Latvijā krīzes laikā līdz ar bailēm pazaudēt darbu samazinājušies darbinieku kavējumi un iesniegto slimības lapu skaits, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie darba devēji.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) darba tiesību eksperte Druvita Irbe aģentūrai BNS apliecināja, ka kopš ekonomikas krīzes sākuma darbinieku kavējumu un iesniegto darba nespējas lapu skaits ir samazinājies. "To ir veicinājusi darbinieku skaita samazināšana iepriekšējos gados, kā arī izmaiņas normatīvajos aktos par darbnespējas lapu apmaksas apmēru, kā arī grozījumi Darba likumā ‒ darbiniekiem vairs nav tik izdevīgi slimot," paskaidroja Irbe.
Vienlaikus viņa uzsvēra ‒ lai gan darba disciplīnā ir vērojami uzlabojumi, to nevar tieši saistīt ar uzņēmuma darbības efektivitāti. "Ja uzņēmums ir tikai samazinājis darbinieku skaitu, bet nav pārskatīti uzņēmuma procesi, veiktas investīcijas tehnoloģijās, darba efektivitāte un darba ražīgums nebūs vērā ņemami vai arī tas dos īslaicīgu efektu," atzina Irbe.
Savukārt LDDK izglītības un nodarbinātības eksperte Anita Līce aģentūrai BNS atgādināja, ka saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem uz vienu brīvo darbavietu pretendē vismaz 39 bezdarbnieki. "Ņemot vērā augsto konkurenci darba tirgū, darbinieku motivācijai vajadzētu būt augstākai nekā treknajos gados, īpaši zemāku kvalifikāciju darbavietās, kur ir lielāks darbinieku pārpalikums," sacīja Līce, tomēr minēja, ka tieši zemas kvalifikācijas darbos darbinieku disciplīnas uzlabojumi nav vērojami.
"Diemžēl nevar apgalvot, ka zemas kvalifikācijas darbos būtu vērojami disciplīnas uzlabojumi ‒ par to liecina darba devēju sūdzības par NVA programmas "Darba praktizēšana pašvaldībā ar 80 latu stipendiju" dalībniekiem," pastāstīja LDDK pārstāve, taču norādīja, ka disciplīnas problēmu iemesls ir nevis krīze vai atalgojums, bet gan cilvēku izglītības līmenis, darba un kaitīgie paradumi, iespējams, arī tas, ka šis pasākums nenodrošina nākotnes izaugsmes iespējas nelietderīgas praktiskās pieredzes dēļ.
Līce arī uzsvēra, ka kopējā uzņēmuma darba efektivitāte atkarīga ne tikai no darbinieka darbaspējām, bet arī viņa zināšanām un prasmēm, kā arī stratēģiskās, personāla un procesu vadības, izmantotajām tehnoloģijām un procesu optimizācijas. Vienlaikus gan LDDK pārstāve apliecināja, ka darba devēji ir ieinteresēti celt savu darbinieku kvalifikāciju. "Par uzņēmumu un to darbinieku apņemšanos efektivitāti uzlabot liecina darba devēju lielā ieinteresētība iesaistīties darbinieku kvalifikācijas celšanas pasākumos," sacīja Līce un piebilda, ka tādēļ tiek organizētas vairākas darba devēju un darbinieku apmācības.
Viņa kā nozīmīgāko minēja Eiropas Savienības fondu pasākumu "Partnerībās organizētās apmācības", kura mērķis ir veicināt investīcijas cilvēkresursos un saimnieciskās darbības veicēju un biedrību tiešo dalību tām pieejamā darbaspēka kvalifikācijas celšanā, tādējādi sekmējot darba ražīgumu, veicinot darba tirgus un komercdarbības attīstību un ceļot ekonomikas konkurētspēju. Paredzēts, ka līdz 2013.gadam šajās apmācībās iesaistīs 28,4 tūkstošus nodarbināto personu.
Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotāja "Lāči" īpašnieks Normunds Skauģis aģentūrai BNS pavēstīja, ka darbinieku kavējumu un iesniegto slimības lapu skaits pēdējos gados ir samazinājies, taču darbinieku mainība ‒ palielinājusies. "Darbinieku mainība pēdējos gados ir palielinājusies saistībā ar darbinieku izbraukšanu uz ārzemēm, savukārt kavējumu un slimības lapu skaits gluži pretēji ‒ ir samazinājies," teica Skauģis un atzina, ka līdz ar cilvēku aizbraukšanu uz ārzemēm darbinieku atrašana pēdējos gados ir kļuvusi par problēmu.
"Darbinieku atrašana ir liela problēma pēdējos gados, un ne tikai profesionālu darbinieku. Arvien grūtāk atrast tādus darbiniekus, kuriem būtu pozitīva attieksme un vēlme strādāt," klāstīja "Lāču" saimnieks, taču norādīja, ka uzņēmums ir ieviesis sistēmu, kuras mērķis ir palielināt darbinieku vēlmi strādāt. "Pēdējos gados "Lāči" ir ieviesuši sistēmu, kas ļauj individuāli novērtēt katru darbinieku. Šī sistēma ir ieviesta, lai uzlabotu darbinieku motivāciju, kā dēļ darbinieku mērķi sakristu ar uzņēmuma mērķiem," paskaidroja Skauģis.
Jau vēstīts, ka septembra vidū bezdarba līmenis valstī veido 11,7%, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk, salīdzinot ar augusta beigām, ‒ NVA uzskaitē 18.septembrī bija kopumā 132 393 bezdarbnieki.