Augi ar intriģējošo nosaukumu - burvjlazdas (Hamamelis) savvaļā aug Ziemeļamerikā, Japānā un Ķīnā. Dekoratīvajā dārzkopībā šie krūmi guvuši ievērību ar to, ka zied ziemā. Pasaulē pazīstamas piecas burvjlazdu sugas, no tām četras var aplūkot Nacionālajā Botāniskajā dārzā Salaspilī. Pašlaik ir uzziedējusi Virdžīnijas burvjlazda (H. virginiana). Tās ziedi ir smalki, ziedlapiņas izlocītas uz visām pusēm, atgādinot koši dzeltenus zirnekļus, kas apsēduši krūma zarus. Ziedi maigi smaržo.
Burvjlazdas latviskais nosaukums iztulkots no auga nosaukuma angļu valodā ''witch hazel''. Šis nosaukums šķietami piedēvē augam kādu mistisku spēku, jo vairāk tāpēc, ka burvjlazdas zaru žākles Amerikā ir rīkstnieku (apakšzemes ūdens meklētāju) iecienīts instruments. Tomēr zinātnieki apgalvo, ka burvjlazdas vārds nav saistīts ar burvestībām, bet gan ar zaru īpašo lokanumu, kuru senangļu valodā apzīmē ar līdzīgu vārdu - ''wych''.
Burvjlazdu zinātnisko nosaukumu Hamamelis veido divi grieķu valodas vārdi: ''vienlaicīgi'' un ''augļi''. Tas tāpēc, ka uz burvjlazdu zariem vienlaikus ar ziediem atrodas arī pērnā gada augļi. Ja ziedošu zaru ziemā ienes telpās, der atcerēties - nogatavojušās sēklu kārbiņas siltumā mēdz ar paukšķi pārplīst, katapultējot sēklas vairākus metrus tālu.
Burvjlazdu lapas, kas pašlaik noklājušas zemi, pēc formas līdzīgas parastās lazdas lapām. Abas šīs sugas, kas pieder ne vien pie dažādām ģintīm, bet arī dažādām dzimtām, vieno to ārstnieciskās īpašības. Burvjlazdas ir labi asinsvadu dakteri. To mizas preparāti tiek lietoti kā iekšķīgi, tā ārīgi, lai dziedinātu ādas vainas, apturētu asiņošanu.
Virdžīnijas burvjlazdas ziedēšanu Nacionālajā Botāniskajā dārzā Salaspilī varēs vērot aptuveni divas nedēļas.