Trīs nedēļu laikā par atbalstu Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) izstrādātajam Krīzes likuma projektam parakstījušies vairāk nekā 8200 cilvēki visā Latvijā, liecina informācija apvienības mājaslapā.
Rīgā ir parakstījušies nedaudz vairāk nekā 2000 cilvēku.
Citur visaktīvāk parakstījušies cilvēki Cēsīs, kur savākti 750 paraksti, Liepājā - 571 paraksts, Talsos - 439 paraksti, Tukumā - 400 paraksti, Siguldā - 350 paraksti.
Parakstu vākšana ilgs vēl desmit dienas. Mēneša beigās likumprojekts kopā ar Latvijas iedzīvotāju parakstītu lūgumu to iesniegt Saeimā tiks nodots Valsts prezidentam Valdim Zatleram.
Kā ziņots, parakstu vākšana sākās 15.septembrī.
LAKRA norāda, ka projekts tika iesniegts visām Saeimā pārstāvētajām partijām, taču līdz šim neviena vēl nav izteikusi vēlmi to iesniegt Saeimā.
Likumprojekta mērķis ir ekonomiskās krīzes periodā nodrošināt pastiprinātu kredītņēmēju tiesisko un ekonomisko interešu aizsardzību, regulējot to personu aizsardzību, kurām ekonomiskās krīzes apstākļos ir grūtības pildīt vai arī nav iespējas vispār pildīt uzņemtās kredītsaistības.
Apvienība uzskata, ka tiesības iegūt aizsardzību būtu paredzamas gan fiziskām, gan Latvijā reģistrētām juridiskām personām saistībā ar noslēgtu aizdevuma, līzinga, overdrafta, studiju kredīta vai cita veida līgumu, kas, ievērojot likuma normas, ir atzīstams par aizdevuma līgumu.
Likuma projektā minēts, ka jebkura fiziska vai juridiska persona ir tiesīga vērsties pie kreditora ar prasību samazināt aizdevuma līgumā noteiktos kredīta maksājumus. Ekonomiskās krīzes periodā būtu aizliegts veikt parāda piedziņu, tostarp sprieduma piespiedu izpildi, pret fizisku personu, kuras ikmēneša vidējie ienākumi nepārsniedz valstī noteikto iztikas minimuma apmēru uz katru personas apgādībā esošo personu, tostarp uz pašu ienākumu guvēju.
Likuma projekts arī paredz, ka kreditors nav tiesīgs veikt procentu maksājumu kapitalizāciju, proti, aprēķināt un pieprasīt nomaksāt procentus no tās summas, kas veidojas kā starpība, samazinot ikmēneša kredīta procentu maksājumus ekonomiskās krīzes apstākļos.
Tostarp tiktu noteikts, ka valdībai līdz gada beigām būtu jāizstrādā hipotekārās kreditēšanas noteikumi, ievērojot principu, ka, ja piedziņas procesā no hipotēkas realizēšanas iegūtie naudas līdzekļi nav pietiekami, lai segtu visu parāda summu un ar piedziņas procesu saistītos izdevumus, kreditors nav tiesīgs vērst piedziņu uz citu parādnieka mantu.