ASTROLOĢIJA: Ar pa­rei­zu ēša­nu un as­kē­zi var ri­si­nāt pro­blē­mas dzī­vē

 
©f64

«Mū­su ķer­me­nis ir mū­su dvē­se­les un mū­su ga­ra mā­jok­lis. Un vi­ņi ju­tī­sies la­bi ti­kai tad, ja ķer­me­nis ju­tī­sies la­bi,» sa­ka ser­ti­fi­cē­ta as­tro­lo­ģe Ag­ne­se Fūr­ma­ne, ku­ra In­di­jā mā­cī­ju­sies vē­dis­kās dzī­ves­zi­ņas, tos­tarp arī ve­se­lī­ga dzī­ves­vei­da un uz­tu­ra pa­mat­prin­ci­pus:

Cil­vēks pats par vi­su at­bil­dīgs

Gan­drīz ik­vie­nam cil­vē­kam dzī­vē pie­nāk brī­dis, kad sāc aiz­do­mā­ties: kā tu jū­ties un kā tu gri­bē­tu sa­vu dzī­vi dzī­vot, lai tā bū­tu la­bā­ka un piln­vēr­tī­gā­ka. Man šāds brī­dis pie­nā­ca 35 ga­du ve­cu­mā. Pe­ri­ods starp 35 un 37 ga­diem as­tro­lo­ģis­ki ir sva­rīgs, tas ir pār­do­mu laks, kad ie­spē­jams kaut ko mai­nīt un uz­la­bot. Ša­jā lai­kā bū­tisks pa­vēr­siens ma­nā dzī­vē bi­ja brau­ciens uz In­di­ju. Tur es klau­sī­jos Sko­lo­tā­ja lek­ci­jas par vē­dis­ko dzī­ves­zi­ņu, ājur­vē­du, as­tro­lo­ģi­ju. To­reiz sa­pra­tu, un vien­mēr to sa­ku arī ci­tiem: cil­vēks pats ir par vi­su at­bil­dīgs! Pa­šam ir jā­do­mā, kā tu dzī­vo, ko tu da­ri, ko tu ēd. Un – kā tu sa­vu dzī­vi va­ri uz­la­bot. Ja cil­vēks sāk sli­mot, tad pa­tie­sī­bā tas ir dvē­se­les sau­ciens pēc pa­lī­dzī­bas un brī­di­nā­jums, ka cil­vēks da­ra sev pār­i un iet ne­pa­rei­zā vir­zie­nā.

Priekš­ro­ka mā­jas ēdie­nam

Mēs lie­lā­ko da­ļu ener­ģi­jas uz­ņe­mam ar pār­ti­ku, un ir sva­rī­gi, ko mēs ēdam. Ide­ālā va­ri­an­tā bū­tu jā­ēd mā­jās ga­ta­vo­ti ēdie­ni. Mūs­die­nās strā­dā­jo­šiem cil­vē­kiem tas ir grū­ti, to­mēr var arī at­rast ēdi­nā­ša­nas vie­tas, kur pār­ti­ka ir svai­ga, ga­ta­vo­ta no Lat­vi­jas pro­duk­tiem. Tā­pat arī to var ņemt uz dar­bu līdz­i no mā­jām.

Ļo­ti sva­rī­gi arī ap­zi­nā­ties, kā­di pro­duk­ti ir pie­mē­ro­ti. Ne­viens ārsts simt­pro­cen­tī­gi pa­rei­zi to ne­pa­teiks, sva­rī­gi ir vē­rot sa­vas iz­jū­tas un uz­ti­cē­ties sev.

Kā­das ir pa­zī­mes, ja pro­duk­ti cil­vē­kam nav pie­mē­ro­ti? Gā­zu vei­do­ša­nās un vē­de­ra uz­pū­ša­nās ir pir­mais sig­nāls, ka pār­ti­ka nav pie­mē­ro­ta. Sva­rī­ga ir arī re­gu­lā­ra un nor­mā­la vē­de­ra iz­eja. Ājur­vē­das ār­sti šim fak­to­ram pie­vērš ļo­ti lie­lu uz­ma­nī­bu. Ja pār­ti­ka ne­pār­strā­dā­jas, or­ga­nis­mā krā­jas tok­sī­ni un in­des.

Ar ūdens dzer­ša­nu – uz­ma­nī­gi

Es ne­dze­ru auk­stu ūde­ni, jo tas or­ga­nis­mam ir liels šoks. Mū­su ķer­me­nī ne­kas nav auksts, un or­ga­nis­mam jā­pa­tē­rē lie­la ener­ģi­ja, lai šo ūde­ni sa­sil­dī­tu. Lai pār­ti­ka la­bi pār­strā­dā­tos, kuņ­ģim va­jag «gre­mo­ša­nas ugu­ni». Kas no­tiek, ja uguns­ku­ram uz­lej auk­stu ūde­ni? Tas no­dziest. Līdz­īga re­ak­ci­ja no­tiek kuņ­ģī. Ka­mēr ener­ģi­ja at­jau­no­jas, pa­iet ilgs laiks, ēdiens kuņ­ģī ne­tiek pār­strā­dāts, un ro­das dis­kom­forts.

Pus­die­nas ir sva­rī­gā­kās

Sva­rī­gā­kā ēdien­rei­ze ir pus­die­nas. Tas sais­tās ar šo «gre­mo­ša­nas ugu­ni». Sau­le de­be­sīs ir vi­saug­stāk un iz­sta­ro spē­cī­gu ener­ģi­ju, kas ir la­bā­kais pa­līgs gre­mo­ša­nas pro­ce­sā. Tā­tad vē­la­mā­kais pus­die­nu laiks ir ap pulk­sten 12.00–13.00, ta­ču cil­vē­ki bie­ži vien ša­jā lai­kā strā­dā, bet va­ka­rā, kad or­ga­nisms jau pār­kār­to­jas uz nakts mie­ru un at­jau­no­ša­nos, tam tiek lie­la por­ci­ja, kas jā­pārs­trā­dā.

Pus­die­nās drīkst ēst, cik gri­bas, arī tie­vē­tā­ji. Bet kā no­tiek dzī­vē? Cil­vēks no­lē­mis tie­vēt, no rī­ta ne­ēd, pus­die­nās ne­ēd, bet va­ka­rā vairs ne­var iz­tu­rēt un pie­ēdas. Tā rī­ko­jas dau­dzi, kam ir sva­ra pro­blē­mas. Tas ir kā ap­bur­tais loks – cil­vēks pie­ēdas va­ka­rā, un vi­ņam no rī­ta ne­gri­bas, bet, kā pie­nāk va­kars, jā­ēd at­kal. Tad va­ja­dzē­tu pa­ma­zām pār­kār­tot šo re­žī­mu.

Tā kā mums Lat­vi­jā sau­les ir diez­gan maz, mums paš­iem ir jā­pa­līdz sa­vam or­ga­nis­mam strā­dāt da­bas rit­mā.

Aiz­migt pa­rei­zā stun­dā

Ja vē­la­mies sa­gla­bāt jau­nī­bu un skais­tu­mu un gri­bam, lai bū­tu ma­zāk grum­bu, ir jā­iet lai­kus gu­lēt. At­jau­no­ša­nās pro­cess no­tiek no pulk­sten 22 līdz 24, tad vi­sin­ten­sī­vāk no­tiek re­ģe­ne­rā­ci­ja. Bet kā bie­ži ga­dās? Cil­vēks va­ka­rā at­nāk no dar­ba, kār­tī­gi pa­ēd, pa­ska­tās tele­vi­zo­ru un tad sāk dar­bo­ties pa in­ter­ne­tu vai ska­tī­ties fil­mas. Tie­ši starp pulk­sten 22 un 24 ir ļo­ti ak­tīvs laiks, ja mēs ne­aiz­ejam gu­lēt. Ja cil­vēks aiziet gu­lēt līdz des­mi­tiem va­ka­rā, tad or­ga­nisms vi­su ener­ģi­ju, kas pie­plūst, iz­man­to re­ģe­ne­rā­ci­jai jeb at­jau­no­ša­nai. Pro­tams, va­sa­rā to ir grū­tāk ie­vē­rot, bet tū­līt klāt ru­dens, sāk­sies tum­šie va­ka­ri, kad var ag­rāk iet gu­lēt un cel­ties no rī­ta ag­rāk. Tā mēs pa­lī­dzam sev at­jau­no­ties un il­gāk sa­gla­bāt skais­tu­mu.

At­slo­dze at­bil­sto­ši ho­ro­sko­pam

In­di­jā Sko­lo­tājs vēl man ie­mā­cī­ja in­te­re­san­tas un no­de­rī­gas lie­tas par at­slo­dzes die­nām.

Katrs cil­vēks sev var iz­vē­lē­ties pie­mē­ro­tā­ko at­slo­dzes die­nu pēc tā, ku­rā die­nā viņš ir dzi­mis. Pie­mē­ram, ja dzi­mis pirm­die­nā, tad pie­mē­ro­tā­kā at­slo­dzes die­na ir pirm­die­na.

Vēl ir arī tā­da me­to­de kā «pie­la­bi­nā­ša­nās» pla­nē­tām, ku­ras in­di­vi­du­āla­jā as­tro­lo­ģis­ka­jā kar­tē ir pro­ble­mā­tis­kas. Vai arī saik­nes vei­do­ša­na ar pla­nē­tu, lai ak­cen­tē­tu un ak­ti­vi­zē­tu kā­das dzī­ves tē­mas. Sa­ska­ņā ar vē­dis­ka­jām tra­dī­ci­jām, ie­vē­ro­jot at­slo­dzes die­nu vai as­kē­zi no­teik­tā die­nā, var ie­gūt pla­nē­tas lab­vē­lī­bu. Pie­mē­ram, ja kā­da pla­nē­ta ho­ro­sko­pā ir pro­ble­mā­tis­ka, tad as­kē­ze jā­ie­vē­ro šīs pla­nē­tas pār­val­dī­ta­jā die­nā. Tā­pat arī as­kē­zi var ie­vē­rot kā­dā kon­krē­tā die­nā, lai dzī­vē uz­la­bo­tu to vai ci­tu jo­mu.

Pirm­die­nas ir Mē­ness die­nas, un Mē­ness at­bild par ve­se­lī­bu, at­tie­cī­bām ģi­me­nē. Otr­die­nas pār­vald­nieks Marss at­bild par sa­sprin­gtām si­tu­āci­jām dzī­vē, avā­ri­jām, trau­mām, un ja ar to ir pro­blē­mas, tad par at­slo­dzes die­nu va­ja­dzē­tu iz­vē­lē­ties otr­die­nu. Treš­die­nā ne­ēdot, tiek uz­la­bo­tas Mer­ku­ra tē­mas – ko­mu­ni­kā­ci­ja, kon­tak­ti ar brā­ļiem, mā­sām un kai­mi­ņiem. Ce­tur­tdie­nas pār­val­da Ju­pi­ters, un caur to var dzī­vē pie­sais­tīt veik­smi, vei­ci­nāt lie­las nau­das ie­gū­ša­nu, da­būt la­bu vī­ru. Piekt­die­nas vald­nie­ce ir Ve­ne­ra – caur to var pie­sais­tīt mī­les­tī­bu, ma­zu nau­di­ņu, pre­cī­bas, uz­la­bot at­tie­cī­bas ar drau­dze­nēm. Sest­die­nas vald­nieks ir Sa­turns, kurš ir gal­ve­nais kar­mas pār­vald­nieks. Mums kat­ram ir kā­di kar­mis­ki at­strā­dā­ja­mi pie­nā­ku­mi, tā­pēc sest­die­nās at­slo­dzi ie­vē­rot va­ja­dzē­tu vi­siem. Pār svēt­die­nu val­da Sau­le, un tās ir at­tie­cī­bas ar tē­vu, vī­ru, val­sti, ar sa­vu ego.

As­kē­zes ie­vē­ro­ša­na at­tie­cas ne ti­kai uz ēša­nu, bet arī uz kai­tī­ga­jiem ie­ra­du­miem – pī­pē­ša­nu, al­ko­ho­la lie­to­ša­nu un arī sek­su. Ie­vē­ro­jot as­kē­zi, cil­vēks iz­rā­da cie­ņu kon­krē­ta­jai pla­nē­tai un lūdz tai pa­lī­dzī­bu, lai at­ri­si­nā­tu kā­du sa­rež­ģī­tu si­tu­āci­ju dzī­vē, ho­ro­sko­pā, at­tie­cī­bās. Es pa­ti to da­ru un ik­die­nā cen­šos ie­vē­rot ve­se­lī­gas ēša­nas pa­ra­du­mus. Tur­klāt ie­sa­ku iz­vē­lē­ties pār­ti­ku at­bil­sto­ši Lat­vi­jas ga­da­lai­kiem un zie­mā ne­ēst, pie­mē­ram, sa­lā­tus, kas ša­jā lai­kā pie mums ne­aug.

Or­ga­nis­ma at­tī­rī­ša­nai vis­lab­vē­lī­gā­kie ga­da­lai­ki ir pa­va­sa­ris un ru­dens.

 

Abonē