Ukrainas kara 786. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:21]

© Scanpix

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 19. aprīlī. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:21. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien paziņojis, ka NATO jāizšķiras, vai tā patiešām ir Ukrainas sabiedrotā, aicinot paātrināt Kijivai tik ļoti nepieciešamo ieroču piegādi.

"Mūsu debesīm atkal jākļūst drošām," videokonferencē ar NATO dalībvalstu aizsardzības ministriem uzsvēra Zelenskis.

"Tas ir pilnībā atkarīgs no jūsu izšķiršanās. Izšķiršanās, vai dzīvība patiešām visur ir vienlīdz vērtīga. Izšķiršanās, vai jums ir vienlīdzīga attieksme pret visiem partneriem. Izšķiršanās, vai mēs patiešām esam sabiedrotie," norādīja Ukrainas prezidents. Viņš uzsvēra, ka Ukraina nevarēs sevi aizsargāt bez Rietumu atbalsta.

21:00. Eiropas Savienība (ES) plāno piemērot Krievijai 14.sankciju kārtu par atkārtoto iebrukumu Ukrainā, piektdien paziņojusi augsta ranga ES amatpersona.

Sankcijas - aktīvu iesaldēšana ES - būs vērstas pret personām un organizācijām, kas palīdz apiet ES sankcijas, kas jau ir piemērotas Krievijai, sacīja amatpersona.

Sankcijas skars naftas tankkuģus, kas transportē Krievijas naftu, neskatoties uz spēkā esošajām sankcijām, kuru mērķis ir to nepieļaut, atklāja ES diplomāts.

20:04. ASV Pārstāvju palāta piektdien nolēma nodot izskatīšanai likumprojektu par ilgi aizkavētās palīdzības piešķiršanu Ukrainai.

Par to balsoja 316 Pārstāvju palātas locekļi, bet pret - 94 kongresmeņi.

Procedūras balsojums, kura pieņemšanai būtu pieticis ar 218 balsīm, ļauj nodot izskatīšanai Pārstāvju palātā četrus likumprojektu par ārvalstu palīdzību Ukrainai, Izraēlai un Taivānai, kā arī par pretdarbību Krievijai, Irānai un Ķīnai.

Paredzams, ka balsojums par šiem likumprojektiem notiks jau sestdien pēc tam, kad tiks izskatīti visi labojumi, kurus dienu iepriekš apstiprinājusi procedūras komiteja.

No kopējās summas - 95 miljardiem dolāru -, ko paredz šī pakete, Ukrainai paredzēts atvēlēt 61 miljardu.

Ja Pārstāvju palāta likumprojektus apstiprinās, tie tiks nosūtīti Senātam kā vienota pakete.

19:04. NATO sabiedrotie piegādās Ukrainai vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu, piektdien paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Stoltenbergs ar šādu paziņojumu nāca klajā pēc video konferences ar NATO dalībvalstu aizsardzības ministriem un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

18:32. Latvijas iniciētajā dronu koalīcijā līdz šim piesaistīts finansējums 500 miljonu eiro apmērā dronu iegādei Ukrainas atbalstam, aģentūru LETA informēja Latvijas Aizsardzības ministrijas Preses nodaļā.

Latvija ir apņēmusies līdz 2026.gadam sniegt Ukrainai ikgadēju militāro atbalstu 0,25% apmērā no iekšzemes kopprodukta, kā arī ikgadēju piecu miljonu eiro atbalstu Ukrainas rekonstrukcijai. Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kas parakstījusi šādu vienošanos.

Tāpat Latvija 2024.gadā plāno apmācīt vismaz 4000 Ukrainas karavīru. Latvija kopā ar Lielbritāniju uzņēmusies vadīt dronu koalīciju.

17:45. Cīņas par Novomihailivku: 79. desantnieku brigāde jau ir iznīcinājuši vairāk nekā 300 Krievijas tehnikas vienības, vēsta pravda.com.ua.

16:33. ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Bils Bērnss ceturtdien brīdinājis, ka Ukraina var zaudēt karu pret Krieviju līdz šī gada beigām, ja ASV nesūtīs Ukrainai lielāku militāro palīdzību.

ASV Pārstāvju palātā sestdien paredzēts balsojums par palīdzības paketi Ukrainai 61 miljarda ASV dolāru apmērā, kuras pieņemšanu mēnešiem ilgi kavējuši republikāņu likumdevēji.

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija ir brīdinājusi, ka Ukraina var zaudēt teritorijas krievu okupantiem, ja Kijiva nesaņems lielāku amerikāņu palīdzību. Taču Bērnss ceturtdien sacīja, ka likmes tagad ir daudz lielākas.

"Ar militāro palīdzību, kas dotu stimulu gan militāri, gan psiholoģiski, es domāju, ka ukraiņi ir pilnīgi spējīgi noturēt savas pozīcijas 2024.gadā. Bez papildu palīdzības situācija ir daudz bēdīgāka," sacīja Bērnss.

15:29. Krievija tagad fokusē savus hibrīduzbrukumus pret Somiju, izmantojot nelegālos imigrantus, lai destabilizētu šo valsti, piektdien paziņojusi Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Kopš hibrīduzbrukuma, ko 2021.gada novembrī Baltkrievija izvērsa pret Latviju, Poliju un Lietuvu, mēs visi zinām, kā Putins un viņa sabiedrotie padarījuši migrantus par instrumentu, lai pārbaudītu mūsu aizsardzību un mēģinātu mūs destabilizēt," žurnālistiem norādīja EK prezidente. "Tagad Putins fokusējas uz Somiju."

"Krievijas hibrīduzbrukums, "bez šaubām, ir atbilde uz jūsu stingro atbalstu Ukrainai un pievienošanos NATO", atzina EK prezidente.

14:37. Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāji aicina ASV Kongresu nekavēties ar atbalstu Ukrainai.

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, atklātā vēstulē Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) kopā ar Igaunijas parlamenta priekšsēdētāju Lauri Husaru un Lietuvas Seima priekšsēdētāju Viktoriju Čmilīti-Nilsenu uzsver, ka Eiropa sper vēsturiskus soļus, nostiprinot savas aizsardzības spējas, tomēr tam ir nepieciešams laiks - laiks, kura Ukrainai nav. Tādēļ ASV sniegtajai palīdzībai ir izšķiroša nozīme šajā būtiskajā brīdī.

"Mēs paļaujamies uz to, ka Kongress pieņems pareizo lēmumu un apstiprinās Ukrainai tik ļoti nepieciešamo palīdzības paketi. Tā būs stāšanās pretī tirāniem un agresoriem, tā būs mūsu kolektīvās drošības sargāšana. Ukrainai sniegtais atbalsts ir ieguldījums mūsu kopīgajā drošajā nākotnē," akcentē parlamentu priekšsēdētāji.

13:32. Ceļā uz Ukrainu ir vairāk aizsardzības līdzekļu un munīcijas, pēc sarunām ar G7 valstu ārlietu ministriem un Ukrainas ārlietu ministru Dmitro Kulebu apliecināja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

"Laba tikšanās ar G7 ārlietu ministriem un Dmitro Kulebu par atbalstu Ukrainai. Vairāk aizsardzības līdzekļu un vairāk munīcijas ir ceļā," platformā "X" pauda alianses vadītājs.

12:00. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) dosies vizītē uz Spāniju, kur no 21. līdz 23.aprīlim piedalīsies Eiropas Savienības (ES) parlamentu priekšsēdētāju konferencē, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā. Saeimas priekšsēdētājas vizītē galvenais temats gan konferences debatēs, gan divpusējās tikšanās būs nepieciešamība kāpināt atbalstu Ukrainai un turpināt Krievijas agresijas iegrožošanu, tai skaitā caur sankciju spiediena pastiprināšanu

11:04. Atbildot uz Krievijas uzbrukuma operācijām, Ukraina spēj sasniegt zināmus rezultātus, veicot uzbrukumus Krievijas teritorijā ar pamatā Ukrainā ražotiem ieročiem, teikts ASV Kara studiju institūta (ISW) ziņojumā. Kā sacījis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) priekšnieks Kirillo Budanovs, Ukraina plāno pretdarboties Krievijas uzbrukuma operācijām, turpinot triecienus Krievijas militārajiem objektiem Krievijas teritorijā.

10:00. Krievijā Stavropoles novadā nogāzies Ukrainas spēku notriekts Krievijas tāla darbības rādiusa bumbvedējs Tu-22M3, piektdien pavēstīja Ukrainas un Krievijas amatpersonas. Kā pavēstīja avots armijā, bumbvedēju Tu-22M3 ar divām spārnotajām raķetēm H-22 izdevies notriekt ar tāla darbības rādiusa zenītraķešu kompleksu S-200. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka lidmašīna bijusi atceļā uz bāzes lidlauku "pēc kaujas uzdevuma izpildīšanas".

09:15. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 457 830 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 870 iebrucēji.

08:15. Vācijas kanclers Olafs Šolcs, runājot Eiropadomes sēdē Briselē, aicināja NATO valstis nodrošināt Ukrainai vēl sešas pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot".

07:41. Krievijas raķešu triecienos Ukrainā Dņipropetrovskas apgabalā nogalināti deviņi cilvēki, piektdien pavēstīja Ārkārtas situāciju dienests. 19 cilvēki ievainoti, vairākās pilsētās nodarīti lieli postījumi dzīvojamiem namiem. Dņipro pilsētā, Krievijas karaspēkam veicot triecienu civilajai infrastruktūrai, daļēji sagrauts piecstāvu nams. Izraisījies ugunsgrēks. Pilsētā dzīvību zaudējuši divi cilvēki, 20 ievainoti.

06:50. Slovākijas organizācijas ir sākušas līdzekļu vākšanas kampaņu "Munīcija Ukrainai", atbalstot Čehijas ierosināto globālo iniciatīvu par munīcijas iegādi Ukrainai, kurai atsakās pievienoties Slovākijas premjera Roberta Fico valdība. Šajā kampaņā jau ir savākti vairāk nekā 700 000 eiro tikai divu dienu laikā. "Mēs nevaram pieņemt faktu, ka mūsu valdība atsakās palīdzēt mūsu kaimiņam. Pierādīsim, ka Slovākija nav gļēva un nostājas pareizajā vēstures pusē, ar pilsonisku līdzekļu vākšanu munīcijas iegādei. Palīdzēsim Ukrainai par spīti mūsu prokrieviskajai valdībai," paziņoja kampaņas organizatori.

00:10. Divi pusaudži no Hersonas apgabala tika izglābti no Krievijas okupācijas un atgriezti Ukrainā, raksta pravda.com.ua. Šogad no Krievijas okupācijas izglābts 61 bērns.