2024. gads finanšu tirgos aizvadīts stabili, bez būtiskiem satricinājumiem, un kopumā saglabājies augšupejošs. Tas veicinājis arī Latvijas pensiju plānu pozitīvu izaugsmi visa gada garumā. Kopējie pensiju 2. līmeņa uzkrājumi 2024. gada beigās sasniedza teju 9 miljardus eiro, bet dalībnieku skaits – 1,3 miljonus, skaidro bankas "Citadele" meitasuzņēmuma "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.
Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks vakar skaidroja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem, kas ir bāzes pensijas un kāpēc tās nāksies ieviest par spīti tam, ka valsts tās nevar atļauties maksāt.
Par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu Latvijā atbildīgo SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) plānots integrēt VAS "Latvijas dzelzceļa" (LDz) koncernā, izriet no Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotā informatīvā ziņojuma par dzelzceļa nozares reformu.
Latvijā pagājušajā gadā no Krievijas un Baltkrievijas importēto preču kopējā vērtība salīdzinājumā ar 2023.gadu ir sarukusi par 30,2% jeb 235,23 miljoniem eiro un veidoja 544,682 miljonus eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Paredzams, ka 2025.gadā preču eksports atgriezīsies pie pozitīvas izaugsmes, aģentūrai LETA prognozēja Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.
Līdz maijam Labklājības ministrijai (LM) ar senioru organizāciju un citiem sadarbības partnerim konceptuāli vajadzētu vienoties par kādu no LM piedāvātajiem variantiem, kā nākotnē ieviest bāzes pensijas maksājumu, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē mudināja deputāti.
Mazliet vairāk nekā 12 tūkstoši jeb 20% no nodarbinātajiem pensionāriem nekad nav izmantojuši pensijas pārrēķina iespēju. Visticamāk tāpēc, ka cilvēki nezina par šo iespēju, uzskata Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Ločmelis.
Jaunākais Latvijas iedzīvotāju patēriņa ieradumu pētījums atklāj satraucošu tendenci: 52% iedzīvotāju dod priekšroku produktiem un zīmoliem, kuru cena ir zem vidējā tirgus līmeņa. Un šeit ir svarīgi paskaidrot, ko nozīmē “vidējā cena”.
Patlaban nav redzami būtiski riski Atveseļošanas fonda (AF) investīcijām pilnā apmērā un noteiktajā termiņā līdz 2026.gada augustam, pirmdien AF jautājumiem veltītajā forumā "Reformas un investīcijas izaugsmei" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Aviokompānija "Norse Atlantic Airways" pagaidām neprognozē konkrētu laiku, kad varētu sākt tiešos lidojumus starp Rīgu un Ņujorku, aģentūrai LETA sacīja "Norse Atlantic Airways" dibinātājs un izpilddirektors Bjorns Tore Larsens.
Uzsākot šī gada sākumā atklātā pasažieru vilcienu satiksmes savienojuma starp Baltijas valstu galvaspilsētām nākamo attīstības posmu, pārvadātājs “Vivi” no pirmdienas, 10. februāra, turpmāk nodrošinās pasažieru pārvadājumus no Rīgas uz Valgu un atpakaļ ar no Lietuvas pārvadātāja “LTG Link” nomātu mūsdienīgu “PESA 730 ML” tipa dīzeļvilcienu, tādējādi pasažieriem pārvadājumi šajā posmā tiks padarīti komfortablāki. Tāpat pilna maršruta ietvaros tiks samazināts arī pārsēšanās reižu skaits, saglabājot pārsēšanos tikai Valgā.
Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri pieauga par 0,6%, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2024.gada janvāri - palielinājās par 3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Uzvarošie paziņojumi par pārslēgšanos no Krievijas maiņstrāvas frekvences uz Polijas maiņstrāvas frekvenci pienāca reizē ar elektrības cenas pārrēķinu no 17,68 eiro mēnesi uz 22,06 eiro mēnesī vienai konkrētai mājsaimniecībai, kas nozīmē kāpumu par 24,8%.
Kamēr starmešu gaismā uzturas nacionālā lidsabiedrība “airBaltic”, ar savām finanšu problēmām ēnā palicis cits Satiksmes ministrijas milzis, kam konstanti nepieciešama valsts nauda izdzīvošanai. Runa ir par Latvijas Dzelzceļu (LDz). Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” vēsta, ka, jau ilgstoši sarūkot austrumu-rietumu kravu tranzītam, īpaši strauji pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un rietumvalstu sankcijām, Ministru kabinets vairākkārt iepludinājis uzņēmumā naudu.
Gandrīz piecus gadus pēc Saeimas pirmajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 infekcijas ierobežošanas pasākumiem, valstij nāksies atvērt maku, lai izmaksātu kompensācijas interaktīvo azartspēļu organizētājiem. Uzņēmumi pieteikuši prasījumus 7,3 miljonu eiro apmērā, šovakar vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa, komentējot Baltijas valstu elektrotīkla atslēgšanu no Krievijas energosistēmas un gaidāmo pieslēgšanos kontinentālās Eiropas energosistēmai, norādīja, ka Igaunijai tas ir tikpat svarīgi kā pievienošanās Šengenas zonai.
Baltijas valstu elektrotīklu pieslēgšanās Eiropas vienotajam energotīklam ir brīvība no draudiem un šantāžas, svētdien pavēstīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
Igaunija, Latvija un Lietuva 2025. gada 9. februārī plkst. 14.05 veiksmīgi sinhronizēja savas elektroenerģijas sistēmas ar kontinentālo Eiropu. Šis ir nozīmīgs vēsturisks solis Baltijas valstīm un visai Eiropai, stiprinot reģiona enerģētisko noturību un neatkarību.