Pārstāvot Latvijas lauksaimniekus, 13.oktobrī biedrības "Zemnieku saeima" valdes locekle un KS "Mūsmāju dārzeņi" valdes priekšsēdētāja Edīte Strazdiņa piedalījās Saeimas Eiropas lietu komisijas sanāksmē, kurā tika diskutēts par Latvijas atbalstu Eiropas Savienības un Kanādas brīvās tirdzniecības līgumam (CETA), kuru paredzēts parakstīt š.g. 27.oktobrī.
Šobrīd paralēli tiek diskutēts par diviem līgumiem: Transatlantijas tirdzniecības līgumu (TTIP), ko Eiropas Savienība gatavo ar Ameriku un Visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA), ko Eiropa gatavojas parakstīt ar Kanādu.
Edīte Strazdiņa: "Ja mēs salīdzinām abus plānotos līgumus, tad līgums ar Kanādu ir daudz pozitīvāks Eiropas lauksaimniecības ekonomikai. Ar šo līgumu tiktu liberalizētas 97% no importa kvotām, kas skar Kanādu un 95% no Eiropas kvotām. Izskatās daudzsološi, tomēr pastāv divi svarīgi un neatrisināti jautājumi: ja jūtīgie produkti (piena, olu, cūkgaļas, zivju produkti) no Kanādas tiks ievesti Eiropas Savienībā, kā tie tiks sadalīti pa dalībvalstīm un kā tirdzniecības kvotas uz Kanādu sadalīs ES dalībvalstu starpā? Pēc pašreizējās informācijas starp dalībvalstīm kvotu sadale nenotiks. Tādēļ mūs ļoti satrauc jautājums, uz kurām valstīm tiks novirzītas lētākās preces."
Noslēdzot līgumu ar Kanādu, tirgus situācija kļūs vienkāršāka daudziem lauksaimniecības un pārstrādes produktu tirgotājiem. Papildus tiks nodrošināta investīciju aizsardzība un atcelta dubultā sertifikācija vai standartizācija, būs iespēja daudz vienkāršāk ieiet arī ASV tirgū. Tomēr pastāv arī riski: lētie produkti, arī ĢMO saturošā produkcija no Kanādas var nonākt Baltijā, Polijā un citās vājākajās valstīs. Tādēļ svarīgs jautājums ir mūsu valdībai: vai Latvija spēs nosargāt savas tirgus pozīcijas starp Eiropas Savienības valstīm? Mūsu tirgu neaizsargātību pierāda jau pašreizējā situācija pēc Brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanas ar Ukrainu. Atsevišķu Eiropas valstu tirgotāji iepērk lētos produktus no Ukrainas, atved uz Latviju un pārdod kā savus, tādējādi kropļojot mūsu vietējo tirgu.
Pēdējā mēneša laikā simtiem tūkstošu iedzīvotāju daudzās Eiropas valstīs ir aktīvi protestējuši pret šī līguma noslēgšanu. Šobrīd ir grūti prognozēt, kā līgums ietekmēs Latvijas ražotāju situāciju, jo ieguvumi pagaidām neņem virsroku pār iespējamie zaudējumiem.
Par biedrību "Zemnieku saeima"
Biedrība "Zemnieku saeima" ir ietekmīgākā lauksaimnieku organizācija Latvijā, kas dibināta 1999.gadā. Biedrības pamatdarbība ir biedru interešu pārstāvēšana, lauksaimniekiem labvēlīgas politikas veidošana, biedru informēšana un izglītošana. Mūsu biedri ir gandrīz 900 mazas un lielas saimniecības no visas Latvijas. Valdi veido 9 kongresā vēlēti zemnieki, kuri pārstāv visus reģionus un lauksaimniecības nozares. Biedri kopā apsaimnieko vairāk kā 500 tūkst. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība 54%, piena lopkopība 38%, citas nozares 8%) un savās saimniecībās nodrošina darbu vairāk kā 4000 darbiniekiem.