Latvijā

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs no atbildīgajām institūcijām līdz 1.decembrim sagaida konkrētus priekšdarbus attiecībā uz mākslīgā intelekta centra izveidi Latvijā, lai likumprojekta formā tas tiktu virzīts izskatīšanai Saeimā, aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Mazāk nekā 10% Latvijas uzņēmumu izmanto banku kredītus. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.

Pašreizējā demogrāfiskā situācija Latvijā signalizē par problēmām saistībā nākotnes pensionāru finanšu situāciju, tā izriet no Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa sacītā intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes”.

Pagājušajā darba nedēļā visās Baltijas valstu galvaspilsētās samazinājās degvielas cenas, straujāk tām krītoties Rīgā, liecina aģentūras LETA apkopotie dati.

TV24 raidījumā "Naudas cena”, analizējot situāciju nekustamo īpašumu tirgū un ar to saistītās nodokļu izmaiņas, proti, nākamgad būs divas kadastrālās vērtības – fiskālā un universālā, bet kapitāla pieauguma nodokli iecerēts palielināt no 20% uz 20,5%, kā arī būs mainījies NĪN, raidījuma viesi bija vienisprātis, ka nekustamais īpašums ir labs ieguldījums, lai cilvēks vecumdienās pats sevi varētu nodrošināt ar pensiju.

Lai īstenotu vēl virkni pasākumu ēnu ekonomikas mazināšanai darījumos, būvniecības jomā, taksometru nozarē un naudas apritē, Saeima trešdien konceptuāli atbalstīja rosinātos grozījumus nodokļu un nodevu likumā, aģentūru LETA informēja Saeimā.

Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad deviņos mēnešos bija 13,1 miljards eiro, bet izdevumi - 12,5 miljardi eiro, tādējādi veidojot 607 miljonu eiro pārpalikumu salīdzinājumā ar 58,5 miljonu eiro pārpalikumu pērn deviņos mēnešos, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

Augstākā tiesas (AT) atcēlusi Kurzemes apgabaltiesas lēmumu, ar kuru tā nosprieda nosūtīt pirmajai instancei jaunai izskatīšanai lietu par SIA "Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība "Piejūra"" izvairīšanos no dabas resursu nodokļu nomaksas, aģentūru LETA informēja tiesā.

Ekonomikas ministrija (EM) līdz šā gada beigām varētu sagatavot piedāvājumu maksimālā pārtikas cenu uzcenojuma līmeņa noteikšanai, aģentūrai LETA pavēstīja ekonomikas ministra padomniece komunikācijas jautājumos Katrīna Iļjinska.

Iedzīvotāju vēlme tērēt arī turpmākajos šā gada mēnešos saglabāsies piesardzīga, tomēr nākamajā gadā pircēju aktivitāte pakāpeniski varētu pieaugt, aģentūrai LETA norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.

No 2025. gada Latvijā minimālā alga būs 740 eiro līdzšinējo 700 eiro vietā, otrdien apstiprināja valdībā.

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad deviņos mēnešos strādāja ar peļņu 416 miljonu eiro apmērā, kas ir par 21,3% mazāk nekā 2023. gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

No 2025. gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 700 eiro līdz 740 eiro.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, ir samazinājies par 0,7%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kā Latvija sagaida ziemu un apkures sezonu? “Latvija atrodas tajā valstu grupā, kur arī ziemā būs pietiekami silti un labi,” apliecina klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

SIA “Rīgas meži" padome ir izsludinājusi pieteikšanos konkursā uzņēmuma valdes locekļa amatam ar kompetenci finanšu vadības, administratīvajos, kā arī juridiskā atbalsta jautājumos.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) parakstu vākšanai reģistrējusi kārtējo reizi iesniegto likumprojektu, kura iniciatori aicina atcelt pirms vairāk nekā desmit gadiem apstiprināto kārtību, kas praksē padarīja grūtāku tautas nobalsošanas ierosināšanu.

Pirms 25 gadiem – 1999. gada 28. oktobrī – tika dibināta AS “Latvijas valsts meži” (LVM). Šo gadu laikā no salīdzinoši vidēja Latvijas uzņēmuma ar 24 miljoniem eiro apgrozījumu LVM ir audzis un attīstījies, kļūstot par vienu no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem ar apgrozījumu vairāk nekā pusmiljarda eiro apjomā. Veselīgs un kopts mežs sniedz būtisku ieguldījumu arī CO2 emisiju mazināšanā Latvijā un klimata pārmaiņu mazināšanā.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) šodien Zaļo un zemnieku savienības valdi iepazīstinās ar pārtikas cenu ierobežošanas plānu, informē partiju apvienība.

Gandrīz katra diena ir elektrības cenu pliķis Latvijai un visai Baltijai: pagājusī darba nedēļa, piemēram, beidzās ar 25. oktobra ektrības NordPool biržas cenu 148,82 eiro par megavatstundu pie mums, kamēr Stokholmā - 19,71 un biržas mītnes zemes Norvēģijas un tāpat Zviedrijas ziemeļos 2,95 eiro par megavatstundu, kas pavisam skandalozi, ja lūkojas no Latvijas. Savukārt no konkurētspējas viedokļa labi, ka poļiem jāmaksā ar Latvijas cenām kaut cik salīdzināmie 123,21 eiro. Tā tas gadu desmitiem gājis un tā tas turpinās arī pēc tam, kad Latvijā tika izveidota Klimata un enerģētikas ministrija (KEM). Tāpēc jautājumi ministram Kasparam Melnim, kad un kā Latvija plāno nonākt līdz tādām elektrības cenām, kas padara ražošanu un dzīvi Latvijā ļoti dārgu.

Ja nākamā gada valsts budžetu sāktu gatavot šodien, tad tik daudz tajā atļauties nevarētu. Saeimas deputātiem izskatīšanai nodotais budžets ir sastādīts pēc jūnija ekonomikas izaugsmes prognozēm, kas bija aktuālas, darbu pie dokumenta sākot. Tobrīd situācija tautsaimniecībā bija labāka nekā pašlaik. Valdības politiķi gan pagaidām nekādas korekcijas neplāno un ir apmierināti ar panākto kompromisu, ziņo LTV raidījums “De facto”.

Latvijā un Igaunijā bērni kabatas naudā saņem pamatā līdz 40 eiro mēnesī, bet Lietuvā - no 20 līdz 80 eiro mēnesī, aģentūru LETA informēja "SEB bankas" pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem.