Ekonomiskās krīzes pārvarēšanā Latvijas paveikto nevar dēvēt par veiksmes stāstu, tieši otrādi – tas ir piemērs, kādu ekonomisko politiku nevajadzētu īstenot, pārliecināts ASV Ekonomikas un politikas pētījumu centra pārstāvis Marks Veisbrots.
«Jāņem vērā, ka Latvijas ekonomika saruka par 25%, pirms tā sāka atgūties. Cik cilvēku darbu zaudēja! Tas, ka ekonomika galu galā sākusi augt, nav nekāds panākums, jo jūsu kritums ir postošākais visā pasaulē. Jūs esat zaudējuši ceturto daļu savas ekonomikas, atgūta ir tikai niecīga daļa, esat zaudējuši cilvēkus emigrācijas dēļ, nodarbinātība ir stipri zem pirmskrīzes rādītājiem. Kur šai situācijai rast atbilstīgu salīdzinājumu vērtējumam? Ka varēja būt arī sliktāk? Var jau būt. Tikai kaut kā nevienam citam vēl sliktāku rezultātu nav. Mans viedoklis ir, ka neviens šo nevar saukt par veiksmes stāstu, tāpēc mani izbrīna, ka Latvija tiek par tādu dēvēta,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness savu viedokli pauž ekonomists.
Viņš turklāt arī ironizē par premjera Valda Dombrovska un ekonomista Andersa Oslunda sarakstīto grāmatu, kurā atspoguļots, kā Latvija ir izgājusi no krīzes.
«Ja sākat vērtēt tikai no 2010.gada otrā ceturkšņa vai kad nu jūsu ekonomika sāka atgūties, tad jau izskatās labi. Tiesa, ne gluži lieliski, jo tā nav pamatīga atgūšanās, kādu normāli varētu sagaidīt pēc tik strauja krituma. Tā nav Argentīnas tipa atveseļošanās, kur ekonomika pēc devalvācijas sarāvās vienu ceturksni, un tad viņu izaugsme bija 8% līdz 10% gadā nākamos deviņus gadus. Ja jums būtu tā, tad tas būtu drusku labāks arguments veiksmes stāstam,» norāda Veisbrots.
Ekonomists arī piebilst, ka neviens – ne grieķi, ne kāds cits – nav gājuši cauri pat ne tuvu kaut kam tādam, ko pārdzīvojusi Latvija. Viņaprāt, Latvija var kalpot par piemēru tam, ka, nokļūstot šādā situācijā, nevajag īstenot tādu politiku, kādu realizēja Latvijas politikas veidotāji.