Noskaidroti Izcilības balvu kultūrā laureāti

© F64

Par 2015.gada Izcilības balvas kultūrā laureātiem kļuvusi ērģelniece Iveta Apkalna, animācijas filmu režisore Signe Baumane un scenogrāfs Andris Freibergs, aģentūru LETA informēja kultūras ministres Daces Melbārdes (VL-TB/LNNK) padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dagnija Grīnfelde.

Šīs trīs personas Nacionālā kultūras padome izvirzījusi apbalvošanai no 14 pieteiktajiem kandidātiem.

Kultūras ministre atzīst, ka šis gads Latvijas kultūrai starptautiskā kontekstā ir bijis īpašs. "Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē deva iespēju novērtēt Latvijas kultūru un mūsu talantus no starptautiska skatu punkta. Tas ir liels gandarījums piedzīvot tik daudz ovāciju un tik atzinīgus vārdus par mūsu izcilo mākslinieku sniegumu pasaulē, tostarp Frankfurtē, Briselē, Ņujorkā, kur man pašai personīgi bija iespēja būt klāt Latvijas prezidentūras kultūras programmas notikumos," sacīja Melbārde.

Apkalna ir viena no Eiropas aktīvākajām un pieprasītākajām solo ērģelniecēm un viena no retajām ērģelniecēm pasaulē, kura par savu misiju uzskata ērģeļu ieskandināšanu arī ārpus baznīcu mūriem - kā lielisku koncertinstrumentu bez sakrālas funkcijas. Ar mākslinieces neatlaidīgu gādību pie savām ērģelēm tikusi arī Latgales vēstniecība "Gors", tādējādi radot pagaidām vienīgo iespēju Latvijas koncertzālēs kvalitatīvi atskaņot mūziku ērģelēm un orķestrim. Apkalna izveidojusi arī jaunu festivālu "ORGANismi" Rēzeknē, kas šogad notika pirmo reizi.

Māksliniece ir divkārtēja prestižās "ECHO Klassik" balvas laureāte, viņas radošajā biogrāfijā ir sadarbība ar pasaules labākajiem orķestriem un diriģentiem, tostarp ar Marisu Jansonu un Klaudio Abado. Savās soloprogrammās Apkalna regulāri iekļauj Latvijas komponistu skaņdarbus.

Animācijas filmu režisore, māksliniece, scenāriste, animatore un producente Baumane balvu saņems par savas 2014.gada pilnmetrāžas animācijas filmas "Akmeņi manās kabatās" panākumiem. Filma satricināja profesionāļu pasauli ar dziļi personīgo un mākslinieciski augstvērtīgo skatījumu uz nopietnām eksistenciālām problēmām, vienlaikus atraktīvā formā vēstot starptautiskajai auditorijai par Latvijas vēstures galvenajiem pagrieziena punktiem. Šī filma iekarojusi starptautisku uzmanību jau tās tapšanas procesā, jo Baumane kā producente izvēlējusies laikmetīgo finansēšanas modeli - "Crowdfunding" jeb tā saukto pūļa finansēšanas platformu.

Filma "Akmeņi manās kabatās" pabijusi 70 starptautiskos festivālos 40 valstīs, līdzās daudzām balvām pasaules kino festivālos tā triumfējusi arī nacionālajā filmu festivālā "Lielais Kristaps", gūstot uzvaras vairākās kategorijās. Latvija filmu pieteica arī ASV Kino akadēmijas balvai kategorijā "Labākā ārzemju filma" 2014.gadā, kur tā sasniegusi visu laiku labāko Latvijas filmu rezultātu - nonākusi fināla divdesmitniekā.

Savukārt scenogrāfs, Mākslas akadēmijas emeritētais profesors un Latvijas Nacionālās operas galvenais mākslinieks kopš 1992.gada Freibergs radījis scenogrāfijas vairāk nekā 200 iestudējumiem gan operā, gan teātros Latvijā un citviet pasaulē. Viņš jau saņēmis virkni apbalvojumu, tai skaitā 2003.gadā Triju Zvaigžņu ordeni, septiņas "Spēlmaņu nakts" balvas par labāko scenogrāfiju un vienu par labākajiem kostīmiem, Itālijas augstāko teātra balvu "Il Premio Ubu" un citas balvas.

Atzīmējot mākslinieka 75 gadu jubileju, Eduarda Smiļģa Teātra muzejā Rīgā bija skatāma Freiberga izstāde "Andris Freibergs. Scenogrāfija". Izstādē bija skatāmi maketi, videoieraksti, instalācija un fotogrāfijas no 49 iestudējumiem, kas tapuši sadarbībā ar režisoriem Ādolfu Šapiro, Māru Ķimeli, Uldi Pūcīti, Oļģertu Kroderu, Fēliksu Deiču, Arnoldu Liniņu, Mihailu Gruzdovu, Romānu Kozaku, Alvi Hermani, Veru Elšlegeli, Elmo Nīganenu, Aleksandru Morfovu, Kristīnu Vuss, Andreju Žagaru, Gintaru Varnu, horeogrāfēm Maiju Murdmā un Allu Sigalovu, izraisot patiesu interesi un apbrīnu Latvijas kultūras nozarē un saņemot balvu "Kilograms kultūras 2013". Šā gada martā izstāde tika atklāta arī A. A. Bahrušina Teātra muzejā Maskavā.

Būdams Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Freibergs izaudzinājis vairākas scenogrāfu paaudzes. Ieguldītais darbs vainagojies Prāgas scenogrāfijas kvadriennālē - lielākajā starptautiskajā scenogrāfijas izstādē. 2015.gadā pirmo reizi Prāgas kvadriennāles pastāvēšanas vēsturē tika piešķirta Scenogrāfijas skolotāja balva par darbu, kas iedvesmojis paaudzes - to saņēma Freibergs. Savukārt akadēmijas scenogrāfijas nodaļas studentu izstāde "Sākums", kuras kurators bija Freibergs, ieguva zelta medaļu par daudzsološāko scenogrāfijas studentu sniegumu, un visi izstādes darbu autori tika atzīti par daudzsološākajiem scenogrāfijas talantiem.

Izcilības balva kultūrā tika iedibināta 2014.gadā pēc Melbārdes aicinājuma, Latvijas Radošo savienību padomes iniciatīvas un ar Nacionālās kultūras padomes atbalstu, lai godinātu īpašus sasniegumus ar starptautisku rezonansi un nozīmīgu ietekmi uz kultūras procesu attīstību Latvijā.

Izcilības balva kultūrā tiks pasniegta īpašā ceremonijā 7.decembrī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Ceremonijas režisors būs Kārlis Krūmiņš. Laureātu godināšana ik gadus plānota sadarbībā ar kādu no Latvijas kultūras augstskolām, šogad - ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju.

Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.

Svarīgākais