Kargina 15 miljonu lietu nodod jaunai izskatīšanai

Augstākās tiesas Civillietu departaments pievienojās likvidējamās akciju sabiedrības "Reverta” ("Reverta”) argumentiem, ka bijušā AS "Parex banka" akcionāra Valērija Kargina dēla Rema Kargina prasības lietā pret "Reverta” apelācijas instances tiesa nebija piemērojusi uz šo lietu attiecināmās tiesību normas, kas reglamentē valsts atbalsta pasākumus komercsabiedrībām un šo komercsabiedrību pakārtoto saistību izpildes kārtību.

2016. gada 13. jūnijā tika apmierināta Valērija Kargina dēla Rema Kargina prasība pret "Reverta”, viņam par labu piespriežot vairāk nekā 15 miljonus eiro.

Tiesas spriedums paredz atcelt Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2016.gada 13.jūnija spriedumu prasības apmierinātajā daļā un nodot lietu šajā daļā jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai kā apelācijas instances tiesai.

"Reverta” bija iesniegusi kasācijas sūdzību par Augstākās tiesas spriedumu, ar kuru 2016. gada 13. jūnijā tika apmierināta bijušā AS "Parex banka" akcionāra Valērija Kargina dēla Rema Kargina prasība pret "Reverta”, viņam par labu piespriežot vairāk nekā 15 miljonus eiro. Šīs lietas ietvaros Augstākā tiesa lūdza paust viedokli arī Eiropas Komisiju (EK), kas savos apsvērumos atbalstīja "Reverta” nostāju, ka Eiropas Savienības tiesības un EK lēmumi liedz pildīt "Reverta” pakārtotās saistības.

Jāatgādina, ka kopš „Parex bankas” restrukturizācijas līdz brīdim, kad 2014. gada 1. jūlijā stājās spēkā Komercdarbības atbalsta kontroles likuma grozījumi, „Reverta” procentos par pakārtotajām saistībām samaksāja 18,6 miljonus eiro - pamatā tās veiktas ar bijušo „Parex banku” saistītām personām un viņu ģimenes locekļiem.

Iepriekš "Reverta” advokāts Agris Bitāns jau norādīja, ka izmaiņas Komercdarbības atbalsta kontroles likumā, aizliedz veikt jebkādus maksājumus subordinētā kapitāla jeb pakārtoto saistību turētājiem pirms valsts ieguldījuma pilnīgas atmaksas. Advokāts norādīja, ka ar Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2016.gada 13.jūnija spriedumu tiesa lika "Reverta” pārkāpt Eiropas Savienības tiesību normas un Eiropas Komisijas lēmumu prasības, un ar spriedumu faktiski radītais ES valsts atbalsta noteikumu pārkāpums būtu uzskatāms par Latvijas Republikas pieļautu pārkāpumu un potenciāli var radīt negatīvas sekas valstij.

Būtiski, ka citā civillietā ar praktiski identiskiem faktiskajiem apstākļiem visas trīs tiesu instances bija noraidījušas prasību pret "Reverta”, atzīstot, ka "Reverta” nav jāpilda pakārtotās saistības. Spriedums šajā lietā ir stājies spēkā. Savukārt Satversmes tiesa jau 2015.gada 13.oktobrī lietā Nr.2014-36-01 lēma, ka norma par procentu maksājumu apturēšanu no komercsabiedrības, kas nonākusi finansiālās grūtībās un saņem valsts atbalstu, atbilst Satversmei. Lieta bija ierosināta pēc Kargina dēla Maksima Kargina un otra bijušā bankas īpašnieka Viktora Krasovicka pieteikuma.

Augstākās tiesas Civillietu departaments ar 2018.gada 27.jūnija spriedumu apmierināja "Reverta” kasācijas sūdzību, atcēla "Reverta” nelabvēlīgo spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

2018.gada 28.jūnijā "Reverta” likvidatores amatu atstāja Ruta Amtmane, kura iepriekš 5 gadus bija "Reverta” valdes locekle. Viņas vadībā uzņēmums noslēdza kredītportfeļa pārdošanas darījumu par vairāk nekā 4500 kredītlietām, turpināja līdzekļu atgūšanu valsts atbalsta atmaksai un darbu pie vietējo un ārvalstu meitas sabiedrību likvidācijas, kā arī panāca vairāku būtisku tiesvedību sekmīgu virzību, tai skaitā arī pret bijušajiem "Parex banka” īpašniekiem.

"Reverta” akcionāru sapulce likvidatora amatā apstiprināja Kristapu Timparu. K.Timparam ir vairāk nekā 10 gadu pieredze Latvijas banku sektorā. K.Timpars iepriekš pildījis dažādu struktūrvienību vadītāja pienākumus akciju sabiedrībā "Latvijas Krājbanka” un akciju sabiedrībā "Latvijas Hipotēku un zemes banka”. Papildus darbam likvidējamajā akciju sabiedrībā "Reverta” K.Timpars ir arī PA Privatizācijas sertifikātu aprites un uzskaites nodaļas vadītājs. K.Timpars ir ieguvis Latvijas Universitātes maģistra grādu starptautisko ekonomisko attiecību specialitātē, kā arī bakalaura grādu tiesību zinātnēs.