APRITĒ: Bahs un Hendelis tuvplānā

Šodien Dailes teātrī Paula Barca lugas Iespējamā tikšanās iestudējuma pirmizrāde.

«Mani parasti uzrunā lugas, kurām apakšā ir dokumentāls stāsts,» atzīst izrādes režisors Dmitrijs Petrenko. Lai gan tā īsti nevar teikt par šo stāstu, kurā apspēlēta divu ģēniju – Johana Sebastiana Baha un Georga Frīdriha Hendeļa – tikšanās, jo ir zināms, ka Bahs vairākkārt mēģinājis satikties ar savu nesalīdzināmi slavenāko kolēģi, savukārt Hendelis šo tikšanos nevēlējās. Tomēr šajā lugā viņi satiekas. «Saskaņā ar vēstures datiem šāda tikšanās nekad nav notikusi dažādu iemeslu dēļ. Hendelim bija bail satikt Bahu kā lielu mūzikas ģēniju, turklāt Hendelis apzinājās, ka Bahs ir nabags, lai gan ģeniāls komponists. Savukārt Bahs gribēja tikties ar Hendeli, kurš tajā laikā bija liela zvaigzne, viens no vislabāk apmaksātajiem mūziķiem, lai gan, pēc Baha domām, – viduvējs mūziķis,» stāsta režisors. «Lugas autors rāda divas traģiskas personības, divus ģēnijus, kuriem visu mūžu pietrūkst kaut kā būtiska, un to viņi meklē citos, no sērijas – ja es būtu, ja man būtu... Tomēr cilvēkam pašam jāsakārto sevi, jāsāk dzīvot sava dzīve un tā, lai tā patiktu pašam sev, nevis tā, lai tā šķistu pievilcīga citiem. Būt godīgam pret sevi un dzīvot savu dzīvi – par to mums sanāk runāt izrādē.»

Georga Frīdriha Hendeļa lomā ir Olga Dreģe, Lidija Pupure iejūtas Johana Sebastiana Baha tēlā. «Mūsdienu teātrī tas nav radikāls gājiens. Uzskatīju, ka aktrises šajās lomās var atļauties vairāk nekā vīrieši, proti, aktieriskā amplitūda var būt plašāka un smalkāka, jo baroks kā laikmets man šķiet ļoti sievišķīgs, manierīgs. Man visu laiku, arī ar lomu izvēli, gribējās atgādināt, ka šī tomēr ir fikcija, ka šāda tikšanās nekad nav notikusi,» lomu izvēli pamato režisors Dmitrijs Petrenko. Hendeļa palīga Johana Kristofa Šmita lomu atveido konkursa Ineses Galantes talanti laureāts, 8. klases skolēns, jaunais mūziķis Reinis Tomiņš. «Uz skatuves ir arī ceturtais tēls – čīkstošas durvis,» nosaka režisors.

Jauniestudējuma scenogrāfe un kostīmu māksliniece ir Anna Heinrihsone, gaismu māksliniece – Māra Vaļikova, kustību konsultants – Modris Opelts. Paula Barca lugu no vācu valodas tulkojis Ingus Liniņš. Šis, tāpat kā iepriekšējie Dmitrija Petrenko veidotie iestudējumi Dailes teātrī, tapis mazā spēles laukumā – Kamerzālē. «Man patīk mazie spēles laukumi. Man patīk visu būvēt uz detaļām, pauzēm, skatieniem, reakcijām... Tuvplānā.».