Līva Leite: Kāpēc situācijā, kurā trūkst darba spēka, ir jaunieši, kuri nevar atrast darbu?

Darba spēka trūkums Latvijā ir pieaugoša problēma – ikdienā esot atbildīgai par personāla vadības funkciju uzņēmumā "McDonald's", mans pienākums ir nodrošināt, lai darba roku pietiek, taču nereti nākas saskarties ar to, ka gados jaunie kandidāti šķiet nav gatavi uzņemties nepieciešamo atbildību, uzsākot darba attiecības. Esmu nonākusi pie secinājuma: lai arī cik jaunieši nebūtu spējīgi un apņēmīgi strādāt studiju laikā vai uzreiz pēc to beigšanas, viņiem mēdz būt grūtības sevi pieteikt potenciālajam darba devējam. Pretendentiem var būt laba izglītība, taču mūsdienās tas vairs nekalpo par galveno iemeslu, lai iegūtu darba vietu.

Darba devējam svarīga ir darbinieka darba ētika, cieņa pret kolēģiem un uzticētajiem darbiem, nebaidīšanās no darba uzdevumiem un būt vērstam uz risinājumiem - tā saucamās "mīkstās" jeb starpnozaru prasmes ir tās, kas augot tehnoloģiskajai attīstībai, kļūst par noteicošajām, izvēloties darbinieku. "McDonald's" kā uzņēmums nodarbina daudzus gados jaunus cilvēkus, tostarp studentus, ar mērķi sekmēt jauniešu integrāciju darba tirgū un bieži vien tieši šī restorānu ķēde ir pirmā darbavieta jauniešiem. Ņemot vērā mūsu plašo pieredzi, sadarbojoties ar gados jauniem un profesionāli vēl nepieredzējušiem cilvēkiem, vēlos vērst uzmanību pāris aspektiem, ko jaunieši var izmantot, lai veiksmīgāk spētu sevi pieteikt darba tirgū.

Jaunieši jāmudina jau studiju laikā iegūt praktisku pieredzi, pat ja arī tā nav saistīta ar jaunieša izvēlēto studiju nozari

Lielākoties darba devēji apzinās, ka jaunietis savos divdesmit gados nevarēs būt ļoti pieredzējis, it īpaši, ja viņš ir izvēlējies pilna laika studijas. Tomēr darba devējs novērtēs studenta pieredzi kā praktikantam kādā uzņēmumā, vai arī, ja viņš aktīvi darbojies kādā jauniešu organizācijā vai arī izmantojis vasaras darbu iespējas. Piemēram, to, ka vēlos strādāt cilvēkresursu vadībā, sapratu, pavadot divas vasaras ASV un piedaloties vasaras jauniešu līderības un pārdošanas programmā “Southwestern Advantage”. Pirmajā vasarā mācījos, un otrajā vasarā jau piedalījos kā studentu menedžeris un apmācīju jaunos programmas dalībniekus. Tieši pateicoties šai pieredzei, ieguvu pirmās iemaņas veikt darbinieku atlasi, motivēt un vadīt darba komandu, kas nodrošināja to, ka tam sekojošo pirmo pastāvīgo darbu personāla vadībā biznesa pakalpojumu centrā ieguvu uzreiz pēc pieredzes programmā. Šāda un līdzīgas sezonālās jauniešu programmas ļauj iemācīties socializēties, koleģiāli sastrādāties un iegūt dažādas prasmes, piemēram, pārdot, vadīt, organizēt - pat ja darbs nav tajā nozarē, kurā jaunietis vēlās strādāt nākotnē. Šādas pieredzes ir neatsveramas, jo tās jaunietim ļauj apgūt iepriekšminētās starpnozaru prasmes, kas mūsdienu darba tirgū ir kritiski svarīgas teju jebkurā specialitātē.

Nekad nenovērtēt par zemu pirmā iespaida lomu darba intervijā

Gados jauniem kandidātiem nereti ar grūtībām padodas sekmīga sevis prezentēšana. Pat ja darba pieredze ir neliela, arī to var veiksmīgi un ar pārliecību pasniegt, nevis nodurt acis un it kā kaunoties aprakstīt, iespējams, necilos pienākumus savā prakses vietā. Neviena pieredze nav apkaunojoša - kā jau iepriekš minēju, katrā prakses vietā noteikti ir iegūtas kādas vērtīgas iemaņas, ko nākamajā darbavietā var kapitalizēt. Māku pārdot un strādāt ar klientiem - šādas prasmes jaunietis iegūs pat vasarā strādājot kafejnīcā! To arī vajag uzsvērt darba intervijā. Bieži sastopama parādība ir strupas un lakoniskas atbildes, kas nevieš pārliecību un to vietā ieteiktu raudzīties uz darba interviju kā sarunu vai diskusiju.

Tāpat arī būtiski ir rūpīgi pārbaudīt savu nupat sagatavoto CV vai arī lūgt kādu citu to izskatīt - paviršs un kļūdains darbu apraksts, kur vērojamas daudzas pārrakstīšanās kļūdas un formatēšanas nepilnības, var būt viens no iemesliem, kādēļ jaunieši netiek pat līdz darba intervijai. It īpaši, ja jaunietis pretendē uz kādu ofisa pozīciju. Tas pats attiecas uz motivācijas vēstulēm - saprotams, ka aktīvi meklējot darbu ir grūti veltīt vairākas stundas katram potenciālajam darba devējam, lai sagatavotu īpaši viņam izstrādātu vēstuli, tomēr vērts ieguldīt laiku, lai vēstules pārlasītu un pielāgotu to katram darba devējam, pēc iespējas izceļot atbilstošu informāciju. Sociālo tīklu regulārā lietošana neviļus iemācījusi, ka personiska rakstura un neformāli foto ir pieņemami, tomēr CV un motivācijas vēstulēs tie var nostrādāt tieši pretēji - darba pieteikumu padarot neprofesionālu un piesātinot to ar nevajadzīgu personisko informāciju.

Jārespektē potenciālais darba devējs

Darba devēji bieži saskaras arī ar to, ka pēc tam, kad intervija ir norunāta, jaunais kandidāts uz pašu darba interviju neierodas, paziņojot pēdējā brīdī vai pat vispār neinformējot. Tas notiek dažādu līmeņu pozīciju intervijās - šādi "pēdējā mirkļa atteikumi" novērojami ne tikai atlases procesos zemākā līmeņa amatiem. Šādai rīcībai ir risks graut kandidāta reputāciju, jo pastāv iespēja saskarties ar kādu no atlasē iesaistītajām personām citā uzņēmumā vai organizācijā, vai gluži vienkārši arī kandidātu “slava” mēdz ceļot. Tāpat, ja darbinieks pieņemts darbā un viņš regulāri kavē darbu bez iepriekšēja brīdinājuma, tas noteikti neveicinās iespējas attīstīties, savukārt turpmākajās darba gaitās var būt problemātiski iegūt labas rekomendācijas. Darba devēji, arī citās nozarēs strādājošie, mēdz savstarpēji sazināties un apvaicāties par pieredzi ar konkrēto kandidātu.

Darba spēka trūkums valstī nenozīmē, ka jaunietis obligāti tiks pieņemts darbā vai to, ka darba devējs rēķināsies ar zemākiem standartiem. Augstākminētie piemēri ir iemesli, lai runātu ar savām nule pieaugušajām atvasēm par to, ka paralēli studijām būtu vērts attīstīt starpnozaru prasmes, iegūstot pieredzi kādā praksē, apmaiņas programmā vai vasaras darbā - tas vēlāk atmaksāsies, kļūstot aktīvam darba tirgū. Der atcerēties - izmēģinājumu un kļūdu princips ir viena no labākajām metodēm kā mācīties, taču ar mūsdienu plašajām iespējām to veiksmīgi var realizēt jau pirms pirmās pastāvīgās darba vietas.