SIEVIETES LATVIJĀ. Lāsma Bekina: Mammas gēns man tomēr piemīt
Dārzkopības uzņēmums Rītausma ir viens no lielākajiem dārzeņu audzēšanas uzņēmumiem Latvijā – gadā tajā izaudzē aptuveni 200 tonnu gurķu, tomātu un salātu, kas galvenokārt nonāk Latvijas veikalos. Uzņēmuma vienīgā īpašniece un vadītāja ir Lāsma Bekina, kura pirms četriem gadiem būtiski mainījusi savu dzīvi.
No gaisa nekas nekrīt
Uzņēmumu Rītausma, privatizējot dārzniecību Daugava, izveidoja Lāsmas mamma Valda Bekina. Diemžēl Lāsmai nācās pēkšņi zaudēt mammu, kura ne tikai bija izveidojusi Eiropas līmeņa uzņēmumu, bet arī nozarē bija ļoti cienīta persona. Vaicāta, vai kļūt par uzņēmēju ir pašas pārdomāts solis vai apstākļu sakritība, Lāsma stāsta: «Kad pirms četriem gadiem sāku strādāt mammas radītajā uzņēmumā, bet jau bez viņas klātbūtnes, visai īsā laika periodā sapratu - citu variantu nav, nāksies pašai pārņemt uzņēmuma vadību. Toreiz tas šķita vienīgais pareizais solis, lai saglabātu mammas mūža darbu - iet, cīnīties, par spīti apkārtējo viedoklim. Vai to darītu vēlreiz - JĀ! Nebija viegli, jo toreiz tikai nedaudzi ticēja, ka es to spēšu. Taču es sapratu, ka mamma ir bija vienīgais cilvēks, kas bija zinājusi - ja vajadzēs, es iešu, darīšu, lai cik arī grūti un smagi tas būtu. Par spīti it visam. Šobrīd saprotu, ja toreiz būtu padevusies, nobijusies, tad diez vai uzņēmums būtu tāds, kāds tas ir tagad. Un vai vispār būtu?» Arī bērnību Lāsma pavadīja pie vecmāmiņas laukos ar visiem ietilpstošajiem bonusiem - nelielu lauku saimniecību un ikdienas pienākumiem. Jau agri tika pieradināta pie patstāvības un iemācīta - ja kaut ko gribi, tas ir jānopelna ar darbu, nekas tāpat no gaisa nenokrīt. Arī vēlākos gados vasaras un brīvdienas viņa bieži pavadīja, palīdzot lauku darbos un strādājot noliktavā pie mammas.
Komandā ir spēks
Sākums uzņēmuma vadībā nebija viegls - daudziem Lāsma joprojām bija «mazā Lāsmiņa» ar mākslinieces dvēseli. Tā nu bija sanācis, ka jau pēc vidusskolas (Jēkabpils Valsts ģimnāzijas) beigšanas mamma bija strikti noteikusi: dari ko gribi, mācies kur gribi, tikai neko, kas būtu saistīts ar lauksaimniecību. Bet lauksaimniecība bija tieši tas, ko vēlējās Lāsma - iet mammas pēdās. Uzņēmuma vadītāja paskaidro: «Pēc izglītības esmu projektu vadītāja izklaides industrijā. Vairākus gadus šajā nozarē ir nostrādāts - aizvadītas vairākas sezonas, līdzorganizējot Riga fashion week, kur ieguvu lielāko pieredzi organizēšanas darbā, izprotot, kāda loma un nozīme ir pareizai komunikācijai un to, ka vienmēr jābūt rīcības plānam neparedzētām situācijām. Tā ir dzīve - tev ir viens scenārijs, bet kādam citam 25 citi.»
Diemžēl ar mammu kopā plecu pie pleca pie vadības un organizācijas procesiem strādāt nesanāca. Galvenā mācība, kas gūta no mammas dzīves: būt cilvēkam orķestrim un darīt visu pašai, būt pieejamai 24/7 - tas ir ātrākais veids, kā nokļūt tur, kur uzber trīs saujas smilšu. Tu vari būt izcils aroda meistars, bet vadītājs bez komandas ir kā vējdzirnavas vētrā - tikai laika jautājums, kad vējš tās salauzīs. Tāpēc tika meklēti cilvēki, no kuriem izveidot savu komandu.
«Grūti apgalvot, ka vadītājam nepieciešamās īpašības tiek ieliktas šūpulī, manuprāt, tas rodas dzīves pieredzes laikā. Šad tad kopā ar mammas tuvākajiem draugiem pasmejamies - tomēr mammas gēns man esot, tikai līdz šim to izmanīgi esmu spējusi noslēpt. Atbilde vienkārša - iepriekš nebija vajadzības šo gēnu izcelt,» saka Lāsma
Mācās no neveiksmēm
Mamma Lāsmai bija kā piemērs, ka sievietes spēj un ir veiksmīgas biznesā. Lai arī kā, arī vīrieši, kas ir dominējošais dzimums biznesa pasaulē, vairāk skatās uz darbiem, sasniegto un uzņēmumu, kuru vadi. Protams, nezinot ikdienas darbības sfēru, ik pa laikam nākas saskarties ar dažādiem kurioziem, kuri šad tad ir iedragājuši jaunās vadītājas pašnovērtējumu, bet ar laiku tas iemāca paņemt no situācijas labāko mācību un pāršķirt nākamo lapu. Lāsma: «Ne jau visu laiku ir bijis spēks iet un darīt, lai tur vai kas. Pagājušais gads bija īpaši smags un pilns ar dažādām mācībām. Vienā brīdī rokas nolaidās un gribējās padoties. Bija pamatīgs spēka izsīkums un zudusi ticība sev un tam, ko jau biju paveikusi.»
Gadījās vairākkārt saskarties ar viedokli: «Nu kas tur grūts, tu taču tiki pie gatava uzņēmuma, guli uz gataviem lauriem.» Ja bieži sanāk dzirdēt šādas frāzes, cilvēks ar laiku sevi sāk programmēt, ka tas nav paša nopelns, ka neko īsti neesi sasniedzis, ka tas ir nieks mainīt ierasto kārtību, vadības stilu un izveidot lojālu komandu, kura spēs patstāvīgi organizēt savu darbu. Tomēr viss notiek tā, kā tam jānotiek, un tad, kad tam jānotiek. Īstajā laikā sastapti cilvēki, vārdi, pareizā motivācija, un esi atpakaļ uz pareizā ceļa - citā formā un ar modificētu attieksmi pret dzīvi. Atpakaļ pie savas patiesās būtības. Ir ļoti svarīgi, kādi cilvēki ikdienā ir blakus - darbā un ārpus darba. Tie var celt un motivēt sasniegt vēl augstākas virsotnes vai tieši pretēji - graut un apstādināt. «Esmu diezgan paškritiska, pat pārāk, tāpēc ir situācijas, kad šis vai tas, pareizāk vai nepareizāk, tomēr labāk ir redzams no malas, nevis no sava redzes punkta. Vien laimes spēle, vai mēs savā dzīves ceļā spējam sastapt pareizos cilvēkus, kuri mums spēs pavērt acis plašāk un iedvesmos palūkoties uz situāciju vai lēmumu no cita skatu punkta. Grozies kā gribi, viss sākas vien ar tevi pašu, jo pret visu plašo pasauli tu esi kā spogulis - kādu enerģiju izstarosi, tādu saņemsi pretī.»
Jāatrod laiks sev
«Pirms kāda laika trenere teica: tu esi Ferarri, bet izturies pret sevi kā pret žiguli! Tā bija laba viela pārdomām. Rezultātā sāku krasi pārplānot savu ikdienu un izrauties no savas komforta zonas, jo ir ļoti viegli pazust darbā, ieslīgt rutīnā.» Ikdienā uzņēmēja bieži apmeklē dažādus seminārus, kas saistīti ar nozari, kā arī pašizaugsmi un darbu komandā, daudz lasa ar to saistīto literatūru. Lai gūtu papildu enerģiju un pārslēgtos no ikdienas, divas trīs reizes nedēļā ir atvēlētas sportam - gan skrienot brīvā dabā, gan apmeklējot individuālās nodarbības sporta zālē. Lāsmai nav labākas meditācijas kā garas pastaigas gar jūru. Un, protams, laiks arī sevis palutināšanai kādā salonā, lai vairotu sievišķību un relaksētos pēc garas dienas. Kopīga jautro atmiņu pārcilāšana ar tuvākajiem draugiem vienmēr palīdz vairot pozitīvās emocijas. Kad ar visu minēto ir par maz, Lāsma dodas ārpus Latvijas - vides maiņa vislabāk palīdz sakārtot prātu un rast atbildes uz jautājumiem, kuru atbildes kaut kur apmaldījušās.
Taujāta par nākotnes plāniem, Lāsma ir strikta: «Tas nebūs īsts vadītājs, kurš nedomā par izaugsmi un attīstību. Ir vairākas ieceres, dažas no tām jau ir procesā, dažas gaida īsto brīdi. Viens no maniem moto - pastāvēs tas, kurš mainīsies, kā arī: septiņas reizes nomēri pirms nogriez! Vienmēr var gribēties ātrāk, augstāk, tālāk un modernāk. Pirmām kārtām ir vēlēšanās maksimāli sakārtot iekšējos uzņēmuma procesus, protams, neaizmirstot par nākotnes plāniem. Jādzīvo, stabili stāvot uz zemes tagadnē, lai pavērtu durvis spožai nākotnei.»