Igaunijā no Latvijas ienāk aizdomīgi lēta gāze

Kopš pagājušā gada decembra propāna, butāna un to maisījuma jeb sašķidrinātās naftas gāzes (SNG) imports no Krievijas uz Eiropas Savienību ir bijis pakļauts sankcijām. Neskatoties uz to, izmantojot dažādas sankciju apiešanas shēmas, produkts nonāk Igaunijas tirgū. Par to ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR”.

Igaunija patērē aptuveni 55 000 tonnu sašķidrinātās gāzes gadā, un SNG tirgus apjoms tiek lēsts 45 miljonu eiro apmērā. Šogad tirgus situācija ir mainījusies - pēc Igaunijas enerģētikas kompānijas "Alexela" valdes priekšsēdētāja Marti Hāla teiktā, Igaunijā caur Latviju sāka ienākt aizdomīgi lēta gāze: "Cenu starpība par tonnu ir aptuveni 100 eiro. Runājot par gala lietotāja cenu, starpība joprojām ir 15-20 procenti," sacīja Hāls.

Ekonomists Raivo Vare: "Uz latviešiem nevar izdarīt spiedienu. Latvijā ir termināls, caur kuru importē SNG no Rietumiem, kura cena ir par 25 procentiem augstāka, jo ir augstākas loģistikas izmaksas, līdz ar to krievi gāzi pārdod ar atlaidi, viņi izmanto situāciju”.

Marti Hāls: “Pēc sankciju stāšanās spēkā “Alexela” ir importējusi sašķidrināto gāzi no Zviedrijas un ASV. Piegādes ķēdēm, kas tiek veidotas rietumu virzienā, ir jāsaņem noteikts preču apjoms, lai tās sāktu darboties, un tad tās kļūst ilgtspējīgas”.

Ilgtermiņā zaudējumi varētu sasniegt miljonus eiro. Bet ko darīt Igaunijas muitas amatpersonām, ja aizdomīgas preces Igaunijā nonāk no viņu dienvidu kaimiņvalsts, nevis no Krievijas?

Igaunijas Nodokļu un muitas pārvaldes Muitas administrācijas departamenta vadītājs Hanness Umborgs: "Eiropas Savienības vispārējais princips ir tāds, ka tiek garantēta preču brīva aprite Eiropas Savienībā, tāpēc sankciju kontrole ir pārcelta uz brīdi, kad preces tiek piegādātas Eiropas Savienībai. “Alexela” speciālisti aprēķinājuši, ka, piemēram, uz papīra butāna eksports no Latvijas uz Igauniju šī gada pirmajos mēnešos trīskāršojās. Krievija vēlas īstenot savu vasaras ofensīvu Ukrainā.

Mēs nevēlamies sniegt savus vērtējumus par uzņēmuma veiktajiem aprēķiniem. Esam novērtējuši tirdzniecības plūsmas, kas ir pārcēlušās uz Igauniju, un neesam konstatējuši nekādas liela mēroga anomālijas”.

Marti Hāls: “Bet kā lai mēs izskaidrojam lielāku butāna daudzumu? Es īsti neticu, ka šis statistiskais skaitlis, īpaši butānam, ir patiess, jo tas nekur Igaunijā nav bijis izlikts. Drīzāk viņi, iespējams, ir bijuši samērā radoši ar preču kodiem.

Hanness Umborgs: “Tā kā butānu patiešām var deklarēt ar diviem dažādiem preču kodiem, no kuriem viens ir sankcionēts, bet otrs nav sankcionēts, mēs esam informējuši arī kaimiņvalstu muitas iestādes, ka šī ir ļoti riskanta preču grupa, kurai nepieciešamas regulāras pārbaudes".

Raivo Vare: “Nepietiek ar to, ka kaimiņvalsts muita tikai pārbauda preces, arī Igaunijai tas ir jādara, vismaz selektīvi. Mēs to nevēlamies darīt. Ar to viss sākas. Jo, tiklīdz izplatīsies baumas, ka tiek veiktas nejaušas pārbaudes, šīs lietas nekavējoties mainīsies. Tomēr, lai panāktu lielākas pārmaiņas, problēma būtu jārisina Eiropas Savienības līmenī”.

Igaunijas Ārlietu ministrijas Sankciju un stratēģisko preču kontroles departamenta direktore Kadri Eliasa-Hindoala: “Mēs ļoti labi apzināmies iespējamās sankciju apiešanas problēmu, un tāpēc vismaz pēdējā gada laikā Eiropas Savienībā esam ierosinājuši pilnībā aizliegt sašķidrinātās naftas gāzes importu. Tas nozīmē, ka preču kods, kas joprojām ir atļauts, būtu jāpievieno aizliegto preču sarakstam. Taču, par cik Eiropas Savienība sankciju ieviešanu nosaka pēc konsensa principa, mums šajā jautājumā nav vienprātības dažu dalībvalstu pretestības dēļ. Tādējādi iespējamā sankciju apiešana joprojām ir problēma Baltijas valstīm un uzņēmumiem”.

Raivo Vare: "Pieredze rāda, ka šīs lietas sāks kustēties tikai tad, kad jautājums tiks izvirzīts augstākajā politiskajā līmenī. Tēlaini izsakoties, prezidentu un premjerministru līmenī, turklāt publiski".