Lai gan Latvijā sievietes saņem vidēji par 15 procentiem mazāku algu nekā vīrieši un par desmito daļu vidēji zemāku pensiju vecumdienās, liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka sieviešu un vīriešu nelīdztiesība ir reti sastopama, liecina jaunākais Eirobarometra pētījums.
Tā domā 54 procenti aptaujāto Latvijā, savukārt Eiropas Savienības (ES) valstīs kopumā cilvēki domā citādi – lielākā daļa (vairāk nekā 60 procentu) uzskata, ka nelīdztiesība pastāv un ir izplatīta. Diemžēl dati apliecina, ka nelīdztiesība pastāv gan Latvijā, gan ES kopumā un situāciju par sliktu vērsusi ekonomiskā krīze, jo daudzās valstīs tieši sievietes vairāk bijušas pakļautas atlaišanām, darba slodzes palielināšanai vai algas samazināšanai.
Latvijā vairāk iedzīvotāju salīdzinājumā ar Eiropu uzskata, ka ģimenes dzīve cieš, ja mātei ir pilnas slodzes darbs; ka vīrieši kopumā ir mazāk kompetenti mājas darbu veikšanā nekā sievietes; ka tēvam priekšplānā jāizvirza karjera, nevis sava mazā bērna pieskatīšana. Vislielākā atšķirība starp Eiropas valstīm vidēji un Latviju ir viedoklis par to, vai bērnu aprūpes sektorā, piemēram, bērnudārzos, būtu jāstrādā vairāk vīriešiem. 63 procenti Latvijas iedzīvotāju tam nepiekrīt (ES šādam viedoklim nepiekrīt ap 30 procentu). Kā joma, kurā dzimumu nevienlīdzības jautājums ir jārisina vissteidzamāk, gan Eiropā, gan Latvijā ir vardarbība pret sievietēm. Taču Latvijas viedoklis izceļas citviet: vairāk nekā piektā daļa Latvijas iedzīvotāju domā, ka steidzami jārisina vīriešu īsākā dzīves ilguma problēma (citas valstis to par īpašu problēmu neuzskata).
«Lielākā daļa meiteņu un zēnu jau skolas gados pielāgo savas cerības pasaulei, kurā dzīvo,» uzskata Eiropas tieslietu un dzimumu līdztiesības komisāre Vera Jurova, «skolotājs skolā var stāstīt par to, ka zēni un meitenes ir līdztiesīgi profesijas, karjeras izvēlē, bet realitātē meitenes diemžēl darba tirgū saņems par 16 procentiem mazāku algu, ka būs, iespējams, jāpārtrauc karjera, lai rūpētos kādu ģimenes locekli, un beigās būs par 40 procentiem mazāka pensija vecumdienās nekā meiteņu klasesbiedriem zēniem.»
Tieši, ņemot vērā šos dzimumu līdztiesības sociālos aspektus, viens no ES mērķiem ir palielināt sieviešu skaitu darba tirgū. Pēc Eurostat datiem, ir būtiskas atšķirības nodarbinātībā starp dzimumiem, proti, 58,5 procenti no sievietēm ir nodarbinātas, savukārt vīriešu vidū nodarbinātības līmenis ir daudz augstāks – 70 procentu. Jautājot, kādi ir efektīvākie veidi, kā tos sasniegt, Latvijas iedzīvotāju viedoklī priekšplānā izvirzās ierosinājums padarīt pieejamākus bērnu aprūpes pakalpojumus, kā arī padarīt sievietēm vieglāku darba apvienošanu ar mājsaimniecības pienākumiem. Tāpat Latvijā aptaujātie uzskata, ka plašāk jāizmanto elastīga darba organizācija (darbs mājās, nepilna slodze u.c.). Piektā daļa aptaujāto piekrīt, ka jānodrošina, lai sievietēm strādāt būtu finansiāli izdevīgi.
Dati apliecina, ka 15 gadu vecumā meiteņu izglītības līmenis ir vienlīdz augsts kā zēniem un pat augstāks gan matemātikā, gan lasītprasmē, taču dažādu stereotipu dēļ studēt matemātiku, inženierzinātnes meitenes izvēlas daudz retāk nekā zēni, kā rezultātā 70 procentu šo studiju programmu absolventu ir vīrieši, divreiz vairāk vīriešu strādā tehnoloģiju un attīstības jomā, inženierzinātnēs nodarbinātas tikai 20 procentu sieviešu. Neraugoties uz augsto zināšanu līmeni arī eksaktajās zinātnēs vidusskolā, 79 procenti no izglītības zinātņu absolventēm ir tieši sievietes, līdzīgi arī veselības jomā un sociālajā aprūpē.
Eiropas Parlamenta Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas diskusijās ceturtdien Briselē uzstājās 11 gadus vecā Manona van Hurebeke, kura pērn ieguva Eiropas digitālās meitenes titulu. Savu pirmo robotiņu Manona uzprojektēja deviņu gadu vecumā, meitene mācās projektēšanu, tehnologijas un palīdz tās apgūt saviem klasesbiedriem un pat skolotājiem. «Mans sapnis ir, lai skolās vairāk mācītu tehnoloģijas,» saka Manona. Savukārt Eiropas komisāre V. Jurova uzskata: mēs zaudējam talantus zinātnē, ja nenodrošinām līdzvērtīgas iespējas gan zēniem, gan meitenēm. Viņa ir pārliecināta, ka ES var kļūt konkurētspējīgāka pasaulē, tikai ievērojot šo principu. Diskusijās vairākkārt izskanēja, ka lielākajai daļai ES valstu joprojām ir aktuāli aizspriedumi par to, kas ir sieviešu un kas vīriešu profesijas, kādām jābūt meitenēm (maigām, saprotošām) un kādiem zēniem (ambicioziem, spēcīgiem). Tāpat mācību grāmatās arvien dominē uzskats, ka sievietes veic aprūpētāju darbu, ir skolotājas, bet vīrieši – zinātnieki un vadītāji vai smaga darba veicēji. Vairāki parlamentārieši uzsver rotaļlietu lomu bērnu attīstībā, proti, zēniem dod lego klucīšius, konstruktorus, bet meitenēm – bārbijas, kas arī ietekmē nākamās profesijas izvēli. Gan meitenēm, gan zēniem vajadzētu ļaut izvēlēties.
Uzziņai!
Latvijā sievietes saņem vidēji par 15% mazāku algu nekā vīrieši
Sievietes vairāk strādā pusslodzes darbu – vidēji ES 31,9% sieviešu, vīrieši tikai 8,4%
Vīriešu nodarbinātības līmenis ir augstāks – vidēji ES nodarbināti 69,9% vīriešu, 58,5% sieviešu
Latvijā sievietes saņem par 9% zemāku pensiju nekā vīrieši
Vīriešu dzīves ilgums (69 gadi) Latvijā ir par desmit gadiem īsāks nekā sievietēm (79 gadi)