Latvenergo uzticēs Ārim Žīguram

Par valsts a/s Latvenergo valdes priekšsēdētāju tiks iecelts pašreizējais valstij un Rīgas pašvaldībai piederošā uzņēmuma Rīgas siltums vadītājs Āris Žīgurs.

Lēmums par Ā. Žīgura iecelšanu amatā tiks pieņemts piektdien uzņēmuma akcionāru sapulcē ar vienu dalībnieku – Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru Juri Pūci, kurš vadīja arī Latvenergo konkursa komisiju Latvenergo prezidenta izvēlei. "Man nepiemīt personības dalīšanās," J. Pūce atbildēja uz jautājumu, vai lēmums par Ā. Žīgura iecelšanu amatā ir galīgs. J. Pūce ir apņēmības pilns atsaukt pašam sevi uz sapulci un nobalsot par vienīgo Latvenergo prezidenta kandidātu, ko J. Pūce ieteicis pats sev.

Kļūstot par Latvenergo prezidentu, Ā. Žīgurs izaugs no meitasuzņēmuma vadīšanas līdz mātesuzņēmuma vadīšanai. Proti, Latvenergo pašlaik pieder kaut tikai 0,005% no Rīgas siltuma kapitāla. Vēl 49% kapitāla valstij pieder nepastarpināti. Rīgas domei pieder 48,995%, bet privātajai SIA Dalkia City Heat – 2% kapitāla. Ā. Žīgurs vada Rīgas siltumu kopš tā izveidošanas 1996. gadā un visu laiku ir atradies arī tehnoloģiskā sasaistē ar Latvenergo, jo Rīgas siltums piegādā patērētājiem siltumu, kas saražots arī Latvenergo koģenerācijas stacijās. Līdz ar to Latvenergo vadītāja izvēle neizraisa izbrīnu, bet to pašu varētu teikt arī par vienu no Ā. Žīgura konkurentiem, pašreizējo Latvenergo valdes priekšsēdētāja pienākumu pildītāju Uldi Barisu. Turpmāk viņš palikšot par Latvenergo valdes locekli. Valstij un Rīgas pašvaldībai tagad būs jāvienojas arī par Rīgas siltuma nākamo vadītāju. Pēc Ā. Žīgura paredzējuma, viņš līdz Latvenergo vadīšanai nonāks apmēram mēneša laikā.

Pēc oficiālās versijas, ko pārstāvēja J. Pūce, Latvenergo un Rīgas siltuma vadītāju algas esot vienādas – 2826 lati mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

Komisija izjautājusi pretendentus par to, kā garantēs elektroenerģijas piegāžu drošību, jaudu pietiekamību un uzņēmuma darbības efektivitāti. Tomēr J. Pūce neizpauda, kādu atbilžu dēļ konkursa komisija devusi priekšroku tieši Ā. Žīguram, salīdzinot ar U. Barisu.

Ā. Žīgurs dalījās ar Neatkarīgo savos iespaidos, ka valsts kā uzņēmuma īpašniece konkursa komisijas veidolā interesējusies, kā iespējams sabalansēt trešo zemāko elektroenerģijas tarifu Eiropā ar uzņēmuma vajadzību segšanu. Tarifu kārtējās paaugstināšanas mehānisms tiek darbināts visu laiku – Latvenergo lūdz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai atļauju tarifus paaugstināt, un komisija atsaka, atsaka un atsaka, līdz kādā reizē atļauj. Šādas atļaujas tiek prasītas atsevišķi maksai par elektroenerģijas pārvadi, sadali un realizāciju patērētājiem. Līdz ar to tarifu veidošana ir padarīta tik nepārskatāma, ka nedod nekādu pārliecību, vai tā patiešām liecina par komisijas neatkarību, vai, gluži otrādi, par tās iesaisti politiskajās spēlēs.

J. Pūce mierināja, ka līdz tarifu celšanai patērētājiem Latvenergo nevarot nonākt ātrāk kā nākamā gada aprīlī.

J. Pūce un tāpat Ā. Žīgurs par šobrīd galveno uzdevumu nosauca Rīgas TEC-2 modernizācijas projektu.

J. Pūce apgalvoja, ka tā realizācija neprasot līdzekļu piesaisti biržā kotējamu akciju u. tml. veidos, kas nozīmētu valsts uzņēmuma pārveidošanu par jaukta kapitāla uzņēmumu. Tālāk būtu jāseko jaunas elektrostacijas celšanai Liepājā, bet šajā gadījumā Latvenergo varētu tikai konkursa kārtībā pretendēt uz elektrostacijas celšanas tiesībām. Ā. Žīgurs apgalvoja, ka viņam nav viedokļa, vai Latvenergo tas būtu jādara.

A. Žīgurs izmantoja sarunu ar Neatkarīgo, lai pateiktos Rīgas siltuma darbiniekiem par garo kopīga darba ceļu, kas aizvedis viņu līdz Latvenergo prezidenta amatam. Tagad viņš ķersies pie iepazīšanās ar Latvenergo, bet nekādu pārmaiņu plānu viņam vēl neesot. "Krasām izmaiņām arī nevajadzētu būt, jo Žīgura kungs nāk no mūsu vidus," Neatkarīgajai pauda arodbiedrības Enerģija vadītāja un konkursa komisijas locekle Jevgeņija Stalidzāne. Viņa atgādināja, ka arī Rīgas siltuma darbinieki ir Enerģijas biedri, tāpēc spēcīgas arodbiedrības esamība Ā. Žīguram nav jaunums un pārsteigums. "Ja gribam kvalitatīvu darbu, tad arī kaut cik jāmaksā," viņa aizstāvēja uzņēmuma darbiniekus, kuru darba vietas vismaz ārpus uzņēmuma tiek uzskatītas par paradīzi krīzes laikā.

***

Āris Žīgurs

- Dzimis 1965. gadā.

- Kopš pērnā gada inženierzinātņu doktors enerģētikas nozarē,

- 2004. gadā ieguvis maģistra grādu biznesa vadībā un 1988. gadā – inženiera mehāniķa diplomu toreizējā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā.

- Pēc pirmās augstskolas beigšanas palicis strādāt saimniecības daļā. Vadījis komunālos dienestus Jelgavas pilsētā un Rīgas Centra rajonā. 1995.–1996. gadā jau strādājis Latvenergo, no kura pārgājis uz jaundibināto Rīgas siltumu.