Straujās kreditēšanas gados bija nepieciešami stingri mēri no valdības un finanšu sektoru uzraugošo institūciju puses, kurām, redzot pirmās ekonomikas pārkaršanas pazīmes, uzreiz vajadzēja ierobežot kreditēšanas apjomus, nevis paļauties uz uzņēmumu īpašniekiem, kas pieņems labākos lēmumus.
Šādu viedokli intervijā biznesa portālam «Nozare.lv» pauda bijušais «Swedbank» vadītājs Māris Avotiņš, kura skatījumā rīku, kā ierobežot kreditēšanu, ir ļoti daudz, piemēram, ierobežot kreditēšanu eiro valūtā. «Mirklī, kad viss tirgus iet uz augšu, ir grūti pārliecināt visus, ka kaut kas ir jādara,» piebilda bijušais baņķieris.
«Redzot to, cik nozīmīgas ir finanšu institūcijas, centrālajai bankai un arī valdībai, kam būtu jāskatās vismaz piecus gadus uz priekšu, redzot problēmas, būtu jāpasaka - viss, mēs ieviešam ierobežojumus. Protams, pirmajā mirklī nevienam tas nepatiktu, bet pašlaik redzam, ka ekonomikās, kas vislabāk iet cauri krīzei, ne jau uzņēmumu vadītāji bija gudrākie, bet gan valdības, kas konsekventi pieturējās pie stingras politikas,» sacīja Avotiņš. Viņaprāt, valsts līmenī arī labajos laikos jāgatavojas sliktākajam scenārijam, bet, «ja sanāk labāk - lieliski».
Avotiņš uzskata, ka primāri jāskatās, kā valsts regulējošās institūcijas var ietekmēt situāciju, jo privātajiem uzņēmumiem ir pilnīgi citas intereses - izveidot produktu, to pārdot un gūt peļņu: «Kad uzņēmums redz, ka produkti kļūst nerentabli, to tirdzniecība tiek pārtraukta. Tā ir biznesa ābece.»
«No bankas viedokļa var skatīties divējādi. Var pieņemt asu un strauju lēmumu pārtraukt kreditēšanu, tā samazinot bankas zaudējumus, bet radot neprognozējamas problēmas visiem klientiem. No otras puses, var mēģināt problēmas risināt ilgtermiņā. No šodienas pozīcijām un pieredzes citās valstīs secinu, ka ļoti ass risinājums, kas rada ātrāku un straujāku kritienu, varbūt ir pat pareizāks. Cilvēkam labāk patīk, ja grūtību periods, lai arī ļoti dziļš, ir īsāks. Varbūt vajadzēja gadu ātrāk, kad jau bija redzams, kur situācija virzās, strauji pateikt, ka no šodienas vairs nekreditējam,» pieļāva bijušais baņķieris.
Viņš norāda, ka kreditēšanas pārtraukšanas sekas, visticamāk, būtu ļoti nepatīkamas, bet «šodien Latvija, līdzīgi kā Igaunija, jau celtos virs ūdens».
Avotiņš gan atzīst, ka vienmēr, kad krīze ir beigusies, visi var gudri izstāstīt, ko vajadzēja darīt citādāk. Taču viņš pats secinājis, ka ekonomikas ilgstpējīgai attīstībai ir svarīga pārdomāta un pragmatiska valdības rīcība.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 2000.gadā Avotiņš kļuva par AS «Hansabanka» (tagad «Swedbank») Risku vadības nodaļas vadītāju, bet pēc četriem gadiem tika iecelts bankas valdē. 2006.gadā viņš tika ievēlēts «Hansabank» grupas valdē un kļuva par grupas Risku vadības daļas vadītāju. Tanī pašā gadā Avotiņu iecēla AS «Hansabanka» padomē un arī Krievijas «Hansabank» padomē.
2007.gada janvārī Avotiņš kļuva par AS «Hansabanka» valdes priekšsēdētāju, un šajā amatā viņš nostrādāja līdz 2009.gada februārim, kad pārgāja strādāt starptautiskajā «Swedbank» grupā.
Kā ziņots, saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem Latvijas banku zaudējumi pagājušajā gadā bija lielākie Latvijas banku vēsturē un sasniedza 773,4 miljonus latu.