NKC un Rīgas Kinomuzejs sāk jaunu gadu ar izcilākajām Latvijas filmām
Turpinot kinoteātra Rīga simboliski uzsākto konceptuālismu, jaunā gada pirmajā nedēļā demonstrējot tikai Latvijas filmas, no 8. janvāra kinoteātra Lielajā zālē Nacionālais Kino centrs un Rīgas Kinomuzejs piedāvā izcilāko Latvijas filmu izlasi - darbus, kas ir pieturzīmes un mezgla punkti mūsu valsts kinovēsturē; tā ir elementārā ābece, kas par Latvijas kinomākslu būtu jāzina katram.
2008. gadā noslēdzās Kultūras ministrijas iniciētais darbs pie Latvijas Kultūras kanona veidošanas, nosakot visu laiku labākos darbus septiņās kultūras mantojuma nozarēs. Filmu nozares ekspertu padomē strādāja Valentīna Freimane, Dita Rietuma, Kristīne Matīsa, Jānis Putniņš un Uldis Tīrons, vienojoties par kopīgiem kritērijiem - Latvijas Kultūras kino kanons nekādā gadījumā nav iepriekšparedzams popularitātes tops no tām filmām, kuras visbiežāk rāda televīzijās; ekspertu uzdevums ir uzsvērt mākslinieciskas kvalitātes un dažā gadījumā tās pat izcelt no aizmirstības; atzīmēt filmas, kas kļuvušas par pagrieziena punktiem Latvijas kinovēsturē, savā laikā perfekti iekļāvušās pasaules tendenču kontekstā vai pat apsteigušas to.
Ekspertu darba rezultātā izveidots 12 filmu saraksts, kas lasāms portālā www.kulturaskanons.lv, 2009. gada nogalē šo filmu noskatīšanās kļuva iespējama portāla www.filmas.lv apmeklētājiem 874 Latvijas publiskajās bibliotēkās, bet 2010. gada sākumā Kultūras kanona filmas beidzot skatāmas tādā veidā, kam tās patiesībā tika radītas - uz lielā ekrāna kinoteātrī. Šī ir unikāla iespēja iepazīt kultūras vērtības, ar ko varam lepoties, turklāt filmu skati papildina informatīvs buklets, kas dod iespēju uz ierastām lietām paskatīties no citas puses - kinokritiķes Ditas Rietumas komentāri ļauj noskaidrot, kas ir tas būtiskais, kas šīm 12 filmām licis kļūt par mezgla punktiem Latvijas kinovēsturē.
Latvijas Kultūras kanona nedēļu atklāj seanss 8.janvārī plkst. 19:00, simboliski apvienojot visus filmu veidus - tiks demonstrēta spēles īsfilma Baltie zvani (1961, Ivars Kraulītis un Uldis Brauns), animācijas filma Vanadziņš (1978, Arnolds Burovs) un dokumentālā īsfilma Vecāks par desmit minūtēm (1978, Hercs Franks un Juris Podnieks). Jau ar šīm trim filmām vien varētu lepoties jebkura kino lielvalsts, bet mums ir vēl - sekos filmas Četri balti krekli (1967), Purva bridējs (1966), Nāves ēnā (1971), Ceplis (1972), Ābols upē (1974), Limuzīns Jāņu nakts krāsā (1981), Vai viegli būt jaunam? (1986) un Šķērsiela (1988). Kultūras kanonā iekļauta arī Aleksandra Rusteiķa mēmā filma Lāčplēsis (1930), bet tai nepieciešama restaurācija un apskaņošana, kas ietilpst Nacionālā Kino centra un Rīgas Kinomuzeja nākotnes plānos, tāpēc pagaidām filma netiek demonstrēta.
Biļešu cena - tikai Ls 0,50.
Bezmaksas ieeja uz filmu seansiem (uzrādot apliecības) - skolēniem, studentiem, pensionāriem un Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedriem.