Eiropas Komisija: Latvijai jāpelna taisnīgāk

 
©Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Klajā laists ikgadējais Eiropas Komisijas ziņojums par Latviju. Tajā slavēta darba tirgus izaugsme un riskantās naudas plūsmas samazināšana, bet pelta ienākumu un iespēju nevienlīdzība: «Latvija ir novirzījusies no nabadzības samazināšanas mērķa.»

Prezentējot Latvijas sasniegumus pagājušajā gadā, Eiropas Komisija klāt likusi priekšsēdētājas izpildvietnieka Valda Dombrovska citātu:

«Latvijā turpinās stabila ekonomikas attīstība - vērtējot vidējā termiņā, Latvijas produktivitātes pieaugums pārsniedz ES vidējo līmeni, ļaujot Latvijai tuvoties ES ekonomiski attīstītāko valstu ienākumu līmenim. Tomēr straujais ienākumu pieaugums nav bijis vienmērīgs - ienākumu nevienlīdzība Latvijā joprojām ir starp augstākajām ES. Pozitīvi, ka pēdējā gada laikā ir samazinājies nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits. Darba tirgū saglabājas pozitīvas tendences - zems bezdarba līmenis un stabils algu pieaugums. Kopumā Latvija ir panākusi zināmu progresu 2019. gada rekomendāciju izpildē.»

Iepriekšējos gados komisijas vērtējums bija kritiskāks. Tik ļoti, ka Finanšu ministrija pat publiski apstrīdēja pārmetumus par aplamu nodokļu reformu. Šogad ziņojums ir pozitīvāks, taču nodokļu politika tāpat ir kritizēta, jo valstij ir pārāk mazi ieņēmumi, attiecīgi nepietiek līdzekļu iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai un veselības aprūpei.

«Nabadzība ir izplatīta vecāka gadagājuma cilvēku, cilvēku ar invaliditāti un bezdarbnieku vidū. Nodokļu un pabalstu politikā laikposmā no 2008. līdz 2018. gadam veiktajām izmaiņām nebija lielas nozīmes. Minimālais ienākumu līmenis, minimālās pensijas un atbalsts personām ar invaliditāti ir palielinājies no 2020. gada, bet mazāk, nekā sākotnēji paredzēts. Tajā pašā laikā bezdarbnieka pabalsti ir samazināti. Turklāt pastāv nepilnības pašnodarbināto un nestandarta darba ņēmēju sociālajā aizsardzībā. Iedzīvotāju grupām ar zemiem ienākumiem ir slikti dzīves apstākļi, un piekļuve sociālajiem mājokļiem ir ierobežota.»

Komisijas ieskatā Latvija var palielināt izaugsmi, vairāk investējot pētniecībā, inovācijās, cilvēku zināšanās un reģionālajā attīstībā. Joprojām pārāk liels esot arī ēnu ekonomikas īpatsvars. Iekšzemes kopprodukta izaugsme 2020. gadam tiek prognozēta mērenāka - 2,3% apmērā. Taču te jāņem vērā, ka Briseles prognoze neietver koronavīrusa ierašanos Eiropā un tā izraisīto satraukumu finanšu tirgos. Slimība jau tagad būtiski ietekmē akciju, naftas un citas cenas pasaulē. Gan jau ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.

Šis Eiropas Komisijas ziņojums ir pirmais, kurā tiek analizēta Latvijas klimata politika un arī paģērēti finansiāli ieguldījumi, neraugoties uz vispārzināmo faktu, ka Latvija ir zaļākā Eiropas Savienības valsts. Komisija konstatē, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu iedzīvotāju ir vienas no zemākajām Eiropas Savienībā. Atjaunojamo resursu īpatsvars uz vienu iedzīvotāju - viens no augstākajiem. Taču nosprausto mērķu sasniegšanai 2030. gadā vienalga jādara vairāk un «jāpārvar pašreizējā enerģijas patēriņa pieauguma tendence transporta un mājokļu nozarē». Šis ir kārtējais dokuments, kas faktiski apliecina, ka valdība ir pārcentusies, proti, nospraudusi neizpildāmi augstus klimata un enerģētikas mērķus, un par to maksās visi iedzīvotāji, jo Eiropas Komisija pieprasa šiem mērķiem «nodrošināt pienācīgu finansējumu».