Ekonomikas izaugsmes tempu palielināšanās šā gada otrajā un trešajā ceturksnī ļauj prognozēt, ka šogad kopumā ekonomikas pieaugums varētu būt straujāks, nekā tika paredzēts iepriekš, aģentūrai LETA atzina Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktora vietnieks Jānis Salmiņš.
Šā gada trešajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā bija par 1% lielāks nekā iepriekšējā ceturksnī un par 3,3% lielāks nekā pirms gada. Salmiņš uzsvēra, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsmes tempi aizvien palielinās. Kopumā šogad trīs ceturkšņos IKP bija par 2,7% lielāks nekā pirms gada.
"Šogad lielāks devums izaugsmē ir iekšzemes pieprasījumam, kas trešajā ceturksnī bija par 5,3% lielāks nekā pirms gada," atzina EM eksperts.
Salīdzinoši straujais vidējās darba samaksas kāpums un zemā inflācija veicina privātā patēriņa pieaugumu. Šī gada trešajā ceturksnī privātais patēriņš bija par 5,2% lielāks nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā.
Pēc samazinājuma pirmajā ceturksnī un mērena kāpuma nākamajos divos ceturkšņos vērā ņemams pieaugums bija vērojams investīcijām - kāpums gada laikā par 6,4%. Straujo investīciju kāpumu trešajā ceturksnī veicināja apjomīgi nefinanšu ieguldījumi transporta nozarē. Turpina pieaugt arī sabiedriskais patēriņš, kas trešajā ceturksnī bija par 3,7% lielāks nekā pirms gada.
Straujais iekšzemes pieprasījuma pieaugums ir veicinājis importa pieaugumu. Šogad trešajā ceturksnī preču un pakalpojumu imports bija par 4,5% lielāks nekā pirms gada, kas bija straujākais importa pieaugums gada griezumā kopš 2012.gada.
Preču un pakalpojumu eksports trešajā ceturksnī bija par 1,1% lielāks nekā pirms gada, kas bija nedaudz straujāk nekā eksporta pieaugums gada griezumā iepriekšējā ceturksnī. "Neskatoties uz kraso eksporta samazināšanos uz Krieviju, kopējie Latvijas ražotāju eksporta apjomi aug," piebilda EM eksperts.
Kopumā 2015.gada deviņos mēnešos preču eksports bija par 2% lielāks nekā pirms gada. Uz lielāko Latvijas eksporta tirgu - Eiropas Savienības valstīm - eksports šajā laikā pieaudzis par 3,2%, bet uz Krieviju eksports samazinājies par 24,4% un uz pārējām NVS valstīm - par 5,3%. Vienlaikus uz trešajām valstīm eksports pieaudzis par 20,1%, kas liecina, ka Latvijas ražotāji šādos grūtos apstākļos spēj atrast jaunus noieta tirgus.
Nozaru griezumā stabili pieauguma tempi trešajā ceturksnī saglabājās apstrādes rūpniecībā - gada griezumā novērots kāpums par 3,7%. Strauja izaugsme vērojama tirdzniecības nozarē. Pēc vājākiem darbības rādītājiem šī gada pirmajā pusē, trešajā ceturksnī mērena izaugsme vērojama arī transporta pakalpojumu un būvniecības nozarēs.
Salmiņš uzsvēra, ka turpmākā Latvijas tautsaimniecības attīstība būs cieši saistīta ne tikai ar stabilu iekšzemes pieprasījuma dinamiku, bet arī ar eksporta paplašināšanās iespējām.
Kā ziņots, šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2014.gada trešo ceturksni iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 3,3% gan pēc sezonāli izlīdzinātajiem, gan sezonāli neizlīdzinātajiem datiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.
Tas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk, nekā ziņots iepriekš IKP ātrajā novērtējumā, balstoties uz piesardzīgajām uzņēmēju prognozēm (īpaši būvniecībā un pakalpojumu nozarēs).
Šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem palielinājās par 1%.
2015.gada trešajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās bija 6,4 miljardi eiro.