«Ļoti smieklīgs un pašironisks stāsts ar savdabīgu skatu no malas plus smeldzi un rūgtumiņu par radoša cilvēka dzīvi un likteni,» saka Indra Roga, raksturojot sava jaunākā darba – spāņu rakstnieka Migela de Unamuno romāna Migla dramatizējuma – iestudējumu. Tā pirmizrāde šodien Nacionālajā teātrī.
Dramatizējuma autore un režisore Indra Roga uzsver, ka šis nav stāsts tikai par radoša cilvēka likteni. «Unamuno rada tādu realitātes maketu, kurā par nopietniem jautājumiem iespējams runāt viegli un smieklīgi,» saka Indra Roga un piebilst, ka šo materiālu izraudzījusies arī tāpēc, ka meklējusi izaicinājumu sev. «Cita veida teātri. Šā darba žanrs ir komēdija,» uzsver Indra Roga. Kā zināms, viens no izcilākajiem 20. gadsimta spāņu domātājiem, esejists, rakstnieks, dramaturgs, dzejnieks un pedagogs savu slavenāko darbu nosaucis par ‘romīnu’ (spāniski nivola, nevis novela), tādējādi uzsverot tā eksperimentālo dabu un atšķirību no tradicionālās prozas. Tas ir traģikomisks un ironisks «ideju romāns», kur uz mīlas peripetiju fona risinātas literārā varoņa un autora attiecības.
«Man šķiet, ka veids, kādā Unamuno dauzoties runā par tik ļoti nopietnām lietām, ir pat ļoti aktuāls šodien, jo viņa izvēlētais veids nav pesimistisks, smags un nomācošs. Viņš piedāvā paironizēt par savu likteni un dzīvi. Kad domāju par šo darbu, manas asociācijas ir ar futbolu – vieni skrien pa laukumu un dzenā bumbu, otri sēž tribīnēs, kliedz un komentē laukumā notiekošo, bet visus apvieno viens – ilgas pēc gūtiem vārtiem. Un līdzīga sajūta ir šajā izrādē,» stāsta Indra Roga. Režisore neslēpj, ka ar šo iestudējumu viņa pati sev uzdevusi vienu būtisku jautājumu: «Kāpēc es to daru? Kāpēc es vispār taisu izrādes? Kāda tām ir jēga? Kur tas viss paliek? Izrādē meklējam atbildi uz jautājumu, vai ir nemirstība.»
Iestudējums būšot «viegls», kurā aktieriem būs ļauts arī izspēlēties, vienlaikus tas ikvienam, kas vien būs gatavs, dos iespēju domāt par tā sauktajiem lielajiem jautājumiem. «Vai cilvēkam ir brīva griba savā dzīvē, vai viņa liktenis ir noteikts, vai cilvēka dumpošanās un protests patiešām ir viņa brīva griba, vai arī «tas tur augšā» jau trīs soļus iepriekš ir paredzējis tādu notikumu attīstību, ļaujot cilvēkam tā iet, jau iepriekš zinot, pie kā rezultātā nonāks un ar ko tas viss beigsies,» saka Indra Roga un piebilst, ka līdzīgu jautājumu Miglā ir gana daudz. «Vai šodien iespējama donkihotiska uzupurēšanās? Teiksim, vai es esmu gatava mākslas dēļ nomirt, savu dvēseli pilnībā atdot mākslai, īpaši tad, ja nonāc strupceļā – nezini, vai ir jēga tam, ko tu dari. Un arī ķecerīgs jautājums – vai es varētu dzīvot bez teātra? Protams, ka izdzīvot es varētu, bet – kas ar mani notiktu?» Režisore pieļauj iespēju, ka šādi jautājumi viņai personiski rodas arī tāpēc, ka šobrīd viņa un vairākums sabiedrības vispār nevar atļauties iepauzēt, tik ļoti neskriet pa dzīvi un darbiem, jo – nav, no kā dzīvot. «Tas nav nogurums, tas ir eksistenciāls jautājums, ko daudzi sev uzdod.»
Tomēr kopumā šī ir smieklīga un rotaļīga izrāde, akcentē iestudējuma režisore, «ar mīlas trijstūriem un ciešanām», kurā par eksistenciāliem jautājumiem runā ļoti vienkārši, gluži kā par ēdienu... Un pats galvenais – vai mēs skrienot un aizraujoties nepalaižam garām pašu dzīvi?» Izrādes scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone, lomās: Gundars Grasbergs, Mārtiņš Brūveris, Dita Lūriņa, Agnese Cīrule, Inga Misāne Grasberga, Maija Doveika, Egils Melbārdis, Mārtiņš Egliens u. c.