Saistībā ar Norvēģijā aizturēto Latvijas zvejas kuģi Briselē varētu tikt apspriesta iespēja veidot atbalsta instrumentus, kuri varētu tikt pielietoti nozarei radušos zaudējumu ietekmes mazināšanai.
Kā aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā, Briselē notikušajās sarunās starp zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZS) un Eiropas Savienības (ES) Vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisāru Karmenu Vellu ministrs aicināja nevilcināties ar strīdīgā jautājuma risināšanu.
Ņemot vērā faktu, ka radusies situācija nav saistāma ar kopējo zivsaimniecības politiku, bet ir sekas ES regulas izpildes un tajā paredzēto likumīgo tiesību traucējumam, Dūklavs aicināja Eiropas Komisiju (EK) nodrošināt ārkārtas finansiālo palīdzību Latvijas zvejas industrijai, lai atvieglotu finansiālo zaudējumu sekas, kas radušās kuģu dīkstāves un regulas ieviešanas neiespējamības dēļ.
Savukārt komisārs apliecinājis jautājuma augsto svarīgumu un personīgo iesaisti tā risināšanā.
"Komisārs norādīja, ka EK aktīvās sarunās ar Norvēģiju centīsies panākt iespējami ātrāku Latvijas zvejas kuģa atbrīvošanu un sniega krabju zvejas atsākšanu, kā arī EK un Latvijas ekspertu līmenī apspriedīs iespējamos atbalsta instrumentus, kuri varētu tikt pielietoti nozarei radušos zaudējumu ietekmes mazināšanai," informēja ministrijā.
Raidījums "LNT Ziņas" vēstīja, ka EK jau tuvākajā laikā nosūtīs notu Norvēģijai, pieprasot steidzami atbrīvot kopš janvāra arestēto Latvijas kuģi, atcelt tam uzlikto naudas sodu un ļaut turpināt sniega krabju zvejošanu. Šāda nota no EK Norvēģijai tikšot nosūtīta, jo tā iepriekš ignorējusi Latvijas Latvijas Ārlietu ministrijas iesniegto notu.
Patlaban Norvēģija Latvijas uzņēmumam noteikusi 180 000 eiro lielu naudas sodu, taču kuģa aresta dēļ katru dienu rodoties 6800 eiro lieli zaudējumi piespiedu dīkstāves dēļ.
Kā ziņots, Dūklavs vakar, 7.martā Briselē tikās ar zivsaimniecības komisāru, pārrunājot iespējas beidzot rast risinājumu situācijai, kurā Norvēģijas varas iestādes bez pamatojuma aizturēja Latvijas zvejas kuģi "Senators", kas bija sācis zveju Svalbāras ūdeņos un kļuva par "ķīlnieku labticīgai ES normatīvu ievērošanai".
Norvēģijas varas iestādes janvāra sākumā arestēja Latvijas zvejas kuģi, kas saskaņā ar iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras (Špicbergenas) ūdeņos. Norvēģijas puse uzskata, ka zveja bijusi nelikumīga, tikmēr Latvijas puse atsaucas uz pērn decembrī panākto starptautisko vienošanos.
Pēc incidenta Latvijas Ārlietu ministrija iesniedza notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot kuģi, kā arī netraucēt zveju, kas notiek saskaņā ar starptautisko vienošanos. Tikmēr Norvēģijas vēstnieks Latvijā Steinars Ēgils Hāgens akcentēja, ka Norvēģijai ir iespēja licencēt sniega krabju zveju tās kontinentālajā šelfā, jo ES un Latvija šādas licences bez Norvēģijas zināšanas izsniegt nevar.
Pašlaik aizturētā kuģa apkalpei, kas sastāv no 30 cilvēkiem, un kapteinim nav piemēroti ierobežojumi kā fiziskām personām, viņi var brīvi pārvietoties, arestēts ir tikai kuģis. Apkalpe uzturas uz kuģa.
Latvija kopš 2014.gada vidus aktīvi zvejo sniega krabjus Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) zvejas rajonā Barenca jūrā. Ar sniega krabju zveju nodarbojas arī Lietuvas un Spānijas zvejas kuģi, to plāno sākt arī Polijas kuģi.
Latvijas zvejnieki ir ieinteresēti krabju zvejā, jo šī ir ļoti perspektīva nozare - sniega krabji ir ļoti dārgi un pieprasīti visos pasaules tirgos. Latvijas zvejas kuģu nozveja 2014-2015. gadā kopā veidoja vairāk nekā 2200 tonnu ar vērtību aptuveni 5,5 miljoni eiro. Uz pieciem kuģiem notiek arī krabju apstrāde, nodrošinot vēl augstāku pievienoto vērtību un pārdošanas cenu. Uz kuģiem ir nodarbināti aptuveni 120 cilvēku. Lai aprīkotu kuģus un tie varētu sākt sniega krabju zveju, tajos ir ieguldītas investīcijas vismaz 12 miljonu eiro apmērā.