Svētki ir jāsvin ar vērienu

© Publicitātes foto/Mārtiņš Plūme

Par godu Lāčplēša dienai un Latvijas valsts proklamēšanas dienai Latvijā tiek izrādīts koncertstāsts Sirdspuksti. «Tas vēsta par četrām dabas stihijām – uguni, ūdeni, gaisu un zemi. Ir svarīgi apzināties un novērtēt, ka mums Latvijā ir tas, kā nav nekur citur pasaulē, piemēram, dabā ir visas četras stihijas. Nenoliedzami – dabas ritmi veido cilvēku, mēs esam tādi, kādi esam, pateicoties arī dabai,» saka aktieris Edgars Lipors, kurš šajā uzvedumā atveido Cilvēku.

Aktieris un vīru kopas Vilki vadītājs Edgars Lipors uzskata, ka īpaši laikā ap Latvijas nācijai nozīmīgiem svētkiem ir vērts atgādināt it kā elementāras lietas, jo ikdienas ritmā cilvēkiem daudz kas paskrien garām.

«Mēs esam pieraduši un pat nenovērtējam daudz ko, bet, aizbraucot uz citām zemēm, iespējams atkal un atkal pārliecināties, ka ne visur pasaulē iespējams izbaudīt visas četras dabas stihijas. Ir vērts pašiem sev atgādināt, kādā Dievzemītē mēs dzīvojam,» saka Edgars Lipors. Aktieris uzsver, ka šajā uzvedumā liela vērtība ir Līvas Kupčas veidotajam libretam, kurā «filozofiski aspekti izcelti maksimāli vienkāršotā variantā». Koncertstāstā Sirdspuksti emocionāli un vizuāli krāšņi uz skatuves tiek izdzīvots stāsts par četrām dabas stihijām, Latviju un cilvēku. Par tiem senlaikiem, kad cilvēks sevi apzinājās kā dabas sastāvdaļu, un tagadni, kad katram jāatmodina sevī šis četru dabas stihiju spēks.

Koncertstāstā izskan Imanta Kalniņa, Jāņa Lūsēna, Zigmara Liepiņa, Raimonda Paula, Jura Kulakova, Valta Pūces, Aigara Grāvera, Mārtiņa Freimaņa, Jāņa Strazda un citu latviešu autoru darbi. Koncertuzvedumā piedalās solisti Mārtiņš Ruskis, Ieva Kerēvica, Atis Ieviņš un Ginta Krievkalna, horeogrāfiju veido un uz skatuves izdejo horeogrāfi Liene Grava, Rūdolfs Gediņš, Ģirts Bisenieks un Egija Abaroviča.

Edgaram Liporam novembra sākums parasti ir ļoti piesātināts laiks, jo kopā ar vīru kopu Vilki koncerti esat divas, pat trīs reizes dienā. «Protams, ir mazliet komiski, ka šajā nedēļā visi latvieši kļūst par patriotiem, bet, no otras puses - labi, ka tāda nedēļa ir. Protams, gribētu, lai arī ikdienā mēs domātu patriotiski, un gan jau ar laiku tā būs. Iespējams, ka tas saistīts mazliet ar veļu laiku, kas ir tieši līdz Mārtiņiem, bet esmu novērojis, ka šis ir tāds pārdomu laiks, jo cilvēki ir apcerīgi,» atzīst Edgars Lipors. Vīru kopas Vilki vadītājs pauž cerību, ka 18. novembrī nācija ar prieku un pateicību svinēs valsts svētkus, nekalkulējot, cik daudz naudas izšauts gaisā jeb tērēts salūtam, jo «svētki ir jāsvin, un jāsvin ar vērienu».


http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2019/11/12/svetki-ir-jasvin-ar-verienu

Kultūra

2024. gada novembrī noslēdzies pirmais posms reģistrācijai Svētkiem. Balstoties uz reģistrācijas sistēmas datiem, kas apkopoti 2024. gada 1. novembrī, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas 20774 tautas deju dejotāji, 12426 kordziedātāji, 3245 mūsdienu deju dejotāji, 1520 folkloras kopu dalībnieki, 1315 pūtēju orķestru mūziķi, 1018 simfonisko orķestru mūziķi, 468 koklētāji un 245 akordeonisti. Svētkiem gatavojas arī instrumentālie ansambļi, vokālie ansambļi, teātri, kapelas, profesionālo izglītības iestāžu kolektīvi, speciālo izglītības iestāžu kolektīvi un vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas pulciņu dalībnieki.

Svarīgākais