Rēzekne sumina Boņuku 2015

BOŅUKS 2015. Latgaliešu kultūras gada balvas svinīgā ceremonija norisinājās vakar Rēzeknes koncertzālē Gors © Publicitātes foto

Svētdien, 28. februārī, Rēzeknē, Latgales vēstniecībā Gors, norisinājās svinīgā ceremonija, kurā tika pasludināti un godināti latgaliešu kultūras gada balvas Boņuks 2015 laureāti. Balvu par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā Boņuku saņēma prāvests, kultūrvēsturnieks un sabiedriskais darbinieks Alberts Budže, bet titulu 2015. gada cilvēks kultūrā – ērģelniece Iveta Apkalna.

Literatūrā balvu par labāko sniegumu literatūrā saņēma Anita Mileika par dzejas krājumu mūžīgā nepārtikusī stirna. Par pērn labāko izdevumu/grāmatu atzīts klasiķa Luisa Kerola Alise Brīnumzemē tulkojums latgaliešu valodā Alise Breinumu zemē. Ingas Ābeles romāna Klūgu mūks spilgtais un pamanītais vēstījums šogad ierosinājis izveidot jaunu nomināciju Par latgaliešu kultūras popularizēšanu Latvijā un pasaulē. Tajā turpmāk tiks apbalvoti darbi vai notikumi, kas vēsta par latgaliešu kultūru citās valodās (ne latgaliešu literārajā valodā). Savukārt par jaunās nominācijas pirmo laureātu vakar kļuva Guntara Godiņa tulkotais apgāda Mansards izdevums Ludzas igauņu pasakas. Šī grāmata, par kuru savulaik rakstīja arī Neatkarīgā, atklāj īpašu Latgales kultūrvēstures daļu – igauņu apdzīvoto teritoriju mantojumu.

2015. gads bijis ražīgs latgaliešu mūzikā. Vērtētājiem nācās secināt, ka pērn lielākā bagātība sarūpēta tautas mūzikas jomā. Kā gada debitanti balvu saņēma grupa Tautumeitas. Šī grupa par dziesmas Aņņeite video versiju plūca laurus arī kategorijā Labākais mūzikas video. Boņuka balvu nominācijā Labākais sniegums akadēmiskajā mūzikā šogad ieguva Andrejs Selickis ar Latvijas Radio kora jubilejas koncertā pirmatskaņoto dziesmu Šyupeļdzīsme Jēzum. Balvu par labāko 2015. gada sniegumu šlāgermūzikā saņēma Ansis Ataols Bērziņš par albumu Pasaver. Savukārt Boņuks par sasniegumiem tautas mūzikā pienācās etnoroka grupai Laimas muzykanti. Balvu nominācijā Labākais sniegums alternatīvajā mūzikā par debijas albumu Ašņa dasys saņēma poētiskā roka apvienība Kapļi. Par labāko latgaliešu pop/rock mūzikā arī šogad tika atzīta grupa Dabasu durovys, bet latgaliešu kultūras gada balva nominācijā Radio hits tiek noskaidrota arī Latvijas radiostacijās spēlētākā latgaliešu dziesma (atskaņota vismaz trīs radio stacijās) – pēc LaIPA datiem, 2015. gadā visvairāk radio skanējusi Dabasu durovys dziesma Pādys.

Visplašākā Boņuka balvas sadaļa jau tradicionāli veltīta sabiedriskajām aktivitātēm un sasniegumiem. Pie gada amatnieka/saimnieka goda tika Artis Logins. Viņš jau daudzu gadu garumā popularizē latgaliešu literatūras un mūzikas izdevumus, ir latgaliskākā Daugavpils veikala O! Marta un latgaliešu internetveikala taiseitslatgola.lv saimnieks. Gada sniegums vizuālajā mākslā šogad bijis tēlnieka Gļeba Panteļejeva darbu izstāde Latgales rapsodija, bet par labāko sniegumu skatuves mākslā tika pasludināts festivālā ORGANismi radītais uzvedums Saule. Bērni. Rainis. Nominācijā Gada sniegums audiovizuālajā mākslā tika sumināts biedrības Bruoli un Muosys projekts Latgaliešu valodas apmācību video. Savukārt Boņuka balvas par latgaliešu valodas popularizēšanu tika Kārsavas novada domei par projekta saREDZI latgalīšu volūdu 2. kārtu, kurā turpināts novadā izvietot latgaliskas ielu norādes. Pērnais gads latgaliešu kultūrā nesis vēl vienu jaunu vietu, kurā notikt arī latgaliskiem pasākumiem – atjaunoto Lūznavas muižu. Tā tika atzīta par uzvarētāju nominācijā Gada notikums.

Latgaliešu kultūras gada balvas Boņuks ir viena no veiksmīgākajām jaunāko laiku novadu kultūras tradīcijām. Īsā laikā Boņuks no ikgadējas apbalvošanas ceremonijas ir pārtapis par īstiem latgaliskajā kultūrā ieinteresētu ļaužu satikšanās svētkiem. Tie reizi gadā vienuviet pulcē darītājus un vērotājus, kritiķus un aktīvistus. Šogad pasākumu kuplināja kultūras ministre Dace Melbārde, Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte, latgaliešu mūziķi Arnis Slobožaņins, Artūrs Uškāns, Guntis Rasims, Normunds Zušs, ērģelniece Iveta Apkalna, žūrijas locekļi – režisors Viesturs Kairišs, tradicionālās kultūras eksperte Ruta Cibule, pērnā gada Gada cilvēks Aleksandrs Lubāns, mākslinieks Osvalds Zvejsalnieks, dziesminieks Kārlis Kazāks un daudzi citi. Savukārt ceremoniju vadīja mūziķis un aktieris Kristaps Rasims, bet muzikāli to kuplināja postfolkloras grupa Rikši.

Paturot prātā, ka latgaliešu kultūras gada balvas Boņuks mērķis ir veicināt latgaliešu kultūrvides saglabāšanu un attīstību, kā arī apkopot un godināt spilgtākos un nozīmīgākos sasniegumus latgaliešu kultūrā aizvadītā gada griezumā, tās organizētāji aicina visus interesentus sākt domāt par nākotni, radot jaunus kultūras faktus un vērtības, kā arī meklējot spilgtus nominantus. Līdz astotajai latgaliešu kultūras gada balvas Boņuks ceremonijai atlicis mazāk par gadu – tā norisināsies 2017. gada 26. februārī. Savukārt tiem, kuri nebija klāt un neredzēja tiešraidi, LMT Straume būs pieejams ceremonijas videoieraksts.

Boņuks 2015

• Gada cilvēks kultūrā – ērģelniece Iveta Apkalna

• Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā – prāvests, kultūrvēsturnieks un sabiedriskais darbinieks Alberts Budže

• Gada notikums – Lūznavas muižas atklāšana

• Par latgaliešu valodas popularizēšanu – Kārsavas novada pašvaldības projekta saRedzi latgalīšu volūdu 2. posms

• Gada amatnieks/saimnieks – veikala O! Marta un internetveikala taiseitslatgola.lv saimnieks, Latgolys Studentu centra latgaliešu grāmatu galda koordinators Artis Logins

• Gada sniegums vizuālajā mākslā – Gļebs Panteļejevs, izstāde Latgales rapsodija

• Gada sniegums skatuves mākslā – festivāla ORGANismi uzvedums Saule. Bērni. Rainis

• Gada sniegums audiovizuālajā mākslā – latgaliešu valodas apmācību video

• Par latgaliešu kultūras popularizēšanu Latvijā un pasaulē – grāmata Ludzas igauņu pasakas, tulkotājs Guntars Godiņš

• Labākais sniegums pop/rock mūzikā – Dabasu durovys par dziesmu Pādys un koncertdarbību

• Labākais sniegums tautas mūzikā – etnoroka grupa Laimas muzykanti ar albumu Rodi un koncertdarbību

• Labākais sniegums alternatīvajā mūzikā – poētiskā roka apvienība Kapļi ar albumu Ašņa dasys

• Labākais sniegums akadēmiskajā mūzikā – Andrejs Selickis, Šyupeļdzīsme Jēzum

• Labākais mūzikas video – grupas Tautumeitas videoklips dziesmai Aņņeite

• Gada debija mūzikā – grupa Tautumeitas

• Labākais sniegums šlāgermūzikā – Ansis Ataols Bērziņš, albums Pasaver

• Radio hits – Dabasu durovys, dziesma Pādys

• Labākais sniegums literatūrā – Anita Mileika, dzejas krājums mūžīgā nepārtikusī stirna

• Labākais izdevums/grāmata – Alise Breinumu zemē – Luisa Kerola grāmatas tulkojums latgaliešu valodā



Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.

Svarīgākais