Šā gada 4. maijā jau septīto reizi kinoteātrī „Rīga” notiks Latvijas Filmu maratons, kurā visas dienas garumā bez maksas varēs iepazīties ar jaunākajām un interesantākajām latviešu filmām. Maratonu organizē Nacionālais Kino centrs un Rīgas Kino muzejs sadarbībā ar Latvijas Kinoproducentu asociāciju.
Jaunums ir Mammadaba animācijas darbnīca visai ģimenei kinoteātra Jaunajā zālē (plkst. 12:30 – 15:00) režisoru animatoru Nila Skapāna un Ilzes Ruskas vadībā. To ievadīs bērnu animācijas seanss Lielajā zālē plkst. 11:30, kurā pirmizrādi piedzīvos Rīgas Kino muzeja ziemas darbnīcu laikā tapusī bērnu filma „Jautrraibā ziema”. Tāpat vismazākos skatītājus iepriecinās Reiņa Kalnaeļļa filmiņa „Joka pēc alfabēts”, Edmunda Jansona nule Latvijas pirmizrādi piedzīvojusī „Kā Lupatiņi mazgājās” un Berlīnes kinofestivālā pabijusī Daces Rīdūzes „Zīļuks”, bet jau lielākiem bērniem patiks Jāņa Cimermaņa „Tīģeris”, kā arī Rozes Stiebras stāsts par gudrību un izveicību filmā „Kā brālītis Trusītis uzvarēja Lauvu”.
Tiem, kas vēl nav paspējuši atklāt sevī radošo dzirksti un meklē savu aizraušanos, būs iespēja gūt iedvesmu Roberta Rubīna dokumentālajā filmā „Kā tev klājas, Rūdolf Ming?” plkst. 13:00 Lielajā zālē, kas stāsta par 13 gadus veco Rūdolfu, kura lielākā aizraušanās līdzās plakātu krāšanai un lamatu konstruēšanai ir filmu veidošana.
Latvijas kino vēstures interesentiem saistošs būs Voldemāra Pūces 1941. gada filmas „Kaugurieši” 70 gadu jubilejas seanss. Šai filmai bija lemts kļūt par saistposmu starp brīvvalsts un Padomju Latvijas kino. Pirms filmas izrādīšanas plkst. 13:00 Mazajā zālē notiks grāmatas „Inscenējumu realitāte. Latvijas aktierkino vēsture” atvēršana un tiks lasīti fragmenti no grāmatas par filmu „Kaugurieši”. Grāmatas autores ir Inga Pērkone, Zane Balčus, Agnese Surkova, Beāte Vītola.
Savukārt plkst. 15:30 Mazajā zālē vēstures un animācijas entuziastiem būs unikāla iespēja uz lielā ekrāna skatīt tikko restaurētas latviešu animācijas vecmeistara Arnolda Burova leļļu filmas – „Ki-ke-ri-gū” (1966), „Tīģeris Ņau Ņau” ( 1967), „Puķu Ansis” ( 1968), „Bums un Piramidons” ( 1969), „Vanadziņš” (1978) un „Si Si Dra” (1977).
Dokumentālo filmu seansā Lielajā zālē plkst. 15:00 piedāvājam divas pavisam jaunas filmas – nesen Latvijas televīzijā pirmizrādīto Norvēģijā dzīvojošās latviešu režisores Ilzes Burkovskas-Jakobsenas filmu „Klases bilde. Par 10 gadiem gudrāki” un Sandra Jūras dokumentālo filmu „Pareizi uzlidot”, kas vēsta par uzņēmēja Ivara Beitāna un „Aerodium” gaitām gan Latvijā, gan Ķīnā, gatavojoties un pārstāvot Latviju pasaules izstādē Expo 2010. gadā.
Īpašs solās būt Daiņa Kļavas filmas „Dubļi” seanss Lielajā zālē plkst. 18:00. Filmu pavadīs oriģināla jaunā latviešu komponista Jēkaba Jančevska dzīvā mūzika, ko atskaņos Dace Zālīte (čells), Beāte Zviedre (soprāns), Jānis Tretjuks (klarnete) un Jēkabs Jančevskis (klavieres).
Jau tradicionāli Latvijas Filmu maratonā dienas kulminācija ir latviešu filmu pirmizrādes. Šoreiz pirmizrādes dažādos žanros un seansos piedzīvos četras latviešu filmas.
Kopīgā seansā ar Ilzes Kungas spēles īsfilmu „Gaismas zīmes” un Elīnas Eihmanes īsfilmu „Gūtenmorgens un Laika mašīna” Lielajā zālē plkst. 19:00 pirmizrāde būs Elīnas Eihmanes spēles īsfilmai „Gūtenmorgens un trešā acs” un Mairas Dobeles dokumentālajai filmai „Zupa”, pēc kuras seansa apmeklētāji būs laipni aicināti nobaudīt zupu kinoteātra pagalmā.
Atsevišķā seansā Mazajā zālē plkst. 18:30 notiks pirmizrāde Dzintras Gekas dokumentālajam stāstam „Stacija Latvieši 1937”.
Laikā no 21:30 līdz 23:00 kinoteātra pagalmā brīvdabas seansā tiks izrādītas pieaugušo animācijas filmas, kur pirmizrādi piedzīvos Jāņa Cimermaņa „Corrida” - pilotsērija jaunajam seriālam „Animācijas Brigāde Eiropā”.
Par pasākuma apmeklētāju vēdera labsajūtu rūpēsies blakus esošā kafejnīca, vīna telpa „Tinto”, savukārt par vispārēju omulību un sirsnību kinoteātra pagalmā, ievadot brīvdabas seansu – grupa „Suņa stunda”.
Lai pasākums būtu dāvana Rīgas iedzīvotājiem un viesiem, tas ir bez maksas, par ko īpašs paldies Maratona atbalstītājiem – Latvijas valsts mežiem, Rīgas Domei, Valsts Kultūrkapitāla fondam, Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvam un Rīgas Namiem.