Kultūra

Profesionālās izglītības kompetences centra (PIKC) "Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola" "Melngaiļskolas bigbendu" un "Junioru bendu" turpmāk vadīs džeza saksofonists un džeza mūzikas skolotājs Deniss Paškevičs, informē vidusskola.

Šajos Ziemassvētkos – 25. un 26. decembrī – jau sešpadsmito reizi Ķīpsalas halle aicina uz Rīgas Ziemassvētku koncertu, kurš pamatoti uzskatāms par vienu no vērienīgākajiem un augstvērtīgākajiem Ziemassvētku pasākumiem ne tikai šogad, bet arī visus iepriekšējos gadus, jo organizatoru komanda, kuras kodolu pēdējos gados veido mākslinieciskais vadītājs Rūdolfs Bērtiņš, producents Uģis Ozoliņš un otro gadu arī scenogrāfs Reinis Suhanovs, kā arī idejas autors Viesturs Tīle, izvirzījusi sev augstas prasības – atkāpes nav pieļaujamas, un katram koncertam jābūt arvien aizraujošākam un mākslinieciski augstvērtīgam.

Latvijas grāmatu izstāde 2020 Ķīpsalas izstāžu kompleksā notiks no 28. februāra līdz 1. martam – tā informē izstādes rīkotāji.

Gada nogale tāda vētraina – vējš gāž kokus un Ziemassvētku egles. Kāds grib gāzt Rīgas domi, vēl kāds Amerikas prezidentu Trampu.

Šobrīd Rīgā iespējams apskatīt Edītes Pauls-Vīgneres divas izstādes. Latvijas Arhitektūras muzejā atklāta tekstilmākslinieces izstāde Vīna garša, kurā izlikti jaunākie darbi. Savukārt Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā – Kafijas kantāte, kas ir plaša darbu retrospekcija no muzeja krājumiem. «Cilvēkam kaut kas ir jādara, lai viņš piepildītu savu dzīvi. Tiklīdz cilvēks pārstāj darboties, viņam ir grūti eksistēt. Kad strādāju, ieeju tādā ekstāzē, ka mani neinteresē absolūti nekas,» saka tekstilmāksliniece Edīte Pauls-Vīgnere.

Saruna ar Jaunā Rīgas teātra režisoru Alvi Hermani.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar James Gallery Ņujorkā piedāvā aplūkot vairāku gadu pētniecības un izstāžu projekta Pārnēsājamās ainavas noslēdzošo izstādi Portable Landscapes. Memories and Imaginaries of Refugee Modernism (Pārnēsājamās ainavas. Bēgļu modernisms, atmiņas un iztēle).

Lai gan savulaik rakstīts Lieldienām un pirmatskaņots 1742. gada 13. aprīlī Dublinā, Georga Frīdriha Hendeļa Anglijas perioda oratorija Mesija ir viens no populārākajiem opusiem Ziemassvētku laika garīgajā mūzikā.

Lai arī laiks pirms ziemas saulgriežiem nereti ir viens no intensīvākajiem periodiem gadā, kad, šķiet, neko nevar paspēt, ir daži darbiņi, kam tomēr jāatrod gan laiks, gan enerģija.

Tieši pirms Ziemassvētkiem Rīgā atklās multimediālu mākslas centru Digital Art House, kurā būs iespējams redzēt pasaules mākslas vēstures izcilāko pārstāvju radīto darbu multimediālās izstādes.

Pirmajos Ziemassvētkos, 25. decembrī, festivāla Eiropas Ziemassvētki ietvaros Sergejs Jēgers Rīgas Domā dziedās dažādu gadsimtu un tautību radīto lūgšanu mūzikā Ave Maria. Rīgas Doma ērģeles spēlēs Diāna Jaunzeme-Portnaja. Koncertā piedalīsies vijolniece Agnese Kanniņa un kontrabasists Jānis Stafeckis.

Fotogrāfs un kultūras pieminekļu pētnieks Vitolds Mašnovskis fotogrāfijās fiksējis un izpētījis ap 1200 Latvijas muižu kompleksu. Pirmais enciklopēdijas Muižas Latvijā sējums dienasgaismu ieraudzīja pērn – Latvijas simtgades jubilejas gadā. Nule iznācis otrais. V. Mašnovska devumam jāpieskaita arī pētījums par Latvijas luterāņu baznīcām četros sējumos, kā arī savu izdošanu gaida materiāls par muižnieku apbedījumu memoriālo kultūru.

Izdevniecība Zvaigzne ABC ir laidusi klajā Jānsa Stoklasas grāmatas "Vīrs, kurš spēlējās ar uguni: Stīga Lārsona faili par Ūlofa Palmes slepkavību", kura ir veltīta neatklātajai Zviedrijas premjerministra Ūlofa Palmes slepkavībai 1986. gadā, latvisko tulkojumu. Grāmatu no zviedru valodas tulkojusi Inga Grezmane. Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild grāmatas autors Jānss Stoklasa.

Latvijas Okupācijas muzejā skatāma izstāde Cerību raksti, kurā līdz ar likteņstāstiem par sievietēm ieslodzījumā, izsūtījumā un bēgļu nometnēs aplūkojami arī viņu darinātie rokdarbi.

«Šajā stāstā ir gan smiekli, gan traģēdija, gan brīžam pilnīgs absurds. Tajā ir viss, kas jebkurās cilvēku attiecībās, un tas nolasās ļoti skaidri. Skatoties šo izrādi, brīžam ir kauns un neērti, un brīžam pat drusku bail, cik precīzi ir atklāti cilvēku raksturi un būtība,» saka Latvijas Nacionālā teātra direktors Jānis Vimba.

Brīdī, kad jūs šīs rindas lasīsiet, būs zināmi Lielbritānijas vēlēšanu pirmie rezultāti. Netaisos dienu iepriekš zīlēt, kādi tie būs, tomēr Latvijas politiķus šajā breksita šļurā vajadzētu mērkt kā mazus kaķēnus peļķītē, lai reiz taču iegaumē, ka jebkuri ilgtermiņa meli politikā rada savu pretpolitiku. Tā agri vai vēlu nāk kā netīrs atvilnis, draudot izpostīt arī to, kas bijis itin labs. Būtībā Lielbritānijas politikā šobrīd stīvējas divu breksita variantu piekritēji. Abi populisti sola valstij vienīgi to, ka nogriezīs skābekli neierobežotās imigrācijas vilnim, darot visu, lai arī Eiropas Savienības valstu pilsoņi saprastu, ka Lielbritānija nav viņu mājas.

Vadims VERŅIKS ir Tallinā dzimis un Latvijā mītošs krievu mākslinieks, rakstnieks. Rīdzinieka pirmā grāmata Dūja (Горлица) Krievijā, arī Igaunijā un Latvijā kļuva par bestselleru. Kāds Pēterburgas kritiķis rakstīja, ka «šī grāmata par mīlestību uzspridzināja literatūras pasauli ar savu galējo atklātību». Apliecinu, ka Dūja šo statusu ir pelnījusi. Autoru Krievijā (un ne tikai) jau ir salīdzinājuši ar Umberto Eko un Horhi Luisu Borhesu. Tiek slavēta autora lieliskā literārā valoda. Bet es esmu vainīgs Vadima priekšā. Mēs ar viņu runājām jau labi sen, bet tad es sāku likties garšļaukus un knapi tiku galā ar tiešajiem redakcijas uzdevumiem. Beidzot kaut cik savācos. Mūsu sarunā piedalījās vēl pāris mākslas cilvēki, kuru jautājumus bezkaunīgi atļāvos uzdot par saviem. Turklāt intervijā neesmu uzsvēris viņa, varētu teikt, izcilo pietāti pret mūsu zemi. Lai gan viņa tēva uzvārds ir – Eglītis. Bet – lasiet paši, noskaidrosiet.

«Hendeļa garīgajai mūzikai piemīt prieks, sajūsma, ārkārtīgs miers un visu aptveroša gaisma – tieši tas, kas šajā tumšajā pirmssvētku laikā mūs priecē visvairāk,» saka soliste Inga Kalna. Pirmo reizi savā radošajā karjerā viņa piedalīsies Georga Frīdriha Hendeļa pasaulslavenā skaņdarba – oratorijas Mesija – atskaņošanā.

15. decembrī aprit 135 gadi kopš izcilā latviešu fotogrāfa Viļa Rīdzenieka (1884–1962) dzimšanas, taču, lai arī ir saglabājies ievērojams meistara darbu arhīvs, jubileja netiek atzīmēta ar restrospektīvu izstādi. No 12. decembra Latvijas Fotogrāfijas muzejā skatāma fotovecmeistara izstāde Sejas un stihijas, to veido divas daļas – portreti un ainavas. «Šīs fotogrāfijas nav reproducējamas. Lai cik labas drukas iespējas ir mūsdienās, tomēr nianses nevar ieraudzīt, tāpēc ir ļoti svarīgi skatīties darbu oriģinālus, līdzīgi kā gleznas,» saka izstādes autore un kuratore Lauma Lanceniece.

Režisors Elmārs Seņkovs ir viens no tiem māksliniekiem, kas nebaidās un nevairās no klasiķiem, cenšoties iedziļināties un izprast pagātnes dižgaru mantojumu. Vienlaikus viņš apzinās, ka to iestudēšana mūsdienu publikai piedāvā tikpat daudz risku, cik iespēju.

Vokālā grupa Putni un komponists Jēkabs Nīmanis no 14. decembra aicina uz koncertiem Latvijā, kuros izskanēs jauna programma Svēti un dzirkstoši!, kas veltīta pasaules tautu Ziemassvētku tradīcijām.

«Profesionāli man nav par ko sūdzēties, naktīs guļu mierīgi un varu domāt tikai labu – jo man ir Jāzeps, man ir Cielaviņa, man ir nenopietnais cilvēks, ar kuru mani pazīst arī jaunā paaudze. Nevienam neko netiku prasījis, to visu man Dievs un eņģeļi piespēlējuši. Bet par tiem mēsliem, kas pār mani gāzušies, pats jau esmu bijis vainīgs... Tikai – drusku par daudz to pēdējos gados ir bijis,» saka vairāku paaudžu skatītāju mīlētais aktieris Jānis Paukštello (68).