APRITĒ: Visos cilvēkos ir viss
«Ko es pati gaidu no šā festivāla? Piedzīvot iekšējo lidojumu, un, lai gan tas skan skaļi, bet tieši to es gaidu,» saka koklētāja Laima Jansone. Rīt sākas 14. introvertās mākslas festivāls Ad Lucem (Uz gaismu), kas savus uzticīgos un jaunos klausītājus priecēs Rīgā, Ventspilī un Siguldā.
Koncertos uzstāsies izcili pašmāju mākslinieki un arī viesi no Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas, Lietuvas, Turcijas un Irānas. Izstādēs, koncertos, radošajās darbnīcās un meistarklasēs cilvēki tiks aicināti uz mirkli apstāties un piedzīvot cilvēka garīguma meklējumus mākslā un mūzikā, aicinās ieklausīties skaņās, klusumā un sevī, sastapt ceļabiedrus un gūt iedvesmu. Festivāla izskaņā tajā kārtējo reizi koncertēs arī izcilā latviešu koklētāja Laima Jansone.
Mūziķe atzīst, ka ikvienā projektā ir ļoti svarīgi tā rīkotāji, un «šā festivāla dvēsele ir Sandra Zandberga. Veids, kādā viņa uzrunā cilvēkus, kādus māksliniekus izvēlas, un vēstījums, ko viņa vēlas nodot ar pasākumu, ir ļoti īpašs un gaišs, un tajā gribas līdzdarboties. Bieži vien festivāli ir izklaidējoši, bet šajā gadījumā tas ir kā iekšējā deja. Festivāls nāk ar vēstījumu, ka mūzika var apstādināt laiku, kad var plūst meditatīvā skaņā, un tas ir būtisks pārdzīvojums gan tiem, kuri spēlē, gan tiem, kuri klausās». Mūziķe uzskata, ka šāds festivāls ir īpaši būtisks laikā, kad mūsdienu sabiedrību, kas dzīvo stresainā laikmetā un telpā, māksla aicina apstāties, ieklausīties sevī un meklēt pozitīvo sevī, meklēt būtisko sevī, tas ir kā miera un harmonijas oāze.
Lai gan festivāls bieži ir noticis ārpus Rīgas, šoreiz tas ar vairākiem koncertiem startēs galvaspilsētā, un mūziķe domā, ka ar mākslas projektiem pārsātinātā Rīgas publika to gaida. «Jo mūsdienu sasprindzinātajam klausītājam uz šiem koncertiem nav jāiet kā uz vietu, kurā viņam atkal nākas saspringt vēl vairāk, domāt līdzi vēl vairāk, bet tieši atslābināties. Un, manuprāt, šie koncerti varētu būt alternatīva izbraukt no lielpilsētas.»
Koklētāja piedalīsies divos koncertos festivāla noslēgumā – nākamajā otrdienā Ventspils teātra namā Jūras vārti viņa muzicēs kopā ar Sauļu Petreiki (pūšaminstrumenti) – šādā tandēmā mākslinieki koncertā satiksies pirmo reizi. Klausītājiem būs unikāla iespēja būt klāt mākslas brīnuma radīšanas brīdī, jo mūziķi ir gan savas tradīcijas lieliski pārzinātāji, gan pieredzējuši improvizatori, kas spēj sarunāties vienā muzikālajā valodā un ar prieku dalīties savas mūzikas bagātībā. Dienu vēlāk festivāla noslēguma koncertā Baltu un persiešu etno mūzika (Siguldā, koncertzālē Baltais flīģelis) Laima Jansone muzicēs kopā ar dažādu valstu māksliniekiem, kurus vieno mīlestība uz harmoniju, dvēseles gaismu un uz ideju, kas spēj vienotā izjūtā savienot dažādu tautu un reliģisko piederību cilvēkus. Gadsimtiem seno baltu un sūfiju mūziku atskaņos Sauļus Petreikis (Lietuva), Laima Jansone (Latvija), Hamidreza Rahbaralams (Irāna), Mārtiņš Miļevskis (Latvija) un instrumentālā grupa. Uzvedumu papildinās turku dejotājs un horeogrāfs Alpers Akčajs un irāniešu kaligrāfijas mākslas vizualizācijas. Mūziķe ir pārliecināta, ka spēlēt kopā ar nepazīstamiem mūziķiem, proti, ar saviem kolēģiem satiekoties vien īsi mēģinājumos pirms koncerta, ir liela uzdrošināšanās. «Vajadzīga liela atvērtība, pieredze un gatavība riskēt, un ļoti svarīgi – būt gatavam pieņemt. Kā satiekoties pilnīgi nepazīstamiem cilvēkiem, kas pārstāv dažādas kultūras un runā dažādās valodās, bet ir taču kas svarīgāks, kas šos cilvēkus saista, un svarīgi šo valodu atrast, bet to nevar izdarīt, ja neesi gatavs ieklausīties, ja pats esi aizvēries. Atvērtība un pieņemšana – tas ir būtiskākais. Improvizācija, neatkarīgi no tā, kādā mūzikas žanrā tā ir, tā ir savu iekšējo barjeru pārvarēšana, uzdrošināšanās darīt to publiski. Darīt trakas un eksperimentālas lietas pieprasa iekšēju uzdrošināšanos, brīvības izjūtu pašam sevī.» .