Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) ir skeptiska par iespēju piešķirt "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai" (DLRR) valsts garantiju, aģentūrai LETA atzina ministre.
Reizniece-Ozola norādīja, ka uzņēmumam ir tiesības prasīt valsts atbalstu, bet, pirms domāt par tāda piešķiršanu, valstij ir jāizvērtē iespējamās atbalsta iespējas.
"Daugavpils rūpnīcā ir daudz nodarbināto, turklāt reģionos patlaban ir grūti radīt jaunas darbvietas. Šis faktors uzliek valdībai emocionālu un morālu atbildību meklēt risinājumus," sacīja finanšu ministre.
Viņa stāstīja, ka, pirms lemt par kāda veida atbalstu sniegšanu rūpnīcai, ir jāsaņem un jāizvērtē visa informācija.
"Patlaban neko konkrētu nevaru solīt, jo iepriekšējā pieredze ar valsts atbalsta sniegšanu uzņēmumiem ir bijusi negatīva. Ir jāsaprot, vai valsts garantijas ir labākais atbalsts. Manuprāt, labāk ir meklēt kādu citu variantu," uzsvēra Reizniece-Ozola.
Finanšu ministre informēja, ka uzņēmumam vispirms ir jāvēršas Ekonomikas ministrijā (EM) un jāiesniedz visa nepieciešamā informācija, pēc tam EM kopā ar Finanšu ministriju vērtēs iespējamos atbalsta variantus.
Arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) aģentūrai LETA pauda, ka, pirms spriest par atbalstu, ir jāiepazīstas ar dokumentiem, taču patlaban EM šādu informāciju no uzņēmuma nav saņēmusi.
"Ja uzņēmums vērsīsies EM, tad izvērtēsim. Lai sniegtu palīdzību, ir jāizvērtē, vai konkrētais atbalsta veids ir labākais. Bet tagad man nav nekādu datu, lai komentētu iespējamo atbalstu," piebilda ekonomikas ministrs.
Kā ziņots, DLRR lūdz piešķirt valdības garantijas bankas kredīta nodrošināšanai, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga". DLRR paziņojumā biržai informē, ka vienošanās ar AS "Swedbank" attiecībā uz kredītlīgumiem, kuru darbības termiņš beidzas šogad, un iespējamo saistību nepildīšanu (defoltu) pret banku nav panākta.
Bankas atteikums saistīts ar rūpnīcas finanšu situāciju un bankas pārliecības par pasūtījumu apjoma palielināšanos trūkumu. Lai glābtu uzņēmumu, kopš 2015.gada janvāra no darba DLRR jau tikuši atlaisti 432 darbinieki jeb 45% no kopējā darbinieku skaita.
DLRR skaidro, ka sarežģītā politiskā situācija attiecībās starp Krieviju un Eiropas Savienību uzņēmumu noveda pie Krievijas tirgus pasūtījumu apjoma krasas samazināšanās.