SIEVIETES LATVIJĀ. Vadītāja ar radošu dzirksti

 
KARINA RAČKO: «Es jebkurā dzīves situācijā saskatu kaut ko labu. Mani draugi šo manu rakstura iezīmi ļoti novērtē, un tas palīdz mīlēt dzīvi, sevi un savus apkārtējos» ©Rūta KALMUKA, F64 Photo Agency

Dzīve ir vislabākā skolotāja, ir pārliecināta HUPPA apģērbu zīmola un veikalu vadītāja Latvijā Karina Račko. Tā ir sniegusi gan uzslavas, gan sabārusi, taču kopumā devusi daudz vērtīgu atziņu un pieredzi, kas Karinu veidojusi par personību, kāda viņa ir šobrīd.

Karinai jau kopš skolas laikiem paticis savu radošumu, tā teikt, likt lietā - zīmēt, gleznot, šūt, šīs prasmes tika noslīpētas Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (tagad - Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola). Taču pirmais darba rūdījums gūts, startējot biznesa vidē - viņa kopā ar vīru izveidoja fotosalonu. Atbilstošas izglītības, kā arī pieredzes uzņēmējdarbības vidē nebija ne vienam, ne otram, taču abi bija tikko apprecējušies, vēl ļoti jauni un idejām pārbagāti. Tāpēc nolēma - jāmēģina. «Es uzskatu, ka, tikai darot, cilvēks mācās. Un man dzīve parādīja, kādu zināšanu man vēl trūkst. Piemēram, apguvu grāmatvedību, lai gan papīru darbs nav mana mīļākā nodarbe, taču tobrīd šīs iemaņas man bija ļoti noderīgas,» stāsta Karina.

Noderīgas atziņas

Taču arī mākslas novirziens netika atstāts novārtā - Karina ir izskolojusies par vizuālās mākslas un mājturības skolotāju un kādu laiku arī pastrādāja par zīmēšanas skolotāju, tostarp mākslas pasaulē caur zīmēšanu ieveda arī savas atvases.

«Kad bērni bija mazi, protams, prioritāte bija viņi, viss pārējais bija novirzījies otrā plānā,» norāda Karina. Taču, kad bērni jau bija nedaudz paaugušies, Karina bija apņēmības pilna vēlreiz sevi apliecināt biznesā. Šoreiz kā biznesa partneris tika izvēlēta draudzene, bijusī kursabiedrene. Tika atvērts modes salons, pašām bija sava šūšanas darbnīca, tika algotas šuvējas. «Tas bija ļoti interesants un jauks laiks - modes skates, apģērbu ražošana, pašām savs veikals. Taču vienlaikus guvu arī vēl kādu dzīves mācību - biznesu ar draugiem nevajag veidot,» atzīst Karina. Uzņemtie biznesa apgriezieni pamazām apsīka, taču Karina ir cilvēks, kas nemet plinti krūmos, bet izdara secinājumus un raugās pēc jaunām iespējām.

Jauna lappuse 2006. gadā

Karina nolēma papildināt savu profesionālo zināšanu bagāžu un izzināja interjera dizaina knifiņus, kas ir vēl viens mākslas novirziens, kurš ir tuvs Karinas sirdij.

Jaunas vēsmas profesionālajās gaitās Karinu sasniedza 2006. gadā - tobrīd vēl jauns un mazpazīstams bērnu virsapģērbu zīmols Huppa no Igaunijas meklēja uzņēmīgu cilvēku, kas šo zīmolu spēs attīstīt arī Latvijā. Un Karina atsaucās. «Savā ziņā atgriezos pie jau sev ļoti pazīstamas darbības nišas - apģērbi, tirdzniecība, veikali.»

Latvijā Huppa ienāca ar vienu nelielu veikaliņu, taču gadu gaitā veikali ir paplašinājušies un mainījuši savas atrašanās vietas, kas tagad ir nostabilizējušies trīs ļoti izdevīgos, klientiem pieejamos Rīgas nostūros, kā arī Huppa apģērbi nopērkami pie sadarbības partneriem daudzviet Latvijā. Un Karinas virsuzdevums ir raudzīties, lai visi procesi - veikalos, noliktavā, pie sadarbības partneriem - ritētu bez aizķeršanās. «Atbildu par visu un visiem, kas saistāms ar Huppa Latvijā. Ja ir vajadzība, esmu, piemēram, arī pārdevēja veikalā. Tāpat piedalos arī jaunu kolekciju izstrādē, jo ikdienā esmu ciešā saskarsmē ar klientiem - uzklausu viņu vēlmes, redzu, kas vēl būtu pilnveidojams, lai apģērbs būtu maksimāli ērts. Tas ir ļoti radošs un interesants process - kopīgās sapulcēs izvērtēt un rast jaunas idejas, ko liksim jaunajā katalogā. Ar ļoti lielu degsmi ķeros klāt arī darbiem, kas saistīti ar jauno kolekciju prezentācijām - tad notiek tikšanās ar sadarbības partneriem, runājam, kas ir populārākās preces, kas būtu jāpamaina. Mani aizrauj arī jaunu veikalu atvēršana: īstā dizaina un mēbeļu izvēle, apģērbu izkārtošana. Protams, to nedaru es viena - tas ir komandas darbs, taču šajos minētajos procesos iesaistos ar lielu prieku un interesi. Turklāt visi šie darbi ir ciešā sasaistē ar manu izglītību, maniem hobijiem. Nenoliedzami, nevaru iztikt arī bez rutīnas darbiem, tostarp dažādu formalitāšu, dokumentācijas sakārtošanas, kas man kā radošam cilvēkam noteikti nav sirdsdarbs. Taču arī tie ir mani pienākumi, un es tos veicu.»

Karina secina, ka Latvijā dominē un ir pieprasītas spilgtas krāsas, tikmēr Lietuvā priekšroka tiek dota tumšākas krāsas apģērbiem, savukārt Somijā un Krievijā - galvenais uzsvars ir, lai apģērbs būtu maksimāli silts, īpašu vērību pievēršot tieši apģērbu siltinājumam. Tikmēr Latvijā nav tik bargi laikapstākļi, tāpēc pie mums iecienīti ir starpsezonu apģērbi. «Pie šīs līnijas Latvijas tirgus vajadzībām esam rūpīgi piestrādājuši, lai klientiem būtu, no kā izvēlēties. Ideju, ko un kā vēl pilnveidot, ir ļoti daudz, taču katra jauna detaļa sadārdzina galarezultātu, tāpēc jāatrod vidusceļš starp novitātēm un cilvēku pirktspēju.»

Bez hierarhijas

Huppa vadītāja Latvijā ir pārliecināta, ka zīmola veiksmes pamatā ir apģērba kvalitāte un funkcionalitāte. «Ja cilvēks ir apmierināts ar pirkumu, viņš par to pastāstīs un ieteiks citiem. Tā arī soli pa solim esam kuplinājuši savu klientu loku. Tiesa gan, jāteic, ka šo gadu laikā vairākas paaudzes jau ir izaugušas no bērnu vecuma, tāpēc, ņemot vērā klientu interesi, šogad esam arī radījuši pieaugušo apģērbu līniju.»

Huppa Latvijā pašreiz strādā astoņi cilvēki, un šādam nelielam kolektīvam ir daudz priekšrocību, piemēram, laika gaitā ar katru no darbiniekiem var izveidot ciešāku saikni - aprunāties, paskaidrot, izstāstīt. Karina atklāj, ka viņai nav saistošs saskarsmes modelis, kur valda hierarhija - es esmu vadītājs, tu - pārdevējs. «Visa pamatā tomēr ir koleģiālas attiecības, savstarpēja uzticēšanās, atklāta komunikācija. Jā, es kā vadītāja galu galā pieņemu lēmumu, bet pirms tam ir notikušas sarunas ar darbiniekiem, viņu uzklausīšana. Manuprāt, tā var veidot cieņpilnas attiecības kolektīvā, ja darbinieki jutīsies sadzirdēti.»

Darbs nav visa dzīve

Lai arī darbs Karinai ir nozīmīga ikdienas sastāvdaļa un viņa vadītājas ampluā jūtas komfortabli, viņa vienlaikus atzīst, ka jebkuram jāspēj rast balanss starp darbu un privāto dzīvi. «Kad ir mazi bērni, to izdarīt, uzskatu, ir ļoti grūti, bet ne neiespējami. Kad bērni jau ir nedaudz paaugušies, tas ir laiks, kad sieviete atkal ar jaunu uzrāvienu var atgriezties apritē. Arī es šos posmus esmu pieredzējusi. Visa pamatā tomēr ir laika plānošana un prioritāšu izvirzīšana. Tad viss ir izdarāms, paveicams, savienojams.»

Šobrīd viņa sevi vislabprātāk restartē, dodoties ceļojumos - viņa var būt gan aktīva tūriste, kas izbauda svešzemju dabas skaistumu, gan tik pat labi baudīt rimtu atpūtu pludmalē. Tagad tieši nelielai, laiskai atpūtai vēl ir vaļa, bet tieši uzreiz pēc Jāņiem pie durvīm klauvē jaunā darba sezona, proti, sākas aktīvs darbs pie jaunās apģērbu kolekcijas, un spraigais darba ritms noslēdzas ap aprīli. Taču, ja cilvēks ir savā īstajā vietā, nekas nav par grūtu. Un Karina ir savā īstajā vietā.