Šodien Teātra observatorijā notika preses konferencē, kurā teātra vadība un aktieri iepazīstināja žurnālistus ar lēmumu par to, ka Teātra observatorija tiek slēgta, bet 30 aktieri un teātra darbinieki reģistrēsies kā bezdarbnieki. Notikušā iemesls – Kultūras ministrija atteikusi dotāciju, ko teātris saņēma iepriekšējās sezonās, un tā turpmākai darbībai pietrūkst līdzekļu.
Režisore Gaļina Poliščuka intervijā, kura pilnā apjomā būs lasāma rītdienas Neatkarīgajā teica: «Tas, ka nodokļos valstij atpakaļ tiek samaksāti astoņdesmit tūkstoši, tas, ka cilvēki saņem algu un nesēž uz bezdarbnieku pabalsta laikam neko nenozīmē. Vai tiešām ir tik grūti saprast šo vienkāršo loģiku? Iedodiet dotāciju, mēs šo naudu caur nodokļiem atmaksāsim valsts budžetā, būs darba vietas, nebūs sloga sociālajam budžetam. Vai tiešām valstij ir izdevīgi, ka tās iedzīvotāji nekā nedara, tikai sēž uz pabalstiem.»
Tajā, ka teātris tiek slēgts Gaļina Poliščuka vaino patreizējo kultūras ministrijas attieksmi. Attiecības ar patreizējo kultūras ministru uzskatāmi ilustrē fakts, ka pie Teātra observatorijas ieejas ir novietots plakāts, kurā ministrs Ints Dālderis ir salīdzināts ar diktatoru Staļinu. Ironiskais teksts uz tā vēsta «Par mūsu kultūras nākotni paldies biedrim Dālderim»
Gaļina Poliščuka kategoriski noraida apgalvojumus, ka Teātra observatorija bijusi projektu teātris. Viņa apgalvo, ka runas par īpašu Helēnas Demakovas attieksmi, kuras dēļ it kā piešķirts finansējums iepriekšējos gados, ir vistīrākie izdomājumi. Ministrijas attieksme pret teātri jau no paša sākuma bijusi tāda pati kā pret lielajiem teātriem. «Mums no Teātra Observatorijas dibināšanas brīža ar valsti ir slēgts tāds pats līgums, kā lielajiem teātriem. Varu tev parādīt un iedot kopijas. Te ir 2007. gada līgums. Punkts 2.6. «Nodrošināt 6 štata aktieriem ne zemāku mēneša darba algu par Ls 360». Nākamajā līgumā saskaņā ar valsts noteikto algu paaugstinājumu «nodrošināt štata aktieriem vidējo darba algu Ls 532». Vēl ir punkts 2.1.1. Nodrošināt «ne mazāk kā 10 000 apmeklējumu gadā». 2.2.1. «Ne mazāk kā 110 izrādes gadā». Par kādu projektu teātri te tagad runā? Tas ir repertuāra teātris. Bija jānodrošina «trīs jauniestudējumi gadā», «zāļu aizpildītība vismaz 75%». Izdomāt, ka esam projektu teātris var tikai tāds, kas neko nesaprot no teātra.»