RECENZIJA: "Everything Everything” - "Get To Heaven”

© publicitātes foto

Šīs nedēļas laikā latvju mūzikas ierakstu veikali droši vien pieredzēs apmeklētāju pieplūdumu, jo daudzi (vai daži) vēlēsies iegādāties kaut ko no „Positivus Festival” laikā dzirdētās mūzikas. Piemēram, „Everything Everything” jaunāko albumu – piektdien izskatījās, ka daudziem šie briti iet pie sirds.

„Iedomājaties eņģelisku kora zēna dziedājumu falsetā, kas sajaukts ar 90. gadu repmūziku, neierastiem ritmiem un smagnējām sintezatora pasāžām un esat iedomājušies Mančestras indīroka kvartetu „Everything Everything”. Eklektiski un dinamiski, reizēm pat sarežģīti, kas ir neizbēgami, ja dziesmās jūtamas gan popmūzikas un elektronikas, gan „r&b” un psihedēliskā roka iezīmes,” tā par šo brigādi pirms festivāla vēstīja tā oficiālā mājas lapa. Hmmm, kur tur ir saklausāms psihedēliskais roks, nudien grūti pateikt, taču popmūzika un vokāls falsetā gan te ir vairumā... „Everything Everything” izveidoti 2007. gadā, tai piedēvētie „art pop” vai „art rock” stili šķiet atbilstošāki nekā atsauces uz indīroku. Grupas kontā ir trīs albumi, no tiem veiksmīgākais ir „Arc” (2013), kas aizsniedzās līdz britu Top 5. Lai gan arī „Get To Heaven” no tā šajā ziņā tālu neatpaliek – septītā pozīcija. Nekādas zvaigznes no debesīm līdz šim šie mančestrieši nav grābuši un neizskatās, ka jebkad to darīs.

PAR. „Positivus Festival” šī grupa uzstājās itin labi, tātad „dzīvajā” tai spēks tomēr ir. Daži gabali ir visai izdevušies, piemēram, koncertā atmiņā palika „Regret”, bet no diska – „To The Blade”.

 

PRET. Iepazīšanās ar „Everything Everything” daiļradi tika atlikta līdz braucienam uz Salacgrīvu, kad Rīgā uz auto CD atskaņotāja tika uzlikts šis ripulis. Ap Tūju gribējās mašīnu mest riņķī – ja šī grupa ir labākais, kas tiks piedāvāts „Positivus” (daži mūzikas eksperti tā bija uzrakstījuši), tad kādas būs sliktākās grupas?! Nevienas „aizķerošas” dziesmas, visas vienādas plus vēl Džonatana Higsa kaitinošais spiedzīgais vokāls, turklāt apskatniekam bija nepalaimējies tikt pie „deluxe” versijā, kurā albuma 11 dziesmu vietā ir 17. Šausmu ieleja. Pie dabas krūts to vēl var klausīties, bet diskā – nu nē!

* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.

Svarīgākais