Vai tiek kontrolēta gaļa belašos? Atbild PVD eksperte

Par pārtikas kvalitāti veikalos, mājražotājiem un citiem pārtikas drošības jautājumiem, kas īpaši aktuāli vasaras sezonā, TV 24 raidījumā “Uz līnijas” pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča.

“Latvijas veikalos šobrīd ar ēdienu kvalitāti ir ļoti labi, tā tiek uzraudzīta no PVD puses, un arī ēdienu tirgotāji ļoti seko tam, lai ēdiens atbilstu prasībām, jo kurš tad pirks ēdienu, kas neizskatās labi, vai arī, kas negaršo,” uzskata S. Aļminoviča-Miļjanoviča.

Iepirkties Jāņiem vajag droši

Tuvojas gada gaidītākie svētki - Jāņi. No kā jāuzmanās, pērkot gaļu, augļus, dārzeņus? S. Aļminoviča-Miļjanoviča uzsvēra, ka iepirkties vajag droši, un pirkumus vajadzētu plānot. PVD iesaka pirkt tik daudz produktu, cik varēs patērēt derīguma termiņa laikā, un tos pēc iespējas ātrāk nogādāt mājās un, ja nepieciešams, ievietot ledusskapī. Noteikti vajadzētu izvērtēt, kādas ir tirdzniecības vietas telpas un kā tiek uzglabāti pārtikas produkti.

Šobrīd ir jāsaprot, ka produkti, kas ātri bojājas, ir jāuzglabā noteiktajā temperatūrā, ko noteicis ražotājs. Parasti tā ir plus divi vai plus seši grādi, tātad ledusskapī. Ir iespējams iegādāties arī īpašas aukstuma somas un tajās ievietot aukstuma elementus, kas noteiktu laiku palīdzēs saglabāt temperatūru. Kūkas un tortes ar krēmu noteikti nebūtu ieteicams visu dienu uzglabāt paaugstinātā temperatūrā automašīnas bagāžniekā, jo sekas var būt nepatīkamas, atgādināja PVD eksperte. “Lai gan saka, ka tad, kad ir negaiss, piens ātrāk saskābst, taču noteicošais tomēr ir ražotāja nosacījumi un temperatūra,” atgādināja S. Aļminoviča-Miļjanoviča.

Par ko cilvēki visbiežāk sūdzas PVD?

PVD saņem sūdzības par dažādiem pārkāpumiem tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas vietās, pērn šādu sūdzību bijis 1600. Cilvēki visbiežāk sūdzas par neatbilstošu pārtikas kvalitāti, higiēnas prasību pārkāpumiem, piemēram, netīrību, nekārtību pārtikas uzņēmumos.

Sūdzas par derīguma termiņu neievērošanu, par to, ka tiek tirgoti produkti, kuriem beidzies derīguma termiņš un, ka ir bijuši kādi veselības traucējumi - sāpes vēderā, slikta dūša, vemšana vai caureja pēc kādas noteiktas pārtikas lietošanas uzturā. Bet to, ka cilvēkam palicis slikti tieši pēc konkrētā produkta lietošanas, var tikai tad, ja viņš ir vērsies pie ārsta, ir ārsta noteikta diagnoze un veikti izmeklējumi.

Visbiežāk pircēji tā nerīkojas, bet viņi iesniedz sūdzību, PVD pārbauda, un atsevišķos gadījumos, ja ir nepieciešams, ņem paraugus, īpaši tad, ja pircēji ir vērsušies pie ārsta, vai sazinoties ar epidemiologiem, saņemta apstiprinoša informācija, skaidroja S. Aļminoviča-Miļjanoviča.

Atbildes uz skatītāju jautājumiem

PVD eksperte atbildēja arī uz skatītāju jautājumiem, piemēram, kāpēc lielveikalos banāni ir slapji un ar nelabu smaku. Augļus pārvadājot un uzglabājot, no tiem izdalās dažādas gāzes, augļi tiek uzglabāti vēsumā, un par to nevajadzētu uztraukties. Tas var būt arī kondensāts, bet jebkurā gadījumā tirdzniecības vietu darbiniekiem ir pienākums pārskatīt augļu un dārzeņu stendus un pārlasīt bojātos, lai augļi un dārzeņi būtu atbilstošā kvalitātē.

“PVD nav uzdevums un mērķis iet un visus sodīt, dienests dod termiņu neatbilstību novēršanai. Ja šīs neatbilstības ir būtiskas un var apdraudēt pircēju veselību vai arī atkārtojas, tad tiek pieņemts lēmums par administratīvā soda piemērošanu, bet katrs gadījums tiek skatīts individuāli,” sacīja S. Aļminoviča-Miļjanoviča.

“Es ražoju nelielos apjomos, kā saprast, kad man noteikti jāreģistrējas PVD,” vaicāja kāda skatītāja. Eksperte atbildēja, ka jebkuram mājražotājam, kas izgatavo kādu pārtikas produktu un piedāvā to pircējiem, būtu nekavējoties jāvēršas PVD ar jautājumu par reģistrāciju. Informāciju par reģistrāciju un veidlapas var atrast PVD mājaslapā.

Kādu skatītāju neapmierina tas, ka citi pircēji lielveikalus apmeklē kopā ar saviem mājdzīvniekiem, piemēram, suņiem, tos pat vizinot iepirkumu ratos. “Jebkurš uzņēmums var noteikt savu kārtību attiecībā uz mājdzīvnieku klātbūtni. Tas attiecas gan uz veikaliem, gan uz ēdināšanas uzņēmumiem, un apmeklētājiem būtu šī kārtība jāievēro. Var būt tā, ka veikalā nav atļauta suņu pārvietošana iepirkumu ratos, bet ir atļauta speciālās somās, tad pašam veikalam arī jāseko, lai pircēji ikdienā šo prasību ievērotu,” paskaidroja S. Aļminoviča-Miļjanoviča.

“Vai tiek kontrolēta gaļa belašos?” interesējās kāds skatītājs, uz ko eksperte atbildēja, ka protams, PVD kontrolē arī uzņēmumus, kas izgatavo belašus. Kontrolējot uzņēmumus, PVD pārbauda receptūru, dokumentāciju un izejvielas - kur un kādos uzņēmumos tās tiek iepirktas, kā tiek uzglabātas un kā tiek gatavoti produkti, un tie tiek uzglabāti pirms piedāvāšanas pircējiem.

Uz jautājumu par Centrāltirgus gaļas paviljona pēkšņo slēgšanu, PVD amatpersona zināja teikt, ka nekāda nepieskatīta gaļa ārpus aukstuma iekārtām tur neglabājas. To pārbaudījuši PVD Rīgas pārvaldes inspektori, un PVD turpina “turēt roku uz pulsa”. Centrāltirgus administrācijai ir pienākums rūpēties par to, lai tirgotājiem būtu iespēja gaļu glabāt atbilstošās iekārtās un temperatūrā.

Vaicāta par čebureku tirdzniecību Rīgā dažādos kioskos, kur tos pārdod sievietes no Uzbekistānas, S. Aļminoviča-Miļjanoviča atbildēja, ka tiek kontrolēti visi uzņēmumi, un atbilstoši Eiropas Savienības (ES) prasībām. PVD saprot, ka atsevišķos gadījumos trešo valstu pilsoņiem ir savādāka izpratne, un “mūsu uzdevums ir parādīt, ka ES ir jāievēro ES higiēnas prasības, un to mēs darām, neatkarīgi no tā, kādu valstu pilsoņi darbojas uzņēmumos,” skaidroja PVD pārstāve.

Runājot par produktu derīguma termiņiem, S. Aļminoviča-Miļjanoviča atgādināja, ka ir divu veidu derīguma termiņi: “ieteicams izlietot līdz” un “izlietot līdz”. “Izlietot līdz” liek produktiem, kas no mikrobioloģiskā viedokļa ir riskanti produkti un parasti ir jāuzglabā ledusskapī vai saldētavā. Ja kāds šādu produktu lieto pēc derīguma termiņa beigām, tad tā ir viņa personīgā atbildība, ja to dara mājās. Šādus produktus tirgot nedrīkst.

Ir produkti, kuriem ir derīguma termiņš “ieteicams līdz”, kas var būt čipsi, eļļas, sulas, konservi, makaroni u.c. sausie produkti, kafija, tēja. Ja tie tiek uzglabāti piemērotos apstākļos, tie nepaliek bīstami, un, ja nav redzamu izmaiņu, tad tos var lietot uzturā arī kādu laiku pēc derīguma termiņa beigām. Veikali šobrīd šādus produktus pēc derīguma termiņa beigām nevar tirgot, bet tie var šos produktus ziedot citām organizācijām, un to regulē speciāli noteikumi, kuros ir noteikts, cik ilgi pēc derīguma termiņa beigām, šādus produktus var ziedot, pastāstīja PVD eksperte.

Ir arī produkti, kuriem nav derīguma termiņa, piemēram, neapstrādāti, nemazgāti augļi un dārzeņi - kartupeļi, āboli, banāni, derīgumu nosaka vizuāli, kā tie bojājas.