8.jūnijā, atklājot Rīgas Opeas festivālu, notiks Džakomo Pučīni trīs operu viencēlienu - Apmetnis, Māsa Andželika un Džanni Skiki - pirmizrāde. Šie trīs operu viencēlieni pasaulē pazīstami ar nosaukumu Triptihs.
Viens no populārākajiem sacerējumiem ne tikai "Triptiha", bet, iespējams, visas Pučīni daiļrades kontekstā ir Lauretas ārija no "Džanni Skiki", kuras valdzinājumam pirmizrādes publiku pakļāva Florensa Īstone (Florence Easton), bet kopš tā laika to darījušas gan visu paaudžu operas grandāmas, tostarp Marija Kallasa, Viktorija de los Anhelesa, Renata Tebaldi, Monserata Kavaljē, Elizabete Švarckopfa, Renata Skoto, Andžela Georgiu, Ketlīna Betla, Renē Fleminga un Anna Ņetrebko, gan tādas populārās kultūras superzvaigznes kā Sāra Braitmena un Šarlote Čērča. Arī kino veidotāji nav palikuši vienaldzīgi pret šīs melodijas vienkāršību un skaistumu - tā izrādījusies gana laba mūzika visdažādākajām filmām no gleznainās kinolentes "Istaba ar skatu" (1985) un smeldzīgā mīlas stāsta "Kapteiņa Korelli mandolīna" (2001) līdz tādiem atslodzes produktiem kā "Rokijs Balboa" (2006) un "Mistera Bīna brīvdienas" (2007).
Triptiha radošā komanda: muzikālais vadītājs Modests Pitrens, diriģents Atvars Lakstīgala, režisors Viesturs Kairišs, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ieva Jurjāne, dramaturgs Johens Breiholcs (Jochen Breiholz), gaismu māksliniece Karina Pēšone (Carina Persson). Iestudējumā iesaistīti gandrīz visi LNO solisti un viesi Kristīne Opolais, Asmika Grigorjana, Kosma Ranuers, Tjago Arankams, Maksims Aksenovs.
Pilnā apjomā, kā to iecerējis Pučīni, "Triptihs" tiek iestudēts pirmoreiz.
Pasaules pirmizrādi "Triptihs" piedzīvoja 1918. gada 14.decembrī Ņujorkas Metropolitan operā. Atsauksmes bija dažādas, tomēr lielākā daļa skatītāju un kritiķu slavēja "Džanni Skiki" kā veiksmīgāko no visām trim operām. 1919. gada 11.janvārī "Triptiha" pirmizrāde notika Romā, to apmeklēja arī pats autors. Šai pirmizrādei sekoja citas Eiropā, ASV un Dienvidamerikā un, tā kā visiem patika "Džanni Skiki", drīz vien tas parādījās opernamu repertuāros kā patstāvīgs iestudējums. Pučīni gadiem ilgi iebilda pret "Triptiha" dalīšanu atsevišķās vienībās (vēl vairāk viņu kaitināja tādi iestudējumi, kur vienā vakara daļā tika rādīta kāda no "Triptiha" operām, bet turpinājumā - kāda cita komponista viencēliens), tomēr pirmās divas operas uz ilgu laiku faktiski pazuda no publikas redzesloka.