Banku eksperti pārliecināti, ka inflācijas temps turpinās kāpt

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka septembrī izmaiņas patēriņa cenās lielas novirzes no prognozētā neuzrādīja un, salīdzinot ar 2016.gada augustu, pieauga par 0,5%. Galvenās tendences, līdzīgi kā augustā, noteica sezonālie faktori, kuru ietekmē pieauga cenas apģērbam un apaviem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupai. Cenas saruka alkoholam un tabakai, kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

"Septembra cenu lēciens no iepriekšējā gada līmeņa augustā iezīmē pārliecinošu inflācijas atgriešanos. Arī turpmākajos mēnešos inflācijas temps pieaugs, decembrī sasniedzot aptuveni 1,5%, bet nākamā gada sākumā droši pārlecot arī 2% atzīmei. Palēnām šim kāpumam sekos arī gada vidējā inflācija, kas šogad vēl būs 0,0-0,1% apmērā, bet nākamgad tā sasniegs 2,1%," prognozēja Gašpuitis.

Viņš piebilda, ka viens no nozīmīgākajiem iemesliem ir energoresursu cenu krituma izzušana no gada inflācijas aprēķiniem. Turpmāk, lai arī izteikti lēzenas, energoresursu cenu izmaiņas būs inflāciju veicinošs faktors. Tāpat nedaudz atdzīvosies arī pārtikas cenas, taču tuvākajā laikā straujš pieaugums nav gaidāms. Nedaudz aktīvāks cenu kāpums sagaidāms pakalpojumiem, bet preču cenas vēl turpinās atspoguļot vājās globālās inflācijas ietekmi.

"Nordea Bank" ekonomists Gints Belēvičs atzīmēja, ka, naftas cenu kritumam pamazām zaudējot savu ietekmi uz patēriņa cenām, Latvijā sāk parādīties arī pirmie šā gada vērā ņemamie inflācijas cipari. "Jau kopš jūlija esam izrāvušies no deflācijas zonas, un, pateicoties galvenokārt pārtikas produktu cenu kāpumam, kā arī dārgākiem veselības aprūpes, atpūtas un kultūras, kā arī sakaru pakalpojumiem, arī turpmākie šā gada mēneši aizritēs ar nelielu inflāciju, kas atsevišķos brīžos var pārsniegt 1% robežu," viņš sacīja.

Tāpat Belēvičs norādīja, ka pēdējās divas nedēļas pasaules tirgū ir aizritējušas ar vērā ņemamu naftas cenu kāpumu, ko pamazām ieraudzīsim arī pieaugošās degvielas cenās Latvijā. Naftas cenas ir sasniegušas pēdējo četru mēnešu augstāko punktu pēc tam, kad tirgū nonāca ziņa par OPEC plānoto vienošanos samazināt naftas ieguves apjomus. Sagaidāms, ka arī dabasgāzes cena līdz ar to tuvākajā laikā kļūs augstāka.

Savukārt "Swedbank" jaunākā ekonomiste Linda Vildava aģentūrai LETA sacīja, ka šogad septembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri patēriņa cenas pieaugušas par 0,6%, kas ir pozitīva ziņa pēc iepriekšējā mēneša vārgā rezultāta. Taču jāņem vērā arī tas, ka pērnajā septembrī naftas cenu ietekmē bija neraksturīgs cenu samazinājums.

Tāpat viņa norādīja, ka arī pārtikas cenu kāpums balsta patēriņa cenu izaugsmi, proti, pārtikas cenas gada laikā augušas par 1,9%, kas daļēji ir likumsakarīgi, jo pasaules pārtikas cenu indekss divus mēnešus pēc kārtas sasniedzis augstāko vērtību pusotra gada laikā. Tāpat naftas cenas lēni virzās augšup, un negatīvais efekts no gada sākuma, lai gan joprojām spiež cenas uz leju, kļūst manāmi vārgāks.

"Gaidāms, ka neliela inflācija saglabāsies līdz gada beigām, taču tā būtiski neatsvērs deflāciju šogad līdz šim," sacīja Vildava, piebilstot, ka patēriņa cenas šogad Latvijā varētu saglabāties pagājušā gada līmenī.

Arī "DNB bankas" makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ka viļņveidīgajiem deflācijas uzplūdiem, kuri Latviju piemeklēja no 2013.gada, ir pienācis gals. Augustā cenas vēl gada griezumā bija nemainīgas, bet septembrī pieauga par 0,6%.

Viņš atzīmēja, ka preces cenas vēl ir deflācijas zonā, taču tā ir samazinājusies no 1,2% augustā līdz 0,3% septembrī. Pārtikas preču cenas gada griezumā augušas par 2% un tā ir lielākā inflācija šajā kategorijā kopš 2013.gada jūlija, piebilda Strautiņš. Savukārt pakalpojumu cenu inflācija nedaudz atkāpās no augusta 3%, bet tikai par 0,2 procentpunktiem.

"Globālā izejvielu cenu deflācija ir noslēgusies. Pēdējais lielais cenu krituma vilnis notika periodā starp pērnā gada oktobri un šā gada janvāri. Kopējam izejvielu indeksam paliekot pašreizējā līmenī, jau šajā mēnesī izmaiņas gada griezumā kļūs pozitīvas. Ja vien naftu nesāks ražot no zila gaisa vai Latvijas un eirozonas ekonomika neievelsies šobrīd neprognozējamā krīzē, deflācija mūsu zemē neatgriezīsies vēl ļoti ilgi," prognozēja "DNB bankas" makroekonomikas eksperts.

Viņš piebilda, ka importa cenu izmaiņu iespējas samazināt izmaksas Latvijā ir gandrīz izsmeltas. Vietām varbūt vēl varēs izjust nelielu atbalsi apkures tarifos. Siltuma cena septembrī joprojām bija par 8,4% zemāka nekā pirms gada, bet tā vairs nav 16,7% deflācija, kas bija maijā. Degvielas cenu gada deflācija mēneša laikā samazinājusies gandrīz uz pusi, no 10,2% līdz 5,2%.

"Savukārt notikumi Baltijas svaigpiena tirgū jau sāk strādāt pretējā virzienā. Kopš zemākā punkta vasarā cena ir ārkārtīgi strauji pieaugusi, par apmēram 50%, daži pārstrādātāji jau maksā gandrīz 30 centus par litru. Cenas veikalos tas līdz šim iespaidojis nedaudz, taču jau notiek sarunas starp ražotājiem un tirgotājiem par izmaiņām. Skaidrs, ka ietekme nebūs 1:1, bet izejvielas cena ir galvenā izmaksu komponente pārstrādātājiem. Šāds izejvielu cenu kāpums var produktu ražotājcenas paaugstināt, ļoti orientējoši par 25-30%, daļa no šī kāpuma savukārt būs redzama veikalu plauktos. Skaidrs, ka iepriekšējā svaigpiena cena nebija ilgtspējīga, pie tādas piena lopkopība nevar attīstīties, tā arī bija zemākā starp ES valstīm. Cenai bija jāaug, taču šķiet, ka izmaiņas paātrināja jaunu pārstrādes rūpnīcu atvēršana Kauņā un Polijas austrumos. Notikumus acīmredzami ietekmē pircēji no ārzemēm," norādīja Strautiņš, piebilstot, ka septembrī vēl turpinājās piena un tā produktu cenu svārstības šaurā diapazonā, saglabājoties nelielai deflācijai gada griezumā.

"Taču jau oktobrī un jo īpaši novembrī piens var nonākt starp produktiem, kas cenu līmeni augšup virza visvairāk," sacīja "DNB bankas" makroekonomikas eksperts.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijā šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu patēriņa cenas pieauga par 0,5%, bet gada laikā - šā gada septembrī salīdzinājumā ar 2015.gada septembri - inflācija sasniedza 0,6%. Savukārt pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī samazinājās par 0,2%.