Salīdzinājumā ar pagājušo vasaru, sākoties kārtīgai ziemai, malkai un kokskaidu granulām cena praktiski nav mainījusies, piektdien raksta laikraksts "Latvijas Avīze" (LA).
Pati pieprasītākā ir alkšņu un apses malka, kas beramkubā joprojām maksā 16 – 17 latus kubikmetrā (Ls/m3). Bet par krāmētu kubu alkšņa malkas jāmaksā 23 lati.
Kaut arī pārdevēji pērn prognozēja, ka kokskaidu granulas un briketes lielā eksporta apjoma dēļ ziemā maksās dārgāk, pagaidām šis kurināmais nopērkams par tādu pašu cenu kā rudenī – 95 – 105 Ls/t. Šai cenai uzņēmējiem gan jāpieskaita klāt 22%, bet privātajiem pircējiem – 12% pievienotās vērtības nodoklis. Jārēķinās arī ar piegādes izmaksām. Pateicoties lielai savstarpējai konkurencei, liela daļa firmu, kas orientējas uz klientiem Rīgā, galvaspilsētas robežās kurināmo sola atvest par velti.
Uzņēmuma "Hag" pārdošanas menedžere LA stāstīja, ka vairākums pircēju, izvēloties malku, nekādiem smalkumiem – vai tā piekvēpinās skursteni un vai dod daudz siltuma, vai degot sprakšķēs vai ne – uzmanību nepievērš. Galvenais kritērijs esot cena, un cilvēki parasti meklējot lētāko, nežāvētu lapu koku malku, kas maksājot tikpat cik vasarā – 16 Ls/m3.
"Krauzers" valdes priekšsēdētājs Andis Araks stāstīja, ka malkas pircēju netrūkstot arī ziemā – malku meklējot gan privātpersonas, gan uzņēmumi.
Bet "SBE Latvia Ltd" izpilddirektors Mārtiņš Turkopulis LA skaidroja, ka kokskaidu granulu cenu Latvijā nosaka to pieprasījums ārzemēs. Turkopulis: "Praktiski pircējam Latvijā par granulām jāmaksā tāda pati cena, kā tās maksā Dānijā un Zviedrijā. Mēs pircējus nedalām vietējos un ārzemniekos un visiem granulas pārdodam par 140 eiro tonnā. Šobrīd mežā ir grūti iebraukt, tāpēc izejvielu cena kāpj, taču mēs esam savas noliktavas piepildījuši jau vasarā, tāpēc mūsu pārdošanas cena nemainās."
Kamēr Latvijā jaunas kokskaidu ražotnes Rēzeknē, Krāslavā, Alojā un Inčukalnā vēl tikai ceļ, Vācijā pēdējo piecu gadu laikā kurināmo granulu tirgus pieaudzis par gandrīz piecas reizes. Bet Lielbritānijā, lai veicinātu atjaunojamo resursu izmantošanu apkurē, izstrādāta valsts programma, kurai atvēlēti 665 miljoni latu.