Sabiedrības uzmanību sociālajā tīklā facebook piesaistījis kāds ieraksts par velosipēdistu dzīvi Zviedrijā.
"Zviedri, kad krogā satiekas pie galda viens otram prasa kā tev veicas sportā, ko jaunu esi pamēģinājis, kādos ziemas pārgājienos bijis. Pie mums liela daļa runā par to cik pagājušajā nedēļā izdzēris vai kādu mašīnu noskatījis.
Zviedri no rītiem ļoti daudz pārvietojas ar kājām vai sabiedrisko, bet braukt ar mašīnu ir lielākai daļai pilsētā neērti, jo dārgi, lēni, nevar nolikt mašīnu kur grib. Bet lielākā daļa saka, brauc, jo jākustās un jūtas vainīgi, neērti, kad sēžot mašīnā jākūpina debesīs un jābojā veselība apkārtējiem. Tā domā zviedri.
Kā viņi līdz tādam dzīvesveidam nodzīvojušies, tas nav īsti man zināms, bet man patika- cilvēki sirsnīgi, draudzīgi un pieklājīgi. Šajā video var pavērot cik brauc ar mašīnām, cik ar kājām, cik velo vai sabiedrisko. Zviedrijā ir atļauts ar velosipēdu braukt pa sabiedriskā transporta joslām. Sabiedriskā transporta joslas ir gandrīz visās ielās, kur kursē sabiedriskais transports. Ļoti daudz ielās krustojomos no šķērsielām nav iespēja izbraukt/iebraukt, jo ielas gals ir aiztaisīts ar ietvi, stabiem vai puķupodiem, taču atļauts braukt ar velosipēdiem.
Velojoslas ir burtiski katrā otrā ielā, tādejādi veidojot blīvu veloinfrastruktūras tīklu. Taču zviedri palēnām atsakās no šaurām velo joslām, tās paplašinot. Platākā bija ap 5m plata un platāka par tajā pat virzienā esošo autotransporta joslu. Arvien vairāk sāk būvēt velojoslu vietā veloceļus, tiesa ne pārāk kvalitatīvus un pārāk šaurus.
To kļūdu viņi ir sapratuši un nu pārbūvē. Bet iesaku ikvienam, kas dodas ar prāmi uz Stokholmu līdzi paņemt vai iznomāt velosipēdu, jo nav ērtāka veida kā nokļūt vēlamajā vietā, apskates objektā vai pa darbiem," sociālajā tīklā raksta Viesturs Silenieks.