Kāpēc mūzika neuzrunā sabiedrību

Nākamgad trešo reizi notiks festivāls Latvijas jaunās mūzikas dienas, ko rīko Latvijas Komponistu savienība. Tās jaunā valdes priekšsēdētāja Gundega Šmite nolēmusi, ka festivālam būtiski jāmainās, jo rezultāti nav bijuši iepriecinoši – maza klausītāju atsaucība un tukšas zāles, tieši tālab saruna ar sabiedrību par gaidāmajām Latvijas jaunās mūzikas dienām jau ir sākusies.

Pelēcīgs, vienmuļš

Festivāla ievirze bijusi vairāk demokrātiska nekā mākslinieciski konceptuāla, festivāls drīzāk rīkots kā skate, kur visi Komponistu savienības biedri tiek pie vārda, lai parādītu to, ko pēdējos gados ir sarakstījuši, uzskata Gundega Šmite. «Taču festivāls kopumā bija samērā pelēcīgs un vienmuļš, kas izpaudās tukšās zālēs. Arī pašiem komponistiem nemaz tik liels gandarījums nebija. Sapratu, ka ir vajadzīga spēcīga mākslinieciska koncepcija, festivālam jābūt atraktīvam, lai arī varbūt atņem iespēju tajā piedalīties maksimāli lielam Komponistu savienības biedru skaitam.»

Par savu sabiedroto, uzticot festivāla māksliniecisko vadību, viņa izraudzījusies komponistu Kristapu Pētersonu. Viņš savos vērojumos ir skarbs: «Paradoksāli, ka latviešu mūzika neuzrunā sabiedrību, ka nav, kas to klausās. Tas ir vājprāts. Tā taču ir mūzika, kas top šeit, šajā brīdī, runā par mums, par Latvijas iedzīvotājiem. Bet līdz pašam svarīgākajam ķēdes posmam – klausītājam – tas neaiziet.» Viņš uzskata, ka galvenā problēma, kāpēc tā notiek, nav mūzikā, bet tajā, kā tā tiek piedāvāta. Tāpēc arī mainīta festivāla koncepcija – kā centrālā festivāla personība tiks izvirzīts spilgts pagājušo laiku komponists – nākamgad tas būs komponists un rakstnieks Marģers Zariņš. Kā uzskata Kristaps Pētersons – nepelnīti aizmirsta personība: «Tāpēc viss festivāls veidojas, izejot no šī skatpunkta – tā ir visu mākslas sfēru sapludināšana, mēģinot izveidot jaunu, vienotu organismu.»

Konkurss bērniem

Kaut arī līdz nākamā gada martam, kad notiks Latvijas jaunās mūzikas dienas, vēl jāgaida pusgads, lai pievērstu uzmanību jaunajai latviešu mūzikai, ar festivālu saistīti notikumi risināsies jau agrāk.

Jau izsludināts konkurss bērnu mūzikas skolu audzēkņiem – viņi aicināti uzrakstīt miniatūru (3-5 minūtes) klavierēm, brīvi interpretējot tēmu Rūķi un pūķi. Tas ir vienas festivāla programmas nosaukums, kas, sadarbojoties aktrisei un režisorei Santai Didžus, orķestrim Simfonia Koncertante un diriģentam Andrim Vecumniekam, tiks veidota ģimenēm un īpaši – bērniem. Kristaps Pētersons uzsver, ka tas ir jaunums festivāla pieredzē, kas, cerams, radīs atsaucību klausītājos. Darbi jāiesūta līdz janvāra vidum, trīs labākos Kristaps Pētersons apņēmies instrumentēt stīgu orķestrim un tie tiks iekļauti šajā programmā. Runājot par konkursa nozīmi, trešo Latvijas jaunās mūzikas dienu koncepcijas autors sacīja, ka laikā, kad «kompozīcija daudzās mūzikas skolās tiek griezta nost», ar šo konkursu, aicina politiķus tomēr atbalstīt radošumu, «jo bez tā šī valsts noies uz grunti diezgan strauji.»

Komponisti ziloņkaula tronī

Latvijas Radio 3 Klasika sākot no 8. novembra izskanēs 13 raidījumu cikls Komponistu dubultportreti. Raidījuma ieceri raksturojot, Kristaps Pētersons uzsvēra: «Mums pēdējā laikā ieslēgšanās ziloņkaula tronī ir bijusi ļoti izteikta.» Tāpēc radusies ideja, aicinot divus komponistus un veidojot viņu radošo portretu, iesaistīt kādu citas nozares pārstāvi, lai «parādītu, kādi tad mēs no malas izskatāmies».

Atsaucoties uz komponistu dubultportretiem, Kristaps Pētersons veidos rakstu sēriju Muzikālā botānika, portretējot festivālā iesaistītos komponistus. Portreti būs lasāmi portālā Satori un Mūzikas Saules mājaslapā. Viņš sola, ka rakstu forma nebūs sausa, akadēmiska, bet mēģinās uzrunāt plašāku auditoriju: «Ja paskatāmies, cik mūziķi daudz zina par to, kas notiek citās sfērās – pašvaki. Es, protams, nevaru to droši apgalvot, bet pieļauju, varbūt dzejniekiem un filozofiem ir interesanti paskatīties, kāda ir mūzika. Nelaime ir tā, ka vismaz mūzikas sfērā mēs par visiem komponistiem zinām visu un nevienam viņi nav interesanti. Tas ir paskaļi teikt, bet daudziem viņi nav interesanti. It kā ir ļoti daudz informācijas – izcili mākslinieki, pasaules tādu un tādu konkursu uzvarētāji, bet tas visiem ir stipri apnicis. Tāpēc izlēmu, ka savos rakstos neminēšu komponistu vārdus – tie būs radošie portreti bez atslēgas. Lasītājiem mēs rīkosim konkursu, lasītājs varēs izvēlēties, minēt vai neminēt, kas ir konkrētie autori.»

Sejas pilsētvidē

Pirms festivāla tiks rīkota Santas Savisko fotogrāfiju izstāde, kurā vienkopus būs apskatāmi darbi, kas būs izvietoti Rīgas pilsētvidē.

Fotogrāfe iecerējusi iemūžināt festivāla dalībniekus – latviešu komponistus kā Rīgas sejas. «Šī doma radās pēc tam, kad piefiksēju, ka daudzas jūgendstila figūras un sejas, kas atrodas uz māju sienām un jumtiem, ir ļoti cilvēcīgas un varētu piemeklēt atbilstošus prototipus, sejas ir ļoti dzīvīgas. Tāpēc radās doma par kolāžas tipa sēriju, kurā es bildētu komponistus un ievietotu viņus Rīgas pilsētvidē – uz logiem, jumtiem, koku zaros. Tiem tiks pievienoti elementi, kas sasaucas ar konkrēto festivālā iekļauto skaņdarbu vai programmu.»

Kristaps Pētersons aicina neklusēt, nebūt vienaldzīgiem, bet paust savu viedokli par festivāla aktivitātēm, «jo mēs ļoti gribam zināt, kādi izskatāmies no malas. Mums ir lietas, ko gribam piedāvāt un ir jautājums, vai cilvēkiem tās ir vajadzīgas. Uz šo jautājumu es kā festivāla mākslinieciskais vadītājs gribētu rast atbildi.»

Svarīgākais