Pavļuts: Būvniecības speciālistu sertificēšanas sistēma līdz šim bijusi kā "melnā kaste"

Līdz šim pastāvošā būvniecības speciālistu sertificēšanas sistēma - kas, ko un kādā veidā eksaminē - ir bijusi pašu sertificēšanas institūciju ziņā. No Ekonomikas ministrijas un pārējo procesa dalībnieku viedokļa tā ir bijusi tāda "melnā kaste" - kas ieiet iekšā, zinām, bet kas tajā kastē notiek un kas tur nāk ārā, to nezinām. Acīmredzami, rezultāts nav optimāls, biznesa portāla "Nozare.lv" rīkotajā diskusijā sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Jaunais Būvniecības likums paredz vienreizēju sertifikāciju, bet vienlaikus tomēr ir nosacījumi, kuros gadījumos ir nepieciešama resertifikācija - tad, ja cilvēks šajā jomā zināmu laiku nestrādā, vai tad, ja ir profesionālās darbības pārkāpums, informēja ekonomikas ministrs.

"Tas, ko esam piedāvājuši jaunajā Būvniecības likumā, ir, ka tiek noteikti vispārējie sertificēšanas principi un prasības. Jāsaprot, kādu rezultātu panākam un vai ir nepieciešama šaura sertificēšana vairākos simtos specialitāšu. Pateikšu ar metaforas palīdzību - ziniet, tas ir tāpat kā ar ārstiem - ārstam ir ārstniecības diploms, bet tas nenozīmē, ka jūs ar savām zobu sāpēm iesiet pie ginekologa. Šajā gadījumā runa ir par to, ka tad, ja cilvēks augstskolā ir apguvis konstruēšanu, ja viņš var sertificēties kā konstruktors, tad mēs piedāvājam pie sertifikāta pievienot pielikumu, kurā tiek aprakstīta šī inženiera pieredze," skaidroja Pavļuts.

Ministrs piebilda, ka būvniecības speciālista faktiskā darba pieredze krāsies arī Būvniecības informācijas sistēmā un tad, ja šis cilvēks nekad nav projektējis vājstrāvas tīklus, bet ir projektējis tikai kanalizāciju, neviens pasūtītājs nelūgs viņam projektēt to, ko viņš nekad nav darījis.

"Patlaban ir paredzēts, ka sertifikācijas funkcija tiek uzticēta nozaru organizācijām. Tiesa, sakarā ar valsts definētajām prasībām par to, kā jānorit sertifikācijas procesam, visticamāk, būtu jāveic sertificējošo institūciju pārakreditācija Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā (LATAK), lai varētu gūt pārliecību, ka sertificējošās organizācijas var 100% pārbaudīt speciālistu spējas darīt to, ko no viņiem sagaida," sacīja Pavļuts.

Latvijas Būvnieku asociācijas padomnieks, būvfirmas SIA "Jurēvičs un partneri" valdes priekšsēdētājs Māris Jurēvičs diskusijā pauda, ka līdz šim pastāvošā sertifikātu izsniegšanas sistēma ir savtīgos nolūkos organizēts pasākums, kurā Latvijas Būvinženieru savienība mēģina iekasēt no visiem Latvijā strādājošajiem inženieriem mežonīgu naudu, kas kavē visu attīstību.

"Beidzot likums ir pieņemts tāds, kāds līdzīgs ir Latvijas kaimiņvalstīs, Eiropā. Likums ir virzīts uz attīstību, uz to, ka paaugstina inženieru, arhitektu atbildību. Būvnieku asociācija ir par jauno likumu, esam visu laiku par to cīnījušies, atbalstījuši ekonomikas ministru. Panākta vienošanās, ka sertifikācija būs vienreizēja, nebūs nekādas atkārtotas resertifikācijas. Esmu arī Igaunijas iedzīvotājs, Igaunijā reģistrēts inženieris. Igaunijā sertifikācija ir brīvs pasākums, par to maksā 15-20 eiro (10,5-14 latus) vienreiz, kad reģistrējas, un 35 eiro (25 latus) - uz visu firmu. Reģistru uztur valsts," skaidroja Jurēvičs.

Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valdes loceklis Alberts Krols uzsvēra, - tā kā būvniecība ir saistīta ar iespējamiem riskiem cilvēka veselībai, Eiropas Savienībā ir izstrādāts standarts par speciālistu atbilstības novērtēšanu. Patlaban sertificēšana notiek saskaņā ar šo standartu, kas darbojas vairāk nekā 30 valstīs.

Krols norādīja, ka Latvijā pastāvošajai sistēmai ir nepilnības, un tas ir tāpēc, ka pagaidām LBS nespēj saprasties ar Ekonomikas ministriju.

"Minēšu piemēru - būvinženieris beidz augstāko mācību iestādi, visu laiku ir projektējis koka konstrukcijas, un mēs sertificējot gribam sašaurināt viņa darbības jomas, atļaujot projektēt tikai koka konstrukcijas, jo šis inženieris nekad neviena pieredzējuša konstruktora vadībā nav projektējis metāla konstrukcijas. Mums LATAK un Ekonomikas ministrijas Būvniecības departaments saka, ka tā nedrīkst - tā kā šim inženierim ir izglītība, viņam ir jādod sertifikāts, un mēs dodam konstrukciju projektēšanas sertifikātu, lai gan šim inženierim nav pieredzes ne pamatu konstrukciju, ne metāla konstrukciju projektēšanā," skaidroja Krols.

Viņš piebilda, ka tagad tiek izstrādāti jaunie noteikumi par speciālistu novērtēšanu, kuros teikts, ka speciālistam jāliek eksāmens, eksāmena biļešu saturs jāsaskaņo ar Ekonomikas ministriju, un, ja speciālists pareizi atbild uz 80% jautājumu un viņam ir kaut kāda pieredze, tad viņš saņem sertifikātu.

"Redzam, kas notika Zolitūdē - tur nemaz nevajag nezināt 20%, pietiek, ja nezina 5% un pieļauj kļūdu. Mūsu priekšlikums ir tāds, ka pareizi jāatbild uz 100% jautājumu," uzsvēra Krols.

Savukārt Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs uzskata, ka jāsaglabā iepriekšējā kārtība - sertifikācijai būtu jābūt regulārai, piemēram, vismaz reizi piecos gados. Tāpat likumā vajadzētu skaidri pateikt, ka sertificēšana notiek pēc zināšanu un prasmju pārbaudes. Šādu priekšlikumu būvvalde gatavojas iesniegt Ekonomikas ministrijai.