Latvijas Radio koris ieguvis prestižo Grammy balvu nominācijā Labākais kora sniegums, kurai tas bija izvirzīts par igauņu komponista Arvo Perta skaņdarba Adam's Lament ieskaņojumu, kurā piedalījās arī Igaunijas Filharmonijas kamerkoris, Sinfonietta Rīga, Vox Clamantis un Tallinas kamerorķestris diriģenta Tenu Kaljustes vadībā.
Grammy balvu pasniegšanas ceremonija Losandželosā notika 56. reizi, un šī bija pirmā reize, kad arī Latvijas Radio koris tika izvirzīts prestižajai balvai. Kora direktors Egils Štāls uzsver, ka par šo balvu jāpateicas igauņu diriģentam Tenu Kaljustem, kurš uzaicināja Latvijas kolektīvus piedalīties šajā projektā, paldies jāsakot arī ierakstu kompānijas ECM vadītājam Manfredam Eiheram, kura paspārnē iznācis šis ieraksts.
Reti sasniedzams panākums
«Eihers ir Arvo Perta sens domubiedrs un daudzu viņa ierakstu producents,» saka E. Štāls. «Jebkura atzinība ir patīkama un pagodinoša, bet jo īpaši Grammy balva, kas ir reti sasniedzams panākums mūzikas jomā. Protams, pateicoties populārajai mūzikai, šī balva ir arī atpazīstama,» atzīst E. Štāls. Latvijas Radio kora diriģents Kaspars Putniņš uzsver, ka šajā ierakstā piedalījies arī Igaunijas Filharmonijas kamerkoris un gregoriāņu ansamblis Vox Clamantis, «ar iegūtajiem lauriem – Labākais kora sniegums – ir jādalās, turklāt viss projekts ir liels kopdarbs. Ieraksts ir labs, bet nav jau ko briesmīgi lekties. Būsim jau nu godīgi – ar balvām spēle ir nopietna, sacensības notiek arī starp lielajām ierakstu kompānijām. Un kurš tad var ar centimetra mēru nomērīt un noteikt labāko spēlēšanā un dziedāšanā, protams, ka uzvarētāju noteikšana ir drusku subjektīva lieta, tomēr – patīkami, ka darbs tiek novērtēts».
Ierakstu kompānijas nozīme
Gan E. Štāls, gan K. Putniņš uzsver, ka prestižu balvu sadalē ne mazsvarīga loma ir mūzikas ierakstu kompānijām. K. Putniņš atzīst: «Neesmu ārkārtīgi smalki sekojis līdzi visam, kas noticis Grammy balvu dalīšanā, bet man ir iespaids, ka mazākas ierakstu kompānijas tur vispār nopietni netiek ņemtas vērā, tā ir spēle starp lielajiem spēlētājiem, sauksim to tā.» Arī E. Štāls izceļ ierakstu kompānijas ECM nozīmi: «Šī ierakstu kompānija ir ievērojama visā pasaulē, tai ir izcila vēsture un daudzi ievērojami panākumi, un tāpēc par balvu jāuzskata pati iespēja piedalīties šādā projektā kopā ar tādiem partneriem. Ierakstu kompānija zināmā mērā ir atslēgas vārds ceļā uz panākumiem, lai gan, cik man zināms, šajā gadījumā pati kompānija bija skeptiska, vērtējot iespējas uzvarēt. ECM dibinātājs, īpašnieks un producents M. Eihers pats ir saņēmis Grammy balvu, kompānijas izdotie diski arī bija plūkuši laurus, tomēr šoreiz viņš bija skeptisks. Gan ar šo nomināciju, gan ar uzvaru tajā, iespējams, esam iekļuvuši jaunā apritē.»
Diriģents K. Putniņš uzskata, ka Grammy balvas iegūšana būs labs ieraksts Latvijas Radio kora radošajā CV, jo «vienmēr jau ir tīkami savā CV ierakstīt skaļu notikumu, par ļaunu tas nenāk, bet nezinu, vai tas principiāli kaut ko mainīs, jo profesionālajā pasaulē mūs diezgan labi pazīst».
Pērnais gads Latvijas Radio korim bijis veiksmīgs – lielu atzinību guvis kora veiktais Sergeja Rahmaņinova Vesperu ieskaņojums, kuru prestižais mūzikas žurnāls Gramophone nosauca par 2013. gada februāra mēneša ierakstu. Tas iekļuva arī ASV raidstacijas NPR topā kā viens no 25 visa gada labākajiem mūzikas albumiem. Koris piedalījies arī jaunākajā Elīnas Garančas diska ieskaņojumā, ko 2014. gada oktobrī izdos viena no pasaules respektablākajām un senākajām kompānijām Deutsche Grammophon.
Pacietīga darba rezultāts
Kā zināms, pērn Grammy balvai izvirzīja komponistu Uģi Prauliņu nominācijā Labākais mūsdienu klasiskais skaņdarbs par kompozīciju The Nightingale. Diriģents K. Putniņš uzskata, ka latviešiem gan nevajadzētu pierast pie Grammy nominācijām. «Nav skaļāka apbalvojuma par Grammy, un, protams, esmu priecīgs, ka koris to saņēmis. Arī nominācijas apkārt nemētājas, arī tās ir reta parādība. Tomēr visās lielajās balvās ir iesaistītas lielās mūzikas izdevniecības, tur notiek dažādu spēku spēles. Un mūzikas okeāns ir šausmīgi plašs, augsta līmeņa spēlētāju arī ir pietiekami daudz. Tajā pašā laikā es it visur pasaulē saskaros ar to, ka cilvēki ar milzīgu respektu raugās uz mūsu mazo valsti, kur uz 1000 iedzīvotājiem mūzikas izcilību līmenis ir patiešām ievērojams. Atklāti sakot, reizēm šķiet, ka mēs, uz vietas esot, īsti nesaprotam tos mērogus. Mēs it kā nepamanām, kā cilvēku, kurš 17 gadu ir vadījis Nacionālo operu, veicis milzīgu revolūciju mūsu sabiedrības apziņā par operu, ar kājas spērienu padzen. Man brīžam ir sajūta, ka nesaprotam tās vērtības, kas mums ir, neprotam ar tām sadzīvot. Latvijas Radio kora panākumi ar Kara dabu, ko pērn rudenī izrādījām Ņujorkā, Bruklinas mūzikas akadēmijā, par kuru jūsmīgas recenzijas rakstīja respektablais laikraksts The new York Times, ir arī Andreja Žagara panākumi, jo bez viņa atbalsta šis projekts nebūtu iespējams. Lai Dievs dod, ka operas jaunā administrācija ir tieši tikpat atvērta un deg par lielām un svarīgām lietām. Raža jau ienākas pēc gadiem. Arī Latvijas Radio kora ceļš ir bijis riktīgs maratons. Mēs ar Sigvardu (Kļavu, Latvijas Radio kora māksliniecisko vadītāju) sākām strādāt kopā ar kori 1992. gadā. Pat ja ir daudz līdzekļu un ļoti labi spēlētāju vai dziedātāju resursi, īsā laikā nevar panākt rezultātu – ne kvalitātes, ne atpazīstamības nozīmē. Tā nenotiek. Teiksim, jauns soprāns var strauji un spoži uzmirdzēt pie operas mākslas debesīm, proti, individuāls mākslinieks, bet kolektīvam tas nāk ar lēnu un pacietīgu darbu.»