Svētdiena, 3.marts

redeem Marts, Tālavs, Tālis

arrow_right_alt Ekonomika \ Latvijā

Latvijā ražo nevajadzīgu elektrību

Farmācijas uzņēmums Olainfarm sācis piepelnīties, ražojot elektrību, kas der tikai pārdošanai Latvenergo, nevis patērēšanai zāļu ražošanai.

Olainfarm jeb – juridiski – tā meitasuzņēmuma Olainfarm Enerģija ražotā elektrība ir pārāk dārga, lai uzņēmumam atmaksātos to lietot. Sadārdzinātās elektrības ražošanai ir pavisam cits mērķis – pārdot šo preci valsts uzņēmumam Latvenergo. Jautājums, kur lai Latvenergo šo preci liek, ja jau pat Olainfarm to nepērk, bet zāļu ražošanas vajadzībām izmanto strāvu, ko Latvijā izplata igauņu uzņēmums Enefit. Atbildi, šķiet, atradis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts ar savu pēkšņo iniciatīvu atlikt atļauju arī Latvijas mājsaimniecībām pirkt strāvu no igauņiem vai citiem, kuri varētu parādīties Latvijas tirgū. Viņiem tiek dota iespēja pārdot lētāku strāvu Latvijas uzņēmumiem ar pamatojumu, ka tādā veidā uzņēmumu produkcija būs konkurētspējīgāka ārējos tirgos. Šādā aprēķinā tiek izlaists fakts, ka vietējiem uzņēmumiem vajadzētu tomēr maksāt saviem darbiniekiem tādas algas, kas ļautu darbiniekiem nomaksāt elektrības rēķinus. Uzņēmēji to pārsvarā nedara un spēj tikai brīnīties, kāpēc paliek bez darbiniekiem.

Būtu pārmērīgi teikt, ka tagadējā Latvijas valdība vispār ignorētu problēmas, kādas rada un radīs gan šīs, gan iepriekšējo Valda Dombrovska vadīto valdību solījumi privātajiem uzņēmējiem uzpirkt praktiski jebkādu elektroenerģijas daudzumu par jebkādu cenu un piespiest patērētājus, lai viņi šo strāvu atpērk par vēl augstāku cenu, kas nodrošina valsts uzņēmuma Latvenergo pastāvēšanu un peļņu, no kuras vadība katru gadu savāc lielas dividendes. Tieši Ekonomikas ministrija bija tā, kas šā gada sākumā sacēla traci, ka nebūs labi turpināt elektrības cenu celšanu ieplānotajā tempā par aptuveni 70% līdz 2020. gadam. Šī iniciatīva beidzās ar valdības uzdevumu pašai Ekonomikas ministrijai līdz 1. aprīlim iesniegt priekšlikumus cenu celšanas ierobežošanai. Vismaz formāli uzdevums ir izpildīts, lai gan vakar ministrija izpelnījās pārmetumus no Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem, ka projekts neesot saskaņots ar dārgo elektrību ražojošajiem uzņēmējiem un citām ieinteresētām personām. D. Pavļuts taisnojās, ka valdībai iesniedzamā projekta galīgais variants «tapa pēdējā brīdī» un «ierēdņi par to ir dabūjuši pa ausīm». Ministrs par vissvarīgāko uzskatījis V. Dombrovska noteiktā termiņa ievērošanu, un vismaz informēti par plāna saturu uzņēmēji esot, jo viņu pārstāvji piedalījušies darba grupā, kur plāns tapis.

Uzņēmēju neapmierinātību varētu uztvert kā pazīmi, ka plānā patiešām ir kaut kādi reāli pasākumi elektrības cenu pieauguma jeb elektrības ražotāju ienākumu ierobežošanai (samazināšanai – tas būtu par daudz prasīts). Ja šādu pasākumu nebūtu, tad nebūtu arī iemeslu paust neapmierinātību ar plāna gatavošanas procedūru. Šo neapmierinātības paušanu varētu uzskatīt par iesildīšanos, lai paustu neapmierinātību ar pašu plānu.

Olainfarm gadījums parāda uzņēmēju pārliecību, ka nekādi valdības plāni neizjauks viņu plānus nopelnīt. «Lai valdība pārtrauc izsniegt jaunās licences elektroenerģijas ražotājiem, bet vecās ir jāatstāj,» Neatkarīgajai uzsvēra Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš. Viņš pārstāv uzņēmumu, kas apgādājies ar licenci dārgās elektroenerģijas ražošanai līdz pat 2030. gadam. Lai gan strāvas ražotnes atklāšanas svinības tika pieskaņotas nupat pagājušajām Lieldienām, reāli strāva tur tiek ražota jau kopš pagājušā gada beigām. Pēc Ekonomikas ministrijas sniegtajām ziņām, divu mēnešu laikā uzņēmums saņēmis 128,7 tūkstošus latu kā papildatlīdzību virs elektroenerģijas tirgus vērtības. Turpinot šādā garā, uzņēmumam jāsaņem 0,1287 x 6 x 27 = 20,8 miljoni latu, kas atbilst Olainfarm 2 – 3 gadu peļņai, ja tas nedarītu neko citu, kā vien darbinātu savu jauno katlumāju. Jāuzsver vēlreiz, ka tā ir papildmaksa virs elektrības tirgus cenas. S. Lapiņš uzskata, ka šo naudas summu uzņēmums no valsts saņems neatkarīgi no tā, vai tas notiks pēc pašreizējās shēmas, vai pēc tiesāšanās un kādas citas shēmas. Visticamāk, D. Pavļuta kritizētie ierēdņi domāja tieši tāpat un tāpēc neuzdrošinājās piedāvāt pašreizējas shēmas grozījumus, jo paredzēja, ka tie sagādās tikai liekas nepatikšanas, nevis reālas iespējas ierobežot elektroenerģijas cenu celšanu.