AS "Latvijas pastam" nākamos divos gados kompensācijās no valsts budžeta būs nepieciešami papildu 6,714 miljoni eiro, lai 2020.gadā nodrošinātu abonēto pasta izdevumu piegādi, liecina 16.jūlijā Ministru kabinetā apstiprinātā atbildes vēstule Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai "Par atbalstu drukātajiem medijiem". Tikmēr Z.Dzeludis rakstā laikrakstā "Latvijas Avīze" norāda, ka ja valsts pārtrauks kompensēt pasta piegādes, būs dārgāka prese un darba paliks ap 600 pasta darbinieku.
Ministru kabineta (MK) sēdē otrdien, 16.jūlijā, atlika Satiksmes ministrijas (SM) iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pasta likumā", kas paredz uz gadu līdz 2020.gada 31.decembrim pagarināt "Latvijas pasta" saistības par universālā pasta pakalpojuma (UPP) nodrošināšanu Latvijā, pagarinot arī pašreiz piemērojamo regulējumu par abonēto pasta izdevumu piegādes nodrošināšanu un to radīto zaudējumu kompensēšanu.
Valdības sēdē tika uzdots Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē vienlaikus ar citiem likumprojekta "Par valsts budžetu 2020.gadam" paketē izskatāmajiem likumprojektiem, norāda ziņu aģentūra LETA.
Pašlaik budžetā šim mērķim 2020. gadam paredzēti tikai divi miljoni. Bet Fiskālās disciplīnas likumā noteikts, ka valdībai, lemjot par papildu izdevumiem, jāparedz iztrūkumu kompensējoši pasākumi, teikts "Latvijas Avīzes" publikācijā.
Preses izdevumu piegādes cenas 2020. gadam “Latvijas Pastam” jāpaziņo izdevējiem un jānoslēdz līgumi līdz 20. augustam. Bet pēc valdības jau agrāk apstiprinātā 2020. gada budžeta sagatavošanas grafika likumprojektu paketi paredzēts iesniegt Saeimā tikai šī gada 11. oktobrī, kad jau notiks parakstīšanās uz laikrakstiem un žurnāliem 2020. gadam, norādīts publikācijā.
“Latvijas Pasta” pārstāve Gundega Vārpa "Latvijas Avīzei" vēsta, ka visus izdevumus pilnīgi nosedzošs tarifs būtu līdz 0,36 eiro par vienas preses izdevuma vienības šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi un līdz 1,35 eiro par viena kilograma šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi. Tas ir, divas līdz četras reizes dārgāk nekā pašlaik.
Tikmēr Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Guntas Līcis sarunā ar laikrakstu "Diena" norādījis, ka jau šobrīd "tirāžas jau ir tik nelielas, cik ir, mēs nevaram zaudēt savus klientus, jo tos neatgūsim. Mēs nevaram atlikt abonēšanu uz mēnesi un ar to pazaudēt 30 % lasītāju, jo atgūt zaudētu lasītāju nav iespējams- pēc pārtraukuma atgriežas vien kādi 10% ne vairāk".
"Jo vairāk samazināsies preses apjoms, jo augstāka cena būs jāmaksā katram, kas paliks. Jo kopējās izmaksas nemainās," intervijā Romānam Meļņikam laikrakstā "Diena" uzsver Latvijas Preses izdevēju valdes priekšsēdētāja vietnieks G.Līcis.
"Es domāju, ka valsts viens no primārajiem uzdevumiem ir nodrošināt saviem iedzīvotājiem pilnvērtīgu informatīvo telpu, ieskaitot drukātos medijus,"norāda jomas pārstāvis. Tāpat, ņemot vērā, ka preses piegādes izmaksas laukos ir lielākas, pirmie, kuri cietīs, būs tieši šo reģionu iedzīvotāji, lasāms intervijā "Dienā".
Jau vēstīts, ka pašreiz universālā pasta pakalpojuma (UPP) Latvijā līdz šī gada beigām nodrošina "Latvijas pasts". Atbilstoši Pasta likumam Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) šogad izsludināja konkursu par UPP nodrošināšanu uz pieciem gadiem no 2020.gada 1.janvāra. Konkursā pieteicās viens pretendents - "Latvijas pasts". Ja konkurss noslēdzas bez rezultāta, SPRK divu gadu laikā jārīko jauns konkurss un līdz nākamā konkursa rezultātu paziņošanai, UPP saistības tiek pagarinātas esošajam pasta komersantam. Tas nozīmē, ka no 2020.gada 1.janvāra UPP jebkurā gadījumā turpinās nodrošināt "Latvijas pasts".
SM skaidro, ka UPP sastāvā ietilpst arī preses piegāde, taču atbilstoši Pasta likuma pārejas noteikumiem līdz šī gada 31.decembrim ir spēkā regulējums, kas nosaka īpašu kārtību attiecībā uz preses piegādi un šī pakalpojuma rezultātā radīto zaudējumu kompensēšanas mehānismu, neattiecinot uz šo pakalpojumu UPP saistības. Proti, no valsts budžeta pilnā apmērā kompensē zaudējumus, ko veido starpība starp preses piegādes faktiskajām izmaksām un maksājumiem, ko veic preses izdevumu izdevēji.
Ministrija norāda, ka nav iespējams nodrošināt juridisku noteiktību par preses piegādes finansēšanu pēc šī gada 31.decembra, kas, savukārt, var radīt risku konkursa par UPP pakalpojumu nodrošināšanu rezultātu objektivitātei. SPRK ir noteicis UPP saistības "Latvijas pastam", taču saistībās, kas noteiktas līdz 2019.gada 31.decembrim neietilpst preses piegāde pakalpojums un tam nav noteikts regulatora apstiprinātais tarifs. No 2020.gada 1.janvāra zaudēs spēku pagaidu regulējums attiecībā uz preses piegādi, bet tiks pagarinātas esošās UPP saistības, tāpēc SPRK būs jānosaka arī saistības un jāapstiprina tarifi preses piegādes pakalpojumam kā UPP sastāvā esošam pakalpojumam.