TICĒJUMI UN AFORISMI
Ja kāds cilvēks dzimst, tad pie debesīm parādās jauna zvaigzne.
*
Ja bērnam dzimstot pie debesīm spīd jauns mēness, vajaga izdzēst uguni istabā, lai mēness apspīdētu bērnu, ja tas notiks, bērns būs laimīgs.
*
Vecāki jau iepriekš sagādā malku, ar ko sildīt bērnam pirmo mazgājamo ūdeni: tēvs ozola malku, māte malku no liepas koka.
*
Par bērna saņēmēju vajaga aicināt veselīgu un jautru sievieti, jo kāda ir saņēmēja, tāds būs jaunpiedzimušais bērns.
*
Kad mazs bērns tur cieši sažņaugtas saujas, tad būs dzīvē bagāts cilvēks.
*
Ja bērns ar rociņām ļoti ķepurojoties, tad tas dzīvē daudz panākšot.
*
Ja bērns daudz raud, tad tas būs liels dziedātājs.
*
Kad mazs bērns miegā smejot, tad tas redzot enģeļus.
*
Kad bērnu pirmo riezi mazgā, tad tai traukā met sidraba naudu, lai esot bagāts.
*
Visus vienas dzimtas bērnus vajagot ar vienu jostiņu tīt, jo tad tie visu mūžu saticīgi dzīvotu.
*
Bērnam pirmais krekls jāšuj zīda, tad visa dzīve iet kā pa zīdu.
*
Senāk svešiem ļaudīm nemēdza rādīt bērnus, kam vēl nebija sešu nedēļu, parādija tikai īsteniekiem. Citiem nerādīja, lai viņus nenoskaustu, nenobrīnētu, nenorunātu.
*
Mēs uztraucamies par to, kas mūsu bērni būs rīt, un aizmirstam, ka viņi kaut kas ir jau šodien. (Stasija Taušere.)
*
Laime ir atkarīga no vecuma. Bērns ārkārtīgi priecājas par spēļu mašīnīti; porša atslēga viņam vēl neko nenozīmē. (Stefans Lermers.)
*
Ikviens bērns ierodas pasaulē ar vēsti, ka Dievs nav vēl zaudējis ticību cilvēkam. (Rabindranats Tagore.)
*
Taisnīga uzslava bērnam vajadzīga tāpat kā saules gaisma
ziediem. (Kristians Nestels Bovijs.)
*
Bez bērniem tik ļoti mīlēt cilvēci nebūtu iespējams. (Fjodors Dostojevskis.)
*
Sākumā mēs bērnus mācam. Vēlāk paši no viņiem mācamies. (Rainis.)
*