Kopumā ap 60% mājsaimniecību Latvijā veido uzkrājumus – no tām 18% mājsaimniecību katru mēnesi atliek noteiktu naudas summu, bet ap 42% mājsaimniecību uzkrājumus veido neregulāri. Viena piektā daļa iedzīvotāju jeb 20% respondentu 2017. gada nogalē uzkrājumus veica bez konkrēta mērķa, jo paliek pāri brīvi naudas līdzekļi.
Salīdzinot iedzīvotāju paradumus pērnā gada nogalē ar iepriekšējiem „Maxima mazumtirdzniecības kompass" veikto aptauju rezultātiem 2017. gada pavasarī, to cilvēku īpatsvars, kuri vispār veido uzkrājumus, palielinājies par 2%. „Tas vēlreiz apliecina, ka iedzīvotājiem ir palielinājušies ienākumi, kas tiek tērēti dažādiem pirkumiem, kā arī tiek atlikti uzkrājumu veidošanai," skaidro SIA „Maxima Latvija" Biznesa analītikas departamenta vadītāja Zane Kaktiņa.
Kā liecina pētījuma rezultāti, 59% respondentu krāj naudu neparedzētu izdevumu segšanai, 46% kāda konkrēta dārgāka pirkuma veikšanai, bet 44% - „nebaltai dienai", jo viņi nav droši par nākotnes ekonomisko situāciju.
Savukārt 39% respondentu krāj naudu kādam konkrētam pakalpojumam - veselībai, izglītībai u.tml. - un/vai notikumam - kāzām, ceļojumam u.tml.. Salīdzinājumā ar vasarā veiktā pētījuma rezultātiem, mazāk cilvēku krāj naudu „nebaltai dienai", bet vairāk - neparedzētu izdevumu segšanai, kāda konkrēta dārgāka pirkuma veikšanai vai kādam konkrētam pakalpojumam vai pasākumam.
Jauno cilvēku vidū vecumā no 18 līdz 24 gadiem ir vairāk to, kuri krāj naudu konkrētam pakalpojumam, pasākumam vai kādam dārgākam pirkumam. Vecāka gada gājuma cilvēki vairāk krāj naudu „nebaltai dienai", kādam konkrētam pakalpojumam un/vai notikumam, kā arī pensijai un tam, lai varētu atstāt naudu mantojumā bērniem vai mazbērniem.