Udalova: Cerams, ka DLRR tramvaji varētu kļūt par Latvijas eksporta produktu

SIA "H.A.Brieger", kas ražo kosmētikas produktus ar zīmolu "Dzintars", nesen ir laidusi klajā smaržas, savukārt AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" sāks komplektēt tramvajus Daugavpils vajadzībām. "H.A.Brieger" vadītāja un AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" padomes priekšsēdētāja Anastasija Udalova intervijā aģentūrai LETA stāsta par abu uzņēmumu iecerēm un to, ka Latvija varētu sākt ražot tramvajus arī eksportam.

"H.A. Brieger" pērn sasniedza divu miljonu eiro apgrozījumu. Kāds ir skats uz uzņēmuma otro darbības gadu?

Apgrozījums būs vismaz divas reizes lielāks. Pirmo darbības gadu mēs noslēdzām arī ar nelielu peļņu un šogad ceram, ka peļņa būs lielāka. Ja mēs salīdzinām ar kādreizējā "Dzintara" darbību pirms tam, tad peļņas nebija vairākus gadus.

Kā ir mainījušies ražošanas apjomi?

Ja pirmajā darbības gadā mēs saražojām 132 tonnas produkcijas masas, tad tagad deviņos mēnešos jau esam saražojuši virs 100 tonnām, šogad plānots saražot ap vienu miljonu produkcijas vienību.

Pirmajā gadā tika eksportēti 7% no saražotā apjoma. Kāda ir situācija pašlaik?

Es ceru, ka šogad tie jau būs 15-20%. Mūsu eksporta tirgiem ir piepulcējusies Lielbritānija, Uzbekistāna, Kazahstāna. Ceram līdz gada beigām noslēgt arī līgumu ar izplatītāju, kas strādā Ungārijā, Bulgārijā, Austrijā, Vācijā, Polijā un Čehijā. Tas ir "Drogas" tipa veikalu tīkls, kas strādā šajās valstīs, un pašlaik esam pārrunu procesā.

Kuras pašlaik ir galvenās eksporta valstis?

Gruzija, Uzbekistāna, un es domāju, ka šogad arī Kazahstāna.

Kādi ir nākotnes plāni? Eksportu turpināsiet arvien audzēt, vai arī galvenais joprojām būs Latvijas tirgus?

Es ceru, ka eksports mūsu noietā tomēr būs galvenais, jo Latvijas tirgus ir salīdzinoši mazs. Tādēļ es ceru, ka šī proporcija mainīsies.

Ja mēs skatāmies nākamo piecu sešu gadu perspektīvā, tad gribētos, lai Latvijas tirgus mūsu apgrozījumā neveido vairāk par 20%, un pamatā mēs strādātu uz eksportu.

Pēc tam, kad Oļegs Osinovskis iegādājās AS "Dzintars", viņš atzina, ka dabiskais eksporta virziens ir bijušā PSRS teritorija, jo tur "Dzintara" zīmolu joprojām atceras. Pēc tagadējiem notikumiem ir skaidrs, ka Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas virzienā eksports nenotiek?

Mēs zīmola kontekstā pašlaik maz skatāmies uz bijušajām PSRS valstīm un nebaidāmies iet uz Eiropu. Iepriekš "Dzintars" tiešām negāja uz tām valstīm, kur nebija pārstāvēts padomju laikos. Taču mēs nebaidāmies startēt jaunos tirgos kā jauns zīmols. Piemēram, tādās valstīs kā Austrija, Vācija, Polija "Dzintaru" vēl nepazīst, un mēs ceram iekarot tur jaunus patērētājus.

Šajos tirgos jūs startēsiet ar vārdu "H.A.Brieger" vai "Dzintars"?

Mēs startēsim ar zīmolu "Dzintars" un tiem pašiem produktiem, kas ir pieejami Latvijas tirgū. Mūsu misija ir nest Latvijas vārdu pasaulē, un pie tā mēs pieturamies.

Sākāt jūs ar šaurāku produktu klāstu, bet kāds sortiments ir pašlaik?

Pašlaik mēs ražojam vairāk nekā 70 dažādas produktu vienības, un nākamā gada vidū tie, visdrīzāk, jau būs vairāk nekā 100 dažādu produktu. Mēs cenšamies ieiet katrā no produktu kategorijām, kuras ir pieņemtas kosmētikas biznesā. Tāpat mums ir jauni produkti, kas ir piemēroti tieši aptieku tīkliem - piemēram, profesionālās zobu pastas. Tādēļ mēs ceram ieņemt stabilu vietu arī aptieku plauktos. Uzsāksim arī plašu pētījumu par flora saturu zobu pastās sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti un vēl divām universitātēm ārvalstīs, un šādi pētījumi būs tikai mums un "Colgate". Tādēļ ticam, ka arī šī niša nesīs mums lielu pienesumu.

Kas pašlaik no jūsu produktiem veido lielāko noietu?

Mūsu "top" produkts ir lūpu balzami. Līdz šim esam pārdevuši gandrīz pusmiljonu lūpu balzamu "Dzintari". Arī krēms "Nīca", kas iepriekš saucās "Niveja", ir ļoti pieprasīts. Tāpat jau otro gadu esam līderi sauļošanās produktu pārdošanas ziņā. Cenšamies līdzīgas pozīcijas iegūt arī citās kategorijās.

Jūs pamatā cenšaties atjaunot veco "Dzintara" produktu receptūru, vai arī notiek darbs pie jaunu produktu izstrādes?

Gan tā, gan tā. Piemēram, ja mēs runājam par zobu pastām, tad tā ir pilnīgi jauna receptūra. Savukārt, ja runājam par mūsu jauno sēriju "Dižciems", tad tajā ir arī matu augšas serums, kura receptūra veidota uz iepriekšējā produkta bāzes no vecā "Dzintara". Mēs gadu esam strādājuši pie tā, lai šajā serumā neitralizētu tam iepriekš raksturīgo sīpolu, ķiploku un dadža aso smaržu, saglabājot produkta kvalitāti, un beidzot pie risinājuma esam nonākuši. Savukārt lūpu balzamiem, saules sērijai un krēmam "Nīca" ir pilnībā pārņemta vecā receptūra. Tas, ko cilvēki augsti vērtēja no iepriekšējā "Dzintara" produktiem, tiek ražots arī šodien.

Tāpat, ja, "H.A.Brieger" sākot darbu, es kategoriski teicu, ka mēs neražosim smaržas, tad 6.oktobrī laidām klajā mūsu darbinieku lolotos un uzlabotos "Rīgas ceriņus". Vienīgi tagad šī leģendārā aromāta, kas izveidots 1952.gadā, nosaukums ir pārveidots angļu valodā - "Lilac of Riga", jo mēs orientējamies uz jauniešu auditoriju un eksportu. Smaržu iepakojuma dizainā ir arī Rīgas attēli - tā ir mūsu atzīšanās mīlestībā Latvijas galvaspilsētai.

Kas lika mainīt domas un sākt ražot arī smaržas?

Pieprasījums. Mums sociālajos tīklos cilvēki visu laiku jautāja "vai būs smaržas", "kad būs smaržas". Aizvadītā gada nogalē mēs veicām izmēģinājumu ar 500 "Rīgas ceriņu" smaržu pudelītēm, kuras bija pieejamas tikai mūsu internetveikalā un veikalā "Stockmann", un tās tika izpirktas mēneša laikā. Tāpat mēs pamēģinājām "Rīdzinieces noslēpumu" ar anglisko nosaukumu "White Amber" - arī šīm smaržām bija labi rezultāti. Pēc tam arī tika pieņemts lēmums, ka ir jāstartē ar savām smaržām un lielākā apjomā - tās jau ir nopērkamas gan mūsu e-veikalā, gan arī kosmētikas veikalu tīklā "Douglas".

Vai tas nozīmē, ka produktu klāstā arī smaržas ieņems pietiekami lielu apjomu?

Ar laiku, protams, iesim uz to, lai audzētu noietu arī šai produktu kategorijai.

Ir beigusies arī tiesāšanās par AS "Dzintars" zīmolu piederību. Kā tas ietekmēs turpmāko darbu?

Mēs tiešām neredzējām iespēju, ka šī tiesas prāva varētu beigties citādāk.

Vienlaikus ir jāatgādina, ka mēs uzņēmumu iegādājāmies kopā ar zīmoliem un varējām tos izmantot no pirmās dienas. Tiesāšanās notika nevis ar mums, bet ar AS "Dzintars" maksātnespējas administratoru.

Vienlaikus iepriekšējais "Dzintara" vadītājs Iļja Gerčikovs savulaik teica, ka uz sava vārda ir pārreģistrējis arī "Dzintara" produkcijas receptūras patentus. Vai tas nozīmē, ka viņš var sākt ražot produktus pēc šīs receptūras, ja atradīs tam līdzekļus?

Receptūru var patentēt tikai tad, ja tajā ir izgudrojuma solis. Kosmētikas nozarē tas nozīmētu, ka ir jābūt jaunam, unikālam izejvielu savienojumam, kas būtu milzīgs lēciens Latvijas farmācijas un kosmētikas nozarē. Tādēļ es šos Gerčikova kunga paziņojumus nevērtētu citādāk kā emocionālus.

Pagājušajā gadā tika izsludināts konkurss par ražošanas telpu modernizāciju, savukārt esošajām telpām tika meklēti arī nomnieki. Kā ar to sokas?

Mēs esam jaunā ražošanas ceha projektēšanas stadijas beigu posmā. Ceru, ka nākamgad šajā laikā jau varēsim pa to izvadāt ekskursijā. Tomēr laiks rādīs, jo, ņemot vērā jaunos izaicinājumus ar energoresursu cenām, bija jāpārveido projekts, jo mēs gribam, lai jaunais cehs ir pēc iespējas energoneatkarīgs. Tādēļ tam būs gan saules paneļi, gan ūdenssūknis. Pie šīm lietām tiek strādāts, tādēļ projektēšanas laiks ir pagarināts. Tāpat vēl būs jāredz, kādas būs celtniecības cenas nākamajā pavasarī.

Savukārt, ja mēs runājam par esošo telpu izīrēšanu, tad no 42 000 kvadrātmetru telpu, kas atrodas Mālu ielā 30, mums pašiem ražošanai ir nepieciešami 6400 kvadrātmetri. Savulaik "Dzintara" ražotne tika būvēta teju kā atsevišķa pilsēta - te bija gan ķīmiskā tīrītava, gan masāžas salons, gan ambulance. Nekas no tā mūsdienu ražošanai nav nepieciešams. Pašlaik gandrīz visas no telpām, kas mums nav nepieciešamas, ir iznomātas. Tagad mums kā apsaimniekotājam izaicinājumi ir saistīti arī ar to, kā saglabāt nomniekus un saprātīgā līmenī noturēt komunālo maksājumu cenas. Tas ir liels izaicinājums. Redzēsim, kā paies šī ziema.

Cik liela problēma pašlaik ir energocenas? Šī noteikti nav energoietilpīga ražošana, un vai kvalificējaties atbalstam, kurš nesen tika apstiprināts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem?

Diemžēl arī šim atbalstam mēs nekvalificējamies, jo grupas kontekstā esam lielais uzņēmums. Ja mēs salīdzinām to, kādi bija elektrības rēķini, kad sākām strādāt, un tagad, tad tie ir pieckāršojušies. Tādēļ katra mēneša sākumā gaidām, kāds tad būs rēķins šoreiz. Vienlaikus, ja salīdzinām ar "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu" (DLRR), tad atšķirība ir milzīga. Tomēr par elektrību septembrī bija jāmaksā 50 000 eiro, kas, ņemot vērā mūsu ražošanas apjomus, ir milzīga summa. Tagad ceram izvietot uz jumtiem tik saules paneļu, cik vien ir iespējams, lai nodrošinātu visas teritorijas vajadzības pēc elektrības.

Taču šai ziemai uzņēmums atbalstam nekvalificējas un būs jāsavelk jostas?

Nu, būs tāpat kā pagājušajā ziemā. Mēs sākām strādāt pandēmijas laikā, turpinām kara apstākļos, labi, ka ne mūsu valsts teritorijā. Tādēļ vienkārši jāturpina krīzes menedžments.

Ja pievēršamies DLRR, tad jaunums ir tas, ka tiks ražoti četri tramvaji Daugavpils vajadzībām. Jūs ražošanai pārņemsiet kādu jau eksistējošu modeli, vai arī šie tramvaji no jauna tiks projektēti Daugavpilī?

Bāze tiks ņemta no mūsu sadarbības uzņēmuma Čehijā. Taču viss, kas saistās ar dizainu un ārējo veidolu, tiks apspriests ar pašvaldību. Redzēsim, cik kreatīvi šim jautājumam pieies Daugavpils dome.

Cik lielu darba apjomu veiks uzņēmums Čehijā, cik DLRR?

Tehniskā dokumentācija būs no Čehijas uzņēmuma puses. Tehniskās dokumentācijas izstrāde prasa ilgāko laiku, vairāk, nekā ir devusi Daugavpils dome. Nav nekāds noslēpums, ka šis iepirkums ilga ļoti ilgi - aptuveni gadu -, un tas nozaga laiku tramvaju būvniecībai. Ja mums būtu vairāk laika, tad mēs arī pie tehniskās dokumentācijas vairāk varētu piestrādāt paši un audzēt savu kvalifikāciju arī šajā jomā. Bet ar kaut ko ir jāsāk, mums tā būs laba pieredze, un cerams, ka nākamā gada beigās redzēsim jaunos tramvajus.

Rezerves daļas būs no Eiropas Savienības, jo mēs nevaram atļauties kavēt termiņus. Tādēļ tiks izmantots viss, kam nav vajadzīga atmuitošana vai var rasties piegāžu riski, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju.

Tas nozīmē, ka Daugavpilī notiks tramvaju komplektēšana, pabeigšana un krāsošana?

Jā.

Pašlaik pasūtījums ir par četriem tramvajiem. Vai perspektīvā varētu būt vēl?

Es nezinu par Daugavpili, bet cerams, ka šis varētu kļūt par Latvijas eksporta produktu. Nedomāju, ka tas būtu piemērots lielajām pilsētām, bet man gribētos, lai šādus tramvajus mēs varētu pārdot mazākām pilsētām visā Eiropā un ieņemt nišu, ko iepriekš ieņēma Krievijā un Baltkrievijā ražoti tramvaji.

Kurās valstīs šī iespēja būtu perspektīvāka? Vai ir jau bijusi interese no kādiem pasūtītājiem?

Uz mums neviens vēl neskatās kā uz tramvaju ražotājiem. Tomēr tikko septembrī notika izstāde "InnoTrans", kur "Liepājas tramvajam" gatavotos tramvajus rādīja Horvātijas uzņēmums, kurš arī nekad iepriekš nebija ražojis tramvajus. Mūsu pārdošanas departamentam būs liels darbs priekšā, lai pastāstītu klientiem, ka mums ir jauns produkts.

Minējāt, ka detaļas iegādāsieties no Eiropas Savienības. Tas nozīmē, ka metāla piegāžu ķēdes ir normalizējušās?

Mēs problēmas pašlaik nejūtam. Metāls diezgan daudz ir vajadzīgs arī remontiem. Cenas ir ļoti svārstīgas, bet teikt, ka pašlaik būtu kaut kāds deficīts, mēs nevaram.

Kara sākumā DLRR ziņoja par problēmām ar partneri Ukrainā, kurš nevarēja veikt maksājumus. Tagad, cik noprotams, situācija ir normalizējusies?

Mēs esam izlīdzinājuši maksājumus. Otra puse savus maksājumus arī saskaņo ar valdību, lai varētu maksāt naudu ārpus valsts. Mums ir arī liels atbalsts no Ukrainas dzelzceļa. Ir patīkami, bet tajā pašā laikā bažīgi, ka mūs atbalsta Ukraina, nevis Latvija. Paldies viņiem par patiesu vēlmi, lai šī rūpnīca saglabā savu darbību un palīdz viņiem arī pēc kara. Gribētos, lai arī mūsu valstij būtu tāda pati attieksme, bet pagaidām mēs to neredzam.

Izskatās, ka jūs pat vairs neprasāt valsts atbalstu…

Ko tu vari prasīt, ja tev neviens neko nedod? Valsts garantijas, protams, mums ļautu ieiet jaunos tirgos, un tieši tam valsts garantijas arī ir domātas. Diemžēl mūsu valstī ražojošiem uzņēmumiem uz kaut ko cerēt ir diezgan sarežģīti.

Kā pašlaik sokas ar DLRR pamatdarbību - vilcienu remontiem? Liela daļa pasūtījumu tomēr iepriekš nāca no Krievijas un Baltkrievijas.

Tagad galvenie pasūtītāji ir no Kazahstānas, kur ir bums tranzītā. Arī mūsu klienti uz turieni pārdislocē savus vagonus un lokomotīves. Tāpat mums ir jauni tirgi Austrumeiropā, kuros iegājām šogad. Mēs ļoti ātros tempos cenšamies mainīt klientu portfeli.

Ņemot vērā arī tās izmaiņas, ko veicām kadru ziņā, samazinot štatu, ceram šo gadu nebeigt ar zaudējumiem vai arī minimāliem zaudējumiem.

Tas nozīmē, ka arī darbības apjomi ir sarukuši?

Darbības apjomi mums paliks tādi paši kā aizvadītajā gadā. Mums tiešām ļoti palīdz Ukrainas dzelzceļš, kura pasūtījumi remontiem ir tādi paši vai pat lielāki nekā pagājušajā gadā.

Jūs pieminējāt Kazahstānu. Taču vai viņiem ir izdevīgi sūtīt ritošo sastāvu uz remontiem tik tālu?

Jā, loģistika prasa ilgu laiku, bet mēs esam vienīgā rūpnīca visā Eiropā, kas veic pilna cikla remontus. Tādēļ lētāk un izdevīgāk iznāk sūtīt remontēt lokomotīves un vagonus uz vienu vietu, nevis sūtīt tos pa vairākām adresēm Eiropā, lai katrā vietā remontētu citus blokus.

Kāds pašlaik ir DLRR klientu sadalījums?

Ap 20% ir Igaunijai, jo mēs apkalpojam mūsu Igaunijas mātesuzņēmumu "Skinest Rail", kurš ir viens no lielākajiem vagonu izīrētājiem Baltijā. Tāpat ap 20% daļa ir Ukrainai. Tālāk jau proporcionāli sadalās mūsu jaunie tirgi.

Kāda ietekme energocenām ir uz DLRR, un vai uzņēmums kvalificējas kādam no atbalsta veidiem?

Jā, DLRR kvalificējas. Mēs noteikti arī pieteiksimies, un redzēs, kā mums ies.

DLRR arī noteikti uzstādīs saules paneļus. Mums jau labu laiku atpakaļ ir uzbūvēta arī koģenerācijas stacija. Tādēļ mēs ceram pārziemot nenosalstot.

Viens no kritērijiem bija, ka enerģija veido vismaz 3% no ražošanas izmaksām. Jums tas, visdrīzāk, šos 3% pārsniedz?

Pilnīgi noteikti.

Ņemot vērā, ka DLRR tagad sāks ražot arī tramvajus, vai nav iecerēta ražotnes modernizācija?

DLRR ir pakāpeniski modernizēta pēdējos 10 gadus. Pateicoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstam, ir modernizēti vairāki cehi. Visi šie priekšdarbi, kas jau ir veikti, palīdzēs mums ražot tramvajus. Tādēļ papildu investīcijas pašlaik netiek plānotas.

Pavasarī jūs iegādājāties uzņēmumu "SP Austrumi", vasarā parādījās informācija, ka Jelgavā tiks veidots saules parks, investējot 60 miljonus eiro. Pēc tam dibinājāt uzņēmumu "SP Rietumi". Tas būs vēl viens saules parks?

Jā.

Vai no sākuma varat vairāk pastāstīt par Jelgavas projektu?

Saņemot rēķinus par gāzi un elektrību abos uzņēmumos - DLRR un "H.A. Brieger" -, radās interese par to, kā nevis maksāt šīs summas kādam citam, bet pašiem ģenerēt elektrību. Pašlaik projektam Jelgavas lidlauka teritorijā mēs esam saņēmuši Ekonomikas ministrijas atļauju un noslēguma stadijā ir tehnisko noteikumu saņemšana no "Augstsprieguma tīkla". Tikko būs apstiprināti tehniskie noteikumi, pasūtīsim saules paneļus un sāksies investīcijas.

No kurienes līdzekļus investīcijām piesaistīsiet?

Mēs plānojam līdz 70% finansējuma piesaistīt no bankām.

Ko darīs "SP Rietumi"?

Tas būs vēl viens saules parks.

Kur?

Vidzemē. Konkrētāku vietu pagaidām nesaukšu, jo vēl ir jānoslēdz darījums par zemes iegādi.

Šis saules parks būs tāds pats kā Jelgavā?

Lielāks.

Tas nozīmē, ka arī investīcijas būs lielākas?

Jā. Mēs rēķināmies, ka būs jāiegulda līdz 80 miljoniem eiro.

Kādas ir plānotās abu saules parku jaudas?

Jelgavā jauda tiek plānota līdz 80 megavatiem un Vidzemē - līdz 100 megavatiem.

Vai ar šīm jaudām tiks apmierināts DLRR un "H.A.Brieger" vajadzības, vai arī vēl paliks tirdzniecībai?

Jā, tad paliks vēl arī tas, ko mēs varēsim pārdot tīklā.

Cik, piemēram, DLRR patērē?

Tas ir atkarīgs no pasūtījumiem un tām operācijām, kas tiek veiktas konkrētajā mēnesī. Tomēr arī ar vienu saules parku mums pietiktu gan Daugavpilij, gan "H.A.Brieger".

Tātad faktiski jūs pārdot varēsiet lielāko daļu no saražotās enerģijas?

Jā.

Tomēr kādēļ saules parkus veidojat Jelgavā un Vidzemē, nevis, piemēram, pie Daugavpilī?

Pašlaik milzīga problēma ir rezervētās jaudas. Mums ir ļoti daudz aktīvistu, kas vairāku gadu garumā ir rezervējuši jaudas bez nepieciešamā finansējuma reālas darbības veikšanai. Es ļoti ceru, ka depozīta sistēma, kuru pašlaik plāno Ekonomikas ministrija atļauju saņemšanai, atrisinās šo situāciju. Citādāk pašlaik tu neskaties, kur tu gribi veidot saules parku, tu skaties, kur tas vispār ir iespējams, ņemot vērā brīvās jaudas un iespējas pieslēgties pie tīkla.

Kad šie parki varētu būt gatavi?

Jelgavas parkam ir jābūt nodotam ekspluatācijā līdz nākamā gada beigām. Otrs parks, ņemot vērā investīcijas un pieslēgšanās iespējas tīklam, taps laikā līdz divarpus gadiem.

Vai tas ir viss, vai arī plānā ir vēl kāds saules parks?

Redzēsim. Varbūt būs vēl. Ņemot vērā, cik ilgi pie mums top saules parki citiem komersantiem, iespējams, būs jābūvē vēl, lai cenas par elektrību nebūtu tik šausminošas.