Sestdiena, 20.aprīlis

redeem Mirta, Ziedīte

arrow_right_alt Ekonomika \ Latvijā

Cilvēkus atgriezties Latvijā motivē ģimene un draugi

AR CERĪBU. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka ārvalstīs dzīvojošo cilvēku piesaiste Latvijas darba tirgum ir nozīmīga ne tikai Latvijas ekonomiskajai izaugsmei, bet arī vispārējai valsts attīstībai. Tieši viņi var ieviest jaunas idejas un prakses Latvijā © Dmitrijs Suļžics/F64 Photo Agency

Sociālā kustība Latvija strādā savā pirmajā darbības gadā ir ļāvusi saprast gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem, vai tos apmierina šāds darbaspēka piesaistes veids un vienlaikus reemigrācijas programmas sastāvdaļa. Latvijā atgriezušos, ar darba vietām nodrošinātu cilvēku skaits ir neliels – 132. Projekta mērķis gan nav piepildīt visas vakances Latvijā, turklāt šīs kustības īpašā pieeja ir individuāla palīdzība katram, kas nolēmis atgriezties, un viņa ģimenei.

Līdz šim ir saņemti vairāk nekā 200 pieteikumu no cilvēkiem, kas vēlas atgriezties Latvijā, sacīja mobilo sakaru operatora Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. Tele2 ir iniciējis sociālo kustību Latvija strādā.

Projekta otrajā gadā plānots dubultot no ārzemēm atgriezušos cilvēku skaitu. Tajā iesaistījušies jau 93 darba devēji, kas apņēmušies Latvijā atsaukt vismaz 336 izbraukušos valstspiederīgos. Uzņēmumi piedāvā darba vietas dažādās nozarēs, ja nepieciešams, tad palīdz jaunajiem darbiniekiem risināt dažādus praktiskus, ar atgriešanos saistītus jautājumus. 18 uzņēmumu ir jau izpildījuši vai pat pārspējuši sākotnējās apņemšanās par konkrēta ārvalstīs strādājošo skaita piesaisti savam uzņēmumam. Visvairāk aizbraucēju piesaistījuši Nacionālie bruņotie spēki (NBS) - 32 cilvēkus, informē kustības Latvija strādā koordinatore Laura Bringina.

Iespējams, darba devēji bijuši piesardzīgi, jo vairākums piedāvā piesaistīt tikai vienu līdz trīs šobrīd ārzemēs dzīvojošos. Neatkarīgajai daži darba devēji atzina, ka pagaidām vērtē šo kustību un pēta, kāda ir potenciālo reemigrantu interese un vajadzības. Taču, ja pieteiktos vairāk cilvēku nekā norādīto vakanču, darbiniekus neatraidītu.

Ekrānuzņēmums no Neatkarīgās

Viens no sociālās kustības dalībniekiem ir tulkošanas birojs Skrivanek Baltic. Tam būtu vajadzīgi divi darbinieki. Birojā atzina, ka pašlaik tas vēlas sākt ar mazumiņu, jo kustībā iesaistījās tikai pagājušajā nedēļā. Neviens darba tīkotājs vēl nav pieteicies.

SIA Maxima Latvija apņēmusies piesaistīt piecus darbiniekus. Uzņēmumā apzinās, ka ārzemēs strādājošiem pārdevējiem veikalos ir lielāka minimālā alga, tāpēc viņus ar atalgojumu ieinteresēt nevar. Pašlaik ir brīvas darba vietas loģistikā, kur ir konkurētspējīgs atalgojums, tāpēc Maxima Latvija piedāvās šīs vakances.

Savukārt NBS atzīst, ka ir ne tikai stiprākais, bet arī visapņēmīgākais kustības partneris, kurš profesionālajam dienestam sākotnēji apņēmās piesaistīt 30 ārvalstīs dzīvojošo pilsoņu vecumā no 18 līdz 40 gadiem. Kā redzams, plāns ir pārpildīts. NBS piedāvājumā ir konkurētspējīgs atalgojums, plašas sociālās garantijas, karjeras izaugsme, bezmaksas apmācība specialitātē, svešvalodās un citās dienestam nepieciešamās jomās, karavīru bērnus ir tiesības ārpus kārtas iekārtot pirmsskolas izglītības iestādēs, kā arī karavīram par katru izdienas stāža gadu pēc atjaunošanās aktīvajā dienestā izdienas pensija tiks paaugstināta par diviem procentiem.

Šogad sociālās kustības kampaņā kā nozīmīgākais informācijas kanāls tiks izmantotas aizbraucēju ģimenes un draugi, jo, kā liecina pieredze, tieši viņi ir aktīvākie mājās saucēji. Nereti ģimenes locekļi paši sameklē un piedāvā informāciju par vakancēm. Kā liecina sociālās kustības darbības laikā apkopotie dati, visbiežāk par atgriešanos Latvijā domā speciālisti bez ģimenes, kuri bijuši prom aptuveni piecus gadus, ģimenes cilvēki ar daudzu gadu ārvalstu pieredzi, kā arī jaunieši īsi pēc studiju beigšanas ar nelielu darba pieredzi.

Aizbraucējus atgriezties motivē ģimene un draugi, stabilitāte, sentiments, vēlme vairāk paveikt un dalīties ar ārvalstīs iegūto pieredzi. Vairāk nekā pusei (53%) aptaujāto interesē speciālista līmeņa vakances, piektdaļa meklē vadītāja un eksperta līmeņa vakances, bet 15% - entry-level jeb jaunākā speciālista vakances. 44% vēlas augstāku atalgojumu nekā šeit strādājošie, tomēr gandrīz puse apzinās Latvijas algu līmeni un ir gatavi rast kompromisu. Aizbraucējus arī interesē darba vietas, kur valda mūsdienīga darba kultūra, elastīgs darba laiks un tiek piedāvāta veselības apdrošināšana.