja atpalikusi province ir ļaudīm devusi iespēju strādāt pasaules līmeņa rūpnīcā, tad tas ir liels motīvs talantīgākajiem vietējiem jauniešiem palikt savā provincē, nevis doties meklēt karjeras iespējas citur.
Provinces centrs Landžou ir pilsēta ar četriem miljoniem iedzīvotāju. Tā ir izvietojusies Huanhe upes abos krastos. Ielas ar debesskrāpju puduriem ir gluži kā iespiestas upes ielejā. No Gobi plašuma esi nonācis lielpilsētas saspiestībā ar diennakts ritmu un neprognozējamiem sastrēgumiem.
Provinces vadības pārstāvji, tiekoties ar Baltijas žurnālistiem, izteica savu nepatiku pret ārvalstu žurnālistiem vispār. Viņi atbraucot, viņiem palīdzot nokļūt, kur tie vēlas, bet pēc tam šie žurnālisti visas atziņas nokopējot no Vikipēdijas, kur rakstīts, ka Landžou ir piesārņotākā vieta uz pasaules. «Lūdzu, uzrakstiet to, ko redzēsiet, nevis to, ko izlasīsiet Vikipēdijā,» aicināja mūsu pavadoņi. Patiešām – Vikipēdijas angliskajā variantā tā ir rakstīts. Taču man atvēlētajās divās dienās, kuras pavadīju šajā pilsētā, ar smogu nesaskāros. Gaiss bija tīrs un dzidrs ar maksimālu redzamību. Es pieļauju, ka noteiktos meteoroloģiskos apstākļos (bezvējš un temperatūras inversija) virs ikvienas lielpilsētas var izveidoties smoga cepure. To, ka smoga cepure laiku pa laikam ir virs Pekinas, esmu redzējis TV ziņās, bet tajās reizēs, kad viesojos Pekinā, laiks bija saulains un jauks.
Huanhe augštece
Landžou atrodas Huanhe (Dzeltenās) upes augštecē. Ūdens upē patiešām ir iedzeltens. Kā paskaidroja vietējie, apkārtējie pakalni satur dzeltenas māla daļiņas. Tiklīdz ir lielas lietavas, māla daļiņas no pakalniem nonāk ūdenī un iekrāso to dzeltenu. Tiklīdz kādu laiku nav lielu nokrišņu, ūdens upē kļūst caurspīdīgs un dzidrs.
Provinces centrā jau jūtams, ka šeit ir koncentrējusies vara un nauda. Atšķirībā no austrumu piekrastes Landžou pret ārvalstu žurnālistiem izturējās ļoti formāli. Oficiālās tikšanās laikā tika nolasītas runas, cenšoties nepieļaut atkāpes no iecerētā protokola. Pilnīgs pretstats, salīdzinot ar to nepiespiestības atmosfēru, kāda pat oficiālajos pasākumos dominē Ķīnas austrumos. Darba kārtībā bija vietējās nacionālo minoritāšu universitātes apmeklējums. Augstskolā studē 26 000 studentu, bet tā ir tikai viena no vairāk nekā desmit Landžou izvietotajām universitātēm. Pēc tam sekoja iepazīšanās ar reliģiju stāvokli provincē. Kā apskates punkts bija iekļauts budistu klosteris. Braucot uz klosteri, kas veidots tradicionālajā Ķīnas budisma arhitektūras stilā un tagad ir burtiski kā iespiests starp daudziem debesskrāpjiem, pamanīju nelielu baznīcu. Kādā no brīvajiem brīžiem informēju tulku, ka iešu apskatīt baznīcu. Vietējo pavadoņu sejās bija redzams viegls izbīlis, bet iebildumi netika celti. Kad atgriezos, uztraukums bija kļuvis vēl lielāks. Vai mana specializācija ir rakstīt par kristiešu problēmām? Atbildēju, ka nav, bet nav slikti arī aplūkot to, kas nav iekļauts oficiālajā programmā. Baznīca bija atvērta, sievietes ar bērniem gāja uz nodarbībām. Taču man tā arī neizdevās noskaidrot dievnama konfesiju. Baznīcas iekštelpa atgādināja protestantu dievnamus. Latīņu krusts, bet neviena uzraksta kādā svešvalodā, tikai ķīniski. Neviens no kalpotājiem un apmeklētājiem angliski neprata. Spriežot pēc kāda angliski dublēta reklāmas plakāta, kurā tika padāvāti Vitnesa Lī Jaunās derības komentāri, tas varētu būt kāds vietējais – Āzijas – evaņģēlistu virziens.
Budisti un dalailama
Savukārt Landžou budistu klosterī darbojas tikai pieci mūki, bet apmeklētāju nebija īpaši vairāk nekā netālu esošajā kristiešu dievnamā. Jautājām vietējiem budistiem par dalailamu. Atbilde ir noteikta norobežošanās no dalailamas politiskās darbības, vienlaikus atturoties no nosodījuma izteikšanas. Tibetas budisma jautājums Ķīnā ir ļoti jutīga tēma. Taču Ķīnas politika Tibetas budisma kopienām izvirza tikai vienu prasību – lojalitāti attiecībā pret valsti un Ķīnas teritoriālās integritātes respektēšanu. Ja ticīgo kopiena vai vietējie reliģiskie līderi tam piekrīt, tad ir garantēts valsts un provinces atbalsts ticīgo kopienai. Tiek piešķirti līdzekļi seno tempļu (kas vienlaikus ir arī vēstures pieminekļi) uzturēšanai, apsardzei un reliģiskās kopienas administratīvajam izmaksām utt. Nav pat jānosoda dalailama, ir vienkārši jābūt lojāliem pret Ķīnas valsti un viss. Turklāt ļoti daudz tibetiešu dzīvo ne tikai Tibetas autonomajā apgabalā, tibetieši dzīvo arī visā Ķīnas rietumu un centrālajā daļā, Gaņsu provinci ieskaitot, tāpēc vietējā nacionālo minoritāšu universitāte sagatavo arī tibetiešu valodas skolotājus.