Latvijas Banka norāda, cik nelielu daļu no apgrozībā esošās naudas veido 2019. gadā atklātās 356 viltotās monētas un 707 viltotās banknotes.
Viltojumu maz un kļūst vēl mazāk. Naudas zīmju skaitā rēķinot, viltojumu daudzums samazinājies no 1130 monētām un banknotēm 2018. gadā līdz 356+707=1063 viltojumiem 2019. gadā. Procentuāli tas atbilst -6%. Viltojumu kopējais nomināls sarucis vērtībā no 54,3 līdz 42,5 tūkstošiem eiro (-22%). Šāds viltojumu daudzums ir pārāk jeb pietiekami mazs, lai tā izmaiņas sauktu drīzāk par nejaušām svārstībām nekā par nozīmīgu tendenci. Tik un tā labi, ka šīs svārstības nav notikušas pieauguma virzienā. Protams, uzskaitīti tikai gada laikā atklātie, nevis izplatītie un apritē palikušie vai bez varas iestāžu iejaukšanās no apgrozības izņemtie viltojumi.
Atklātie viltojumi pārsvarā bijuši 50 eiro un 20 eiro banknotes (kopā 77% no viltoto banknošu skaita) un 2 eiro monētas (98%).
Turpinās tradīcija, ka Latvija atrodas starp tām eirozonas valstīm (arī pārējās Baltijas valstis, Somija, Kipra, Slovākija), kurās naudas viltojumu skaits kļūst arvien mazāks uz vienu iedzīvotāju.
Eirozonā kopumā 2019. gadā konstatēti 559 tūkstoši viltotu banknošu, kas arī mazāk nekā 563 tūkstoši viltojumu 2018. gadā. Tieši tāpat visbiežāk viltotās banknotes bijušas ar 50 un 20 eiro nominālu.
Tātad - varbūtība saņemt viltotu banknoti ir ļoti maza, jo apgrozībā skaitās vairāk nekā 24 miljardi eiro banknošu gandrīz 1,3 triljonu vērtībā. Gan eiro monētas, gan banknotes ir labi aizsargātas pret viltošanu, tomēr Centrālā banka katrā izdevīgā gadījumā aicina cilvēkus nezaudēt modrību un neaizmirst naudas zīmēs iestrādātos drošības elementus. Viltojumu kvalitāte pārsvarā ir zema, bet, no otras puses, cilvēki mēdz būt tik bezrūpīgi, ka pieņem kā naudu naudas zīmju pakaļdarinājumus (suvenīrus) ar nepiederošiem vai pat brīdinošiem uzrakstiem, ka tā nav nauda. Arī apzināti radītie viltojumi esot tādi, kas atklāj sevi arī tad, ja tos aptausta, apskata un pagroza nespeciālists. Aizdomu gadījumā naudas zīmes var nodot īstuma pārbaudei Latvijas Bankas kasēs Rīgā, K. Valdemāra ielā 1B, vai tuvākajā policijas iecirknī.
Naudas viltojumu pārbaudes iepriekš tika veiktas gan Latvijas Bankā, gan policijā, bet tagad visa aizdomīgā nauda nonāk Latvijas Bankas naudas laboratorijā, kas spējīga pārbaudīt ne tikai eiro, bet arī citu valūtu banknošu un monētu īstumu. Latvijas Banka lepojas, ka esot starp pirmrindniecēm starp līdzīgām Eiropas valstu iestādēm pēc naudas zīmju pārbaudes laika, kas Latvijas Bankas izpildījumā aizņem mazāk par nedēļu.
20. janvārī LETA izplatīja ziņu, ka Rīgas rajona tiesa piespriedusi mēnesi un 15 dienu ilgu cietumsodu krāpniekam par divām epizodēm. Vispirms viņš 2018. gada vasarā ar 100 eiro suvenīrbanknoti izmānījis no veikala ne tikai maizi, desu, šņabi, alu un cigaretes, bet arī 77 īstus eiro kā atlikumu. Pēc tam viņš tādu pašu triku atkārtojis 2019. gada februārī.
Tiklīdz vienam blēdim vismaz oficiāli vajadzēja jau atrasties cietumā, viņam uzradās darba turpinātājs. Kriminālziņu hronikās ar 28. janvāri datēta liecība no Tukuma, ka tur ar 20 eiro suvenīrbanknotēm pirkti pārtikas produkti un saņemts īstās naudas atlikums. Saskaņā ar policijas sniegto informāciju, veikala kasē konstatētas piecas 20 eiro suvenīrbanknotes bez metāliskās joslas pārklājuma un ūdenszīmēm. Turklāt uz banknotēm bijis arī uzraksts, kas norādīja, ka tās ir kopijas. Par 100 eiro zaudējumu nodarīšanu veikalam sākts kriminālprocess.
Izbrīna 3. februāra ziņa no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas, kas piespriedusi nosacītu brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem par naudas viltošanu. Apsūdzētais kopā ar vēl divām personām privātmājas virtuvē taisījis viltotas latu un eiro monētas un mēģinājis viltojumus realizēt. Apsūdzētie izgatavojuši ne mazāk par 3615 monētām divu eiro nominālvērtībā un ne mazāk par 187 monētām viena lata nominālvērtībā.
Vēl vairāk nekā soda maigums piesaista tas, ka noziedzīgās darbības veiktas 2012. gadā. Ja tā gada lietas jākārto 2020. gadā, tad par policijas un tiesu darba rosmi tas neliecina. Iespējams, ka soda veids saistīts ar laika distanci starp nodarījumu un sodu. Pārējie grupējuma dalībnieki jau iepriekš notiesāti. Kopējo notikumu gaitu no tiesas sprieduma līdz galam saprast neiespējami, bet toties var uzzināt monētu viltošanas tehnoloģiju: īstās monētas vajag pārliet ar ģipsi, iegūtajās ģipša formās liet izkausētu metālu, pēc tā atdzišanas labot monētu profilus ar adatvīli, aplīmēt ar caurspīdīgu līmlenti, iekrāsot ar zelta krāsu un spodrināt ar vilnas zeķi.
